Ar pozitīvu attīstības tendenci
Preiļu novads tika izveidots jau labu laiku pirms nesenās reformas – 2000. gada 24. oktobrī. Tobrīd tas apvienoja Preiļu pagastu, Aizkalnes pagastu un Preiļu pilsētu. Noslēdzoties administratīvi teritoriālajai reformai 2009. gadā, Preiļu novadam pievienojās Pelēču un Saunas pagasti.
"Teritorijas attīstības indekss apliecina, ka esam otrs labākais novads Latgales reģionā, vadoties pēc šā indeksa," saka Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Vairāk par novada aktualitātēm intervijā.
– Kā 2009. gada reforma ietekmēja līdzšinējā novada darbību?
– Vispirms gribētu atzīmēt, ka šis gads novadam ir īpašs – 22. oktobrī svinēsim 10 gadu jubileju. Pēc iedzīvotāju skaita esam 44. vietā republikā – ne liels, ne mazs, bet vidējs novads. Jaunākie dati liecina, ka kopumā novadā dzīvo 11 900 iedzīvotāju, no tiem pilsētā – 8300. 2009. gada reformas rezultātā novadam labprātīgi pievienojās divi pagasti, tādējādi pārmaiņu process noritēja samērā viegli. Protams, iestāžu pārņemšana no rajona padomēm un budžeta samazinājums par pusotru miljonu radīja visai pamatīgu haosu, bet pamazām šīs lietas sakārtojām, optimizējām štatus un centralizējām grāmatvedību.
– Vai nācās pieņemt arī nepopulārus, bet racionālus lēmumus?
– Diemžēl nācās slēgt vienu skolu, jo tur palika 26 bērni un būtu jāapvieno trīs klases, lai vienā mācītos astoņi skolēni. Vecāki izprata šā lēmuma nepieciešamību. Lai neviena puse neciestu, esam nodrošinājuši transportu, kas 12 kilometru rādiusā ved bērnus uz pilsētas skolām.
– Novadu izveides procesā bija svarīgi nezaudēt pakalpojumu pieejamību. Vai pievienojaties daudzu novadu vadītāju paustajam uzskatam, ka visam novadam ir jāattīstās harmoniski un pakalpojumus nedrīkst koncentrēt tikai vienā vietā, proti, novada centrā?
– Pakalpojumu pieejamību neesam zaudējuši. Ir saglabātas pasta nodaļas, pagastos strādā sociālā dienesta darbinieki, kultūras nami organizē pasākumus, visas pārējās skolas, izņemot jau iepriekš minēto, pilda savas funkcijas, kursē sabiedriskais transports – viss, kam jābūt, mums ir. Ar nožēlu gan nākas secināt, ka laukos sarūk šo pakalpojumu izmantotāju skaits, ko vislabāk var redzēt sabiedriskajā transportā… Autobusi pārsvarā kursē tukši. Pēdējo 20 gadu laikā no Latgales aizbraukuši 80 000 cilvēku jeb 20 procentu no iedzīvotāju kopskaita. Ceru, ka pienāks brīdis, kad vismaz daļa atgriezīsies laukos un tendences kļūs pozitīvākas.
– Kā pildās budžets?
– Šis gads finansiālajā aspektā ir nedaudz vieglāks nekā pagājušais. Budžetu plānojām ļoti rūpīgi, un pagaidām tā izpilde notiek pēc plāna. Ienākumu nodokļa izpilde pat pārsniedz prognozēto, jautājums vien – vai gada beigās valdība šo summu atdos. Astoņus procentus esam rezervējuši. Domes deputātu sastāvā ir pārstāvis no katra pievienotā pagasta, līdz ar to viņu intereses tiek aizstāvētas un ņemtas vērā. Piešķīrām līdzekļus gan ceļu infrastruktūras sakārtošanai, gan mācību iestāžu vajadzībām, ko paši pagasti diezin vai būtu spējīgi nodrošināt. Viss liecina, ka šogad sācies atlabšanas process.
– Preiļu novada izglītības iestādes piedāvā daudzveidīgas izglītības programmas, tāpēc tajās mācās skolēni arī no apkārtējām pašvaldībām. Kāda daļa no budžeta līdzekļiem tiek atvēlēta izglītībai, vai tā ir viena no domes prioritātēm?
– Izglītībai tiek novirzīti 60 procenti finansējuma. Priecē, ka savstarpējos norēķinos par izglītību esam ieguvēji, – mēs maksājam mazāk, nekā maksā mums. Lepojamies ar Valsts ģimnāziju, kurā mācās bērni no visa Latgales reģiona. Pēc iepriekšējā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem Preiļu Valsts ģimnāzija ieņem 10. vietu Latvijā, šīs mācību iestādes audzēkņi regulāri uzrāda augstus rezultātus mācību olimpiādēs un interešu izglītībā. X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Preiļu novadu pārstāvēja daudzi pašdarbības kolektīvi (pavisam vairāk nekā 300 skolēnu), kuri skatēs sasniedza augstus rezultātus. Pieci deju kolektīvi uzstājās atklāšanas laureātu koncertā VEF pilī. Preiļu Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs Gaida kopvērtējumā ieguva vislielāko punktu skaitu valstī.
Kopumā skolēnu skaits visās mācību iestādēs ir sarucis, taču šī tendence vērojama ne tikai pie mums, bet visā valstī. Preiļu novada skolēniem tiek nodrošināts kvalitatīvs mācību process, pieejami psihologa, sociālā pedagoga un logopēda pakalpojumi, ir attīstītas sporta bāzes un realizēta virkne Eiropas projektu. Salas pamatskolā īstenots Sorosa fonda finansēts projekts izglītības kvalitātes un iekšējās vides uzlabošanai, divās mazajās skolās izveidoti internāti, kur bērni var dzīvot no pirmdienas līdz piektdienai. Preiļu 2. vidusskolā darbojas zemākā līmeņa policijas apmācības programma. Pēc šīs programmas apguves jaunieši var iestāties Valsts policijas koledžā. Darbojas arī vakarskola un korekcijas programma. Arodizglītību iespējams iegūt Preiļu arodvidusskolā, profesionālās ievirzes sporta programmas piedāvā Preiļu novada bērnu un jauniešu sporta skola, savukārt visdažādākās interešu izglītības programmas piedāvā Preiļu novada bērnu un jauniešu centrs.
– Kādu sociālās aprūpes politiku īsteno Preiļu novada dome?
– Novadā pieaudzis trūcīgo ģimeņu skaits un dažāda veida pabalstiem no budžeta tiek novirzītas lielas summas. Bez diviem valsts noteiktajiem – komunālā un GMI pabalsta – ir virkne citu pašvaldības noteiktu, summas ziņā gan mazāku pabalstu, kopskaitā 14. Piemēram, jaundzimušo pabalsts, pabalsts medicīnisko pakalpojumu izdevumu daļējai segšanai, brīvpusdienas bērniem, 50 procentu no maksas par bērna uzturēšanos pirmsskolas izglītības iestādē, pabalsts mācību līdzekļu iegādei un citi. Novadā ir pieejami sociālās aprūpes pakalpojumi, un kopš šā gada 1. jūlija mums ir pašiem savs pansionāts, kas iekārtots slimnīcā. Līdz ar gultu skaita samazināšanu tur atbrīvojās telpas, un kādēļ gan tās lietderīgi neizmantot, vecajiem ļaudīm radot labākus sadzīves un socializācijas apstākļus, jo pansionāts atrodas pilsētā, un nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpi. Šobrīd pansionātā uzturas 16 iemītnieku. Pēc jaunā gada vietu skaitu plānots palielināt.
– Cik intensīvi norit ES struktūrfondu projektu realizācija?
– Ļoti intensīvi jau kopš 2004. gada. Šajā laikā ir iesniegti un apstiprināti aptuveni 80 projekti, no kuriem lielākā daļa realizēti. Kopumā esam piesaistījuši 10 miljonus latu. Lielākie finanšu ieguldījumi bijuši ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīklu sakārtošanā projekta Ūdenssaimniecība Preiļos I. kārta ietvaros. Nākamgad tiks uzsākta projekta 2. kārta, un tās izmaksas lēstas 2,6 miljonu latu apmērā. Piedalāmies vairākos pārrobežu projektos ar Baltkrieviju un Lietuvu, ir iestrādes sadarbībai arī ar Igauniju un Krieviju.
Strādājam pie krīzes centra un sociālās mājas izveides kilometra attālumā no Preiļiem. Pilsētā ir vairāk nekā 70 sociālie dzīvokļi, bet maksa par tiem ir vissi dārga. Jaunizveidotajā mājā būs iespēja ierīkot vairāk nekā 30 nelielus dzīvoklīšus, slēgt līgumus uz noteiktu laiku un dzīvot tur lētāk. Šis projekts varētu tikt realizēts nākamā gada pavasarī.
Piesaistot ES fondu finansējumu, renovējām četras grupiņas bērnudārzā. Vairāk nekā 70 bērnu ieguva jaunas, labiekārtotas telpas, turklāt jaunajā bērnudārzā ir pat neliels peldbaseins. Mazo bērnu rinda uz dārziņu šobrīd nav liela, tie ir 20 bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem.
Nedaudz apstājies projekts par sintētiskā klājuma futbola laukuma izveidi. Visi nepieciešamie priekšdarbi ir veikti – izveidota pamatne, sakārtota lietus ūdens kanalizācija un citas nepieciešamās lietas. Vasarā, kad atklājām mazo futbola laukumu, Latvijas Futbola federācijas vadība solījās dāvināt 6000 kvadrātmetru sintētiskā seguma. Gaidām, kad solījums tiks izpildīts. Jaunais laukums atradīsies pie Preiļu Valsts ģimnāzijas, tādējādi to varēs izmantot gan skolēni, gan pārējie pilsētnieki.
– Kā raksturojat uzņēmējdarbību novadā?
– Lielākais nodokļu maksātājs un darba devējs [uzņēmums nodarbina 300 cilvēku] ir a/s Preiļu siers. Novadā darbojas valsts un pašvaldības iestādes, šūšanas uzņēmumi VS Teks un SIA Firma Jata, ceļu būves un remonta firma SIA Sau, nelielas mēbeļu ražotnes, dažādu pakalpojumu sniedzēji. Nevaram lepoties ar intensīvu jaunu uzņēmēju ienākšanu, bet priecājamies par katru, kurš izlēmis iesaistīties biznesā. Šogad uzņēmējdarbību sākuši pieci jauni komersanti. Preiļos izveidota neliela firma, kas veic apdrukas darbus. Līdz šim tāda profila uzņēmuma pie mums nebija.
– Preiļu novadā kompaktās teritorijās koncentrējušās nozīmīgās kultūrvēsturiskās celtnes – Preiļu muižas komplekss, Jasmuiža, dabiskās ainavas un ūdens resursi. Preiļu novada dome ir izstrādājusi un apstiprinājusi Preiļu novada tūrisma attīstības programmu.
– Tūrisma nozare attīstās. Ierobežotie līdzekļi mainījuši cilvēku ceļošanas ieradumus par labu savas zemes aplūkošanai un iepazīšanai. Pērn Preiļu Tūrisma informācijas centrs apkalpoja 2038 cilvēkus, bet šā gada rādītāji liecina par progresu – līdz šim apkalpoti jau 2276 cilvēki. Visiecienītākais tūrisma objekts ir Leļļu galerija un miniatūrā karaļvalsts, kur apmeklētāju skaits pirmajā pusgadā bija vairāk nekā 17 000. Ievērības cienīgs ir Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un P. Čerņavska keramiķu darbnīca.
– Mazliet par nākotni. Vai gaidāmās Saeimas vēlēšanas varētu ieviest kādas būtiskas pārmaiņas novada dzīvē?
– Novada kontekstā par vēlēšanām neuztraucos, jo šis gads ir parādījis, ka mūsu pašvaldībā neeksistē dalījums pēc partijām, un ar izteiktu opozīciju priekšvēlēšanu laikā neesmu saskāries. Daudzus lēmumus pieņemam vienbalsīgi. Galvenais, lai nodrošinātu visnepieciešamākās vajadzības Preiļu novada cilvēkiem šodien un droši skatītos uz attīstību nākotnē!