OlainFarm arī šogad plāno palielināt peļņu

A/s OlainFarm 2010. gadā plāno saglabāt 2009. gadā sasniegto apgrozījuma pieauguma dinamiku un strādāt ar lielāku peļņu nekā pērn.

2009. gadā OlainFarm peļņa bija 2,36 miljoni latu (3,36 miljoni eiro), apgrozījums – 22,4 miljoni latu (32 miljoni eiro). Saskaņā ar OlainFarm akcionāru apstiprināto 2010. gada budžetu un kompānijas darbības plānu uzņēmuma apgrozījums šogad sasniegs 24,5 miljonus latu, bet peļņa – 2,7 miljonus latu. OlainFarm apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par aptuveni 10%, bet peļņa – par aptuveni 50%, salīdzinot ar 2009. gada attiecīgo laiku.

Saruna ar a/s OlainFarm valdes priekšsēdētāju Valēriju Maliginu

– Tagad OlainFarm ir viens no vadošajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem, bet 1997. gadā, kad notika Olaines bijušās ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas privatizācija, situācija bija pavisam citāda. Kādas izmaiņas tika veiktas?

– Varu teikt, ka vienīgais reālais ieguvums, ko saņēmām privatizācijas rezultātā, bija spēcīgs strādājošo kolektīvs ar pieredzējušiem ķīmiķiem. Padomju laika ēkas un tehnoloģijas mūsdienīgai zāļu ražošanai nebija piemērotas, tāpēc veicām pilnīgu ēku renovāciju un tehnoloģiju nomaiņu. Tagad ražošanas sistēma atbilst gan Latvijas likumdošanā iekļautajām normām, gan arī ir atzīta ASV, Krievijā, Eiropā un pat Austrālijā. Esam saņēmuši visus iespējamos sertifikātus, kas apliecina gan ražošanas kvalitātes vadības sistēmas pilnvērtīgu darbību, gan atbilstību vides aizsardzības prasībām.

Kā ļoti nozīmīgu faktoru gribu atzīmēt tirgus paplašināšanu, līdz ar to arī risku sadalīšanu. 1997. gadā Olaines rūpnīca strādāja tikai Krievijas tirgum un bija tiešā veidā pakļauta tās politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, bet tagad mūsu produkcija tiek piegādāta 28 pasaules valstīm. Pakāpeniski tirgus areālu paplašinām, īpaši aktīvi strādājam Āzijas tirgos.

– Uzņēmumam ir pārstāvniecības daudzās pasaules valstīs. Vai neesat domājuši sekot šobrīd Latvijā vērojamajām tendencēm un pārcelt uz citām valstīm arī ražošanu?

– Nekādā gadījumā, jo mēs nevienam nevaram uzticēt tik svarīgu darbu kā zāļu ražošanu. Es pavisam noteikti varu teikt, ka mūsu uzņēmuma aktivitātes Āzijas valstīs nav saistītas ar ražotņu pārcelšanu, bet gan mūsu produktu ieviešanu tirgos.

Tā kā mums pagaidām nav iespējas ražot zāles ampulās, izmantojam Bulgārijas un dažu citu valstu farmācijas ražotņu pakalpojumus. Saņemto gatavo produkciju vēlreiz kontrolējam Olainē, jo tieši mēs esam atbildīgi par zāļu kvalitāti visos to ražošanas posmos. Viens no mūsu perspektīvajiem investīciju projektiem ir ampulu ražotnes būvniecība Olainē.

– Kā ekonomikas lejupslīde ietekmēja OlainFarm darbību?

– Vispirms gribu teikt, ka tā sauktā krīze ir kā teritorijas ģenerāltīrīšana, kad tiek izmests viss liekais. Iepriekš teiktais attiecas uz kopējo biznesa vidi Latvijā. Arī mēs pārskatījām visus savus darbības virzienus, taču attiecībā uz ražošanu un zinātniski pētniecisko darbu netika veikta nedz sašaurināšana, nedz darbinieku atlaišana. Pagaidām atlikām jaunus investīciju projektus un līdz ar to samazinājām apkalpojošā personāla un būvniecībā strādājošo skaitu.

Patlaban mūsu uzņēmumā ir 720 strādājošo Latvijā un apmēram vēl vairāki simti cilvēku strādā dažādās pasaules valstīs izveidotajās pārstāvniecībās. Taču ir arī virkne uzņēmumu, kas sniedz pakalpojumus OlainFarm darbības nodrošināšanai, piemēram, tipogrāfijas, ķīmiskie uzņēmumi un citi. Daži no tiem strādā 100% tikai pēc OlainFarm pasūtījuma, citiem OlainFarm pasūtījumi nodrošina 50 līdz 70% no kopējā darba apjoma. Tas ir multiplais efekts, kuru precīzi izrēķināt nav iespējams. Tas attiecas gan uz nodarbinātību, gan ekonomiskajiem ieguvumiem valstī kopumā.

– Lielākā daļa OlainFarm strādājošo ir vietējie iedzīvotāji, un to ienākumu nodoklis nonāk pilsētas budžetā. Vai vietējā pašvaldība racionāli izmanto budžeta līdzekļus?

– Par vietējo pašvaldību varu teikt tikai labākos vārdus, un pilsēta pēdējo 12 gadu laikā ir neticami mainījusies – no sociāli nelabvēlīgas vides tā kļuvusi par skaistu, tīru un sakārtotu pilsētu ar attīstītu infrastruktūru, izglītības sistēmu un labi atalgotiem un domājošiem cilvēkiem.

– Vai sadarbojaties ar Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžu?

– Jā, turklāt mūsu saikne ar šo mācību iestādi ir ļoti cieša – tā ir mūsu jauno darbinieku kalve. Mēs labprāt pieņemam darbā ne tikai koledžas absolventus, bet nupat noslēgts līgums par trīs bezdarbnieku apmācību tālākizglītības programmas ietvaros. Programma paredz sagatavot ķīmisko iekārtu tehniķus, laborantus un vidējā līmeņa ķīmiķus. Apsveicama ir koledžas iniciatīva papildināt mācību programmas, lai absolventi varētu saņemt bakalaura grādu, tieši vidējā profesionālā līmeņa ķīmiķi mums un arī citiem farmācijas uzņēmumiem ir ļoti vajadzīgi.

– Ir izskanējušas runas par iespējamu pašiem sava aptieku tīkla veidošanu. Cik tas ir reāli?

– Tas ir iespējams, taču tas būtu solis, ko veicam piespiedu kārtā, lai uzlabotu mūsu medikamentu pieejamību un regulētu cenu politiku. Sabiedrība pamatoti sūdzas par pārāk augstajām zāļu cenām, it īpaši uzcenojumu, kas rodas pa ceļam no ražotāja līdz patērētājam. Jau tagad esam sākuši zāles paši piegādāt arī mazajām aptiekām visā Latvijā, jo redzam, ka tieši mazās aptiekas, kam nav tiešā līguma ar ražotāju, spiestas izmantot starpnieka pakalpojumus, un rezultātā zaļu cena būtiski pieaug. Taču gribu uzsvērt, ka mēs nevēlamies nodarboties nedz ar loģistiku, nedz tirdzniecību, – mēs esam ražotājs, un mūsu uzņēmuma potenciāls ir orientēts uz citiem uzdevumiem – jaunu ķīmisko ingredientu izstrādi un ražošanu, kā arī gatavo zāļu formu izgatavošanu.