Cilvēku likteņi muzeja ekspozīcijā

© F64

Viens no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja galvenajiem uzdevumiem jau kopš tā dibināšanas ir novada vēstures un tajā dzīvojošo personību atspoguļojums, jo ne jau notikumi veido cilvēkus, bet cilvēki – notikumus.

Šogad sevišķi lielu uzmanību muzeja darbinieki pievērsuši Preiļu novada dzimtu stāstiem.

Dzimtu stāstu tēma sākusies līdz ar komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītu izstādi, kurā tika atspoguļoti Plivdu dzimtas, Būmaņu dzimtas un Preisu dzimtas stāsti. Kopš 18. maija līdz 10. novembrim muzeja ekspozīciju zālē skatāma izstāde Muzeja priekšmets stāsta tavu stāstu. Spriguļu dzimta. «Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Spriguļi bija viena no lielākajām dzimtām Preiļu pagastā – ģimenē auga desmit bērnu. Par dzimtu stāsta vecākā meita Veronika Ziemele (Sprigule), kura šobrīd dzīvo Preiļos,» saka muzeja galvenā krājumu glabātāja Ināra Krusta. Unikālākais izstādē apskatāmais priekšmets ir 19. gs. vācu tipa ermoņikas, kuru spēli Jāzeps Sprigulis bija apguvis agrā jaunībā, bet spēlēja visu mūžu. Kā turpinājums dzimtu tēmai būs Aldermaņu ģimenes rokdarbu izstāde, ko ikviens interesents varēs aplūkot septembrī.

Muzejs regulāri rīko arī mākslas izstādes un plenērus. Novembrī, atzīmējot valsts svētkus, plānota mākslinieka Jāņa Plivdas izstāde. Savukārt profesionālo mākslinieku rudens plenērs šogad norisināsies Riebiņu novadā, un tajā piedalīsies mākslinieki no Preiļu, Riebiņu, Rēzeknes un Līvānu novadiem, Rīgas, kā arī Lietuvas. Vēlēšanos piedalīties plenērā izteicis arī mākslinieks no Sanktpēterburgas.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs ir ne tikai pētnieciska, bet arī izglītojoša iestāde. «Novada svētkos aktīvi piedalījāmies ar savām pedagoģiskajām programmām – Polikarpa Čerņavska keramikas mājā bija Māla ceļš, muzeja pagalmā Amatam zelta pamats, kur bērni rotaļu veidā iepazinās ar maizes, piena un siera tapšanas tehnoloģijām un mācījās apgleznot zīdu,» stāsta I. Krusta. Šogad aprobēta jauna muzeja pedagoģiskā programma ar nosaukumu Kāzas muzejā. Izmantojot senās tradīcijas, jaunlaulātie godina un pateicas ugunij, ūdenim, gaisam, vējiem un zemei, kā arī darbojas ar pūralādi. Lai izbaudītu senos rituālus, apmeklējums iepriekš jāpiesaka.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais