Nozīmīgi projekti infrastruktūras attīstībai

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)finansējums 2012. gadā palīdzējis uzlabot satiksmes infrastruktūru Ogres pilsētā.

Divu projektu ietvaros pašvaldība plānveidīgi īsteno Brīvības ielas rekonstrukciju posmā no Tīnūžu ielas līdz Suntažu ielai.

Projekta Tīnūžu un Brīvības ielu Ogrē rekonstrukcija ietvaros ielas rekonstrukcijas darbi plānoti divās kārtās. 1. kārtā jau rekonstruēts posms no Kranciema ielas krustojuma ar Brīvības ielu līdz Tīnūžu ielai 16. Maija Rinka, Ogres būvvaldes vadītāja: «Ar šī ielas posma izbūvi pilsētā ir uzlabota satiksmes drošība visiem satiksmes dalībniekiem – gan autobraucējiem, gan gājējiem un velosipēdistiem, ir iezīmētas un izgaismotas gājēju pārejas, ir veloceliņš, nodrošināta vides pieejamība. Šis ir pirmais šāda veida projekts pilsētā, kurā uz trotuāra ir iestrādātas īpašas zīmes, pēc kurām var vadīties cilvēki ar redzes traucējumiem. Ir uzstādītas barjeras, lai šajā vietā, kur ir intensīva autosatiksme un gājēju plūsma, būtu papildu drošība, īpaši bērniem.» Realizējot šo projekta kārtu, ir izveidots labiekārtots skvērs.

Savukārt projekta

2. kārtas darbi tiks veikti 2013. gadā, izveidojot lokveida krustojumu ar pieciem piebraucamiem ceļiem.

Projekta Transporta infrastruktūras sakārtošana pilsētas centra un apkārtējo teritoriju sasniedzamības uzlabošanai Ogres novadā ietvaros būvdarbi notiek Brīvības ielā posmā no Kranciema iela līdz Rūpnieku ielai. Arī šī ielas posma rekonstrukcijai gandrīz 2 km garumā darbi sadalīti divās kārtās:

no Brīvības un Kranciema ielas krustojuma līdz Suntažu ielai – šī posma rekonstrukcijas darbi intensīvi ritēja 2012. gadā, šopavasar pilnībā jāpabeidz;

no krustojuma ar Suntažu ielu līdz Rūpnieku ielai – šo posmu sāks rekonstruēt 2013. gadā.

Ēku siltināšana

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējumu izmanto pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

Ogrē 2012. gadā, turpinot iepriekšējos gados iesāktos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, KPFI finansējums tika veiksmīgi izlietots četru pašvaldības ēku siltināšanai.

Realizējot projektu Energoefektivitātes paaugstināšana Ogres novada pašvaldības ēkās 2, veikta Jaunogres vidusskolas, Ogres basketbola skolas, pašvaldības aģentūras Dziednīca un Ogres novada pašvaldības administratīvās ēkas siltināšana.

Projekta mērķis ir samazināt CO2 emisijas, samazinot siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu šajās ēkās arī ievērojami samazinot pašvaldības budžeta izdevumus šo ēku uzturēšanai – vidēji par 51,5%.

Par efektu liecina jau iepriekšējos gados realizētie energofektivitātes projekti Ogres kultūras centrā, Ogres Valsts ģimnāzijā un sākumskolā, kā arī Ogresgala tautas namā.

Energoefektīvs apgaismojums

KPFI finansējums 2012. gadā izlietots arī apgaismojuma uzlabošanai pilsētā.

Ogrē īstenots projekts Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazinājums Ogres pilsētas publiskās teritorijas apgaismojuma infrastruktūrā. Tā ietvaros nomainīti 250 nātrija spuldžu gaismekļi ar jaudu 150 W pret LED gaismekļiem ar jaudu 80 W 16 ielās (Kalna prospekts, Upes prospekts, Mālkalnes prospekts, Zilokalnu prospekts, Raiņa prospekts, Vidus prospekts, Ausekļa prospekts, Lapu iela, Skolas iela, Priežu iela, Ceriņu iela, Blāzmas iela, Saules prospekts, Gaismas prospekts, Meža prospekts, Akmeņu iela), uzstādīta vadības sistēmas un aizsardzības automātika pašos gaismekļos. Arī šī projekta mērķis ir samazināt CO2 emisijas un elektroenerģijas patēriņu.

Ūdenssaimniecības uzlabošana

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu Ogrē pēdējo gadu laikā daudz paveikts ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā.

Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos 1. kārta tika realizēta no 2006. līdz 2008. gadam:

izbūvēti 4,92 km un rekonstruēti 3,46 km ūdensapgādes tīklu;

izbūvēti 4,25 km un rekonstruēti 1,10 km kanalizācijas tīklu;

izbūvētas moderni aprīkotas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas Ogrē, Apiņu ielā 5, ierīkoti septiņi jauni dzeramā ūdens artēziskie urbumi Zilo kalnu ūdensgūtnē (jaunais komplekss nodrošina pilsētas iedzīvotājus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, turklāt par ievērojami zemāku cenu – agrāk par vienu kubikmetru dzeramā ūdens patērētāji maksāja 41 santīmu, tagad – 34 santīmus).

Projekta 2. kārtā laika posmā no 2008. līdz 2011. gadam Pārogrē, Jaunogrē un Loka ielas rajonā paveiktais:

izbūvēti 21,19 km un restaurēti 6,88 km ūdensapgādes tīklu;

izbūvēti 18,41 km un restaurēti 6,87 km kanalizācijas tīklu.

Šajā projekta kārtā tika iegādāta augstspiediena kanalizācijas tīrīšanas mašīna, kā arī ierīkoti divi jauni artēziskie urbumi Ogrē, Zilo kalnu ūdensgūtnē.

Turpinot projekta 2. kārtu, 2012. gadā ir izbūvēti ūdensvadi 3,5 km garumā pilsētas nomalēs – Doles ielā un dārzkopības sabiedrības Lašupes1 teritorijā.

Ūdenssaimniecības attīstības projekts Ogrē turpinās – ir uzsākta projekta 3. kārta, kuras rezultātā līdz 2015. gadam tiks veikta Ogres notekūdeņu attīrīšanas ietaišu rekonstrukcija.

Ogres novada pagastos ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošana notiek, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.

Meņģeles pagastā tiek realizēts projekts Ūdenssaimniecības attīstība Meņģeles pagasta Meņģeles ciemā, kura ietvaros paredzēts rekonstruēt ūdensvadu 1981 metra garumā, kanalizācijas tīklus 980 metru garumā, kā arī izbūvēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Daļa darbu jau paveikta 2012. gadā, projekts jāpabeidz līdz 2013. gada 1. jūlijam.

Realizējot šo projektu, uzlabosies ūdens kvalitāte un samazināsies ūdens zudumi, savukārt jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nodrošinās, lai Ogres upē ieplūstu tikai kvalitatīvi attīrīti notekūdeņi.

Mazozolu pagastā 2012. gadā īstenots projekts Ogres novada Mazozolu pagasta Līčupes ciema ūdenssaimniecības attīstība, izbūvējot kanalizācijas tīklus 247,5 metru garumā un bioloģiskās attīrīšanas ietaises. Šis objekts Līčupes ciemam ir ļoti nozīmīgs, jo padomju laikos būvētā kanalizācijas sistēma savu laiku bija nokalpojusi un jau labu laiku atradās uz sabrukšanas robežas.

Taurupes pagastā veiksmīgi realizēts projekts Ūdenssaimniecības attīstība Ogres novada Taurupes pagasta Taurupes ciemā. Projekta ietvaros rekonstruēts ūdensapgādes tīkls 2385 metru garumā un kanalizācijas tīkls 1487 metru garumā, izbūvēta jauna attīrīšanas iekārta un visi tehnoloģiskie tīkli notekūdeņu attīrīšanas ietaišu teritorijā. Izveidots arī jauns artēziskais urbums blakus esošajam ūdenstornim un ūdensapgādes sistēmas ēkai. Veikta ūdenstorņa rekonstrukcija.

Pēc projekta izpildes būtiski samazinājušies dzeramā ūdens zudumi, uzlabojusies dzeramā ūdens kvalitāte, kā arī ir atrisināts jautājums par notekūdeņu attīrīšanu.

Suntažu pagastā ir realizēta projekta Ūdenssaimniecības attīstība Ogres novada Suntažu pagasta Suntažu ciemā 1. kārta, kuras ietvaros nomainīts ūdensvads 1936 metru garumā, kanalizācija 1076 metru garumā, izveidots jauns dziļurbums 160 metru dziļumā, uzstādīts 25 m3 ūdens rezervuārs ar otrā pacēluma sūkņa staciju, nomainītas divas kanalizācijas sūkņu stacijas.

Priekšā vēl projekta otrā kārta, lai nomainītu ūdensvadu 2112 metru garumā un pašteces kanalizāciju 2415 metru garumā.

Lauberes pagastā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Lauberes pagasta Lauberes ciemā ietvaros izbūvēti kanalizācijas kolektori, divas kanalizācijas sūkņu stacijas, rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, rekonstruēts ūdensvads, urbums un uzstādīts hidrofors.

Ķeipenes pagastā ūdenssaimniecības projekts Ogres novada Ķeipenes pagasta Ķeipenes ciema ūdenssaimniecības attīstība īstenots jau 2011. gadā, rekonstruējot ūdensapgādes tīklu 3601 metra garumā, izbūvējot jaunu kanalizācijas sūkņu staciju ar kanalizācijas spiedvadu 336 metru garumā, kā arī pašteces kanalizācijas vadu 235 metru garumā. Sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas papildinātas ar jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu komplektu, kā arī ar asenizācijas notekūdeņu pieņemšanas tvertni un attīrīšanas iekārtu dūņu mineralizatoru. Projekta ietvaros iztīrīts bioloģiskais dīķis.

Latvijā

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) uzdevusi Valsts digitālās attīstības aģentūrā (VDAA) nekavējoties sākt dienesta pārbaudi par esošo situāciju saistībā ar e-pastu apstiprināšanu portālā "Latvija.gov.lv", aģentūru LETA informēja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe.