Edvīns Bartkevičs: jo prasīgāka sabiedrība, jo labāks rezultāts

1938. gada 25. februāra Ogres Ziņās rakstīts: «1928. gadā (pilsētas nosaukuma piešķiršanas laiks –aut.) Ogres budžets bija sabalansēts uz Ls 31 116 ar apm. 300 nodokļu maksātājiem.

1938. g. pilsētas budžets ir Ls 73 097 ar apm. 700 nodokļu maksātājiem. (...) 1928. g. Ogrē bija 800 pastāvīgo iedzīvotāju. (...) tagad Ogrē ir pāri par 2500 pastāvīgo iedzīvotāju.» Šomēnes Ogre atzīmē savu 85. gadskārtu, kopš tai dots pilsētas gods. Tāpat kā savulaik pirmajam Ogres mēram Marsona kungam laikraksts vaicāja par pilsētas attīstību, Neatkarīgā jautā tagadējam Ogres novada priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam.

– Ogres pilsētas domes priekšsēdētājs esat kopš 1995. gada, bet pēc teritoriālās reformas vadāt arī Ogres novadu. Kāds Ogrei ir bijis šis laiks?

– Interesants un uz attīstību vērsts. Neskatoties uz to, ka esam ļoti tuvu Rīgai, mēs esam spējuši izveidot iedzīvotāju skaita ziņā vislielāko novadu ar 38 354 iedzīvotājiem, no tiem 27 460 dzīvo Ogres pilsētā.

Vērtējot skaitļos – 1995. gadā, kad pirmo reizi tiku ievēlēts šajā amatā, Ogres budžets bija nepilns miljons latu, pirmais konsolidētais novada budžets 2009. gada jūlijā, tūlīt pēc jaunā novada izveides, bija 31 829 138 lati, bet šogad ieņēmumi paredzēti 27 973 915 latu apmērā. Jāatceras, ka pa vidu bija skaudrās krīzes gadi un arī tagad valdība pašvaldībām ir deleģējusi arvien vairāk pienākumu, samazinot finansējumu no valsts budžeta.

Dzirdu, ka valdība saka: krīze ir beigusies un viss notiek uz labu. Savukārt es skatos apkārt un redzu – nekas nav labāk, cilvēkiem trūkst naudas elementārām lietām. Varbūt man ar redzi vai dzirdi kaut kas nav kārtībā?

– Neskatoties uz jūsu pieminētajām problēmām, pilsēta taču ir attīstījusies… cik zināms, tad arī bezdarbnieku novadā ir maz – ap 5% no darbspējīgajiem…

– Ja atskatos uz to laiku, kad sāku vadīt pilsētas domi, un salīdzinu to ar šodienu, bez liekas kautrības varu teikt – izdarīts ir daudz. Rekonstruējot ielas un skvērus, vairākas pilsētas teritorijas ir mainījušās līdz nepazīšanai, tāpat ir radīti jauni pašvaldības pakalpojumi, it īpaši sociālajā jomā; sakārtota izglītības sistēma un ēkas; uzbūvēti jauni bērnudārzi; izveidota kvalitatīva ūdenssaimniecības sistēma un paveikts vēl bezgala daudz mazāku un lielāku darbiņu, tostarp lielākajā daļā pilsētas ielu apgaismojumam uzstādītas energoefektīvās spuldzes, kas nozīmē, ka, nepalielinot elektrības patēriņu, pilsēta arī nakts stundās ir apgaismota. Mūsu kultūras centrs ir mainījies gan saturiski, gan vizuāli – pēc ēkas renovācijas siltuma patēriņš samazinājies vidēji par 40%. Pēc siltināšanas ekonomiskāka uzturēšana ir arī domes ēkai. Nākamais solis ir bērnudārzu siltināšana.

Ļoti svarīga ir arī sporta infrastruktūra – esam rekonstruējuši stadionu un iekārtojuši futbola laukumu ar mākslīgo segumu, sakārtota ir Basketbola skolas un baseina ēkas.

Iesaistoties četru pašvaldību projektā, ir izdevies ne tikai nosargāt, bet arī attīstīt Ogres slimnīcu. Tagad tā var lepoties ar pilnīgi jaunu korpusu un jaunākajām tehnoloģijām.

Cilvēki to redz un novērtē, tāpēc mūsu iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar citām pašvaldībām ir samazinājies pavisam nedaudz. Visuzskatāmāk to raksturo skolēnu skaits – tikai par 32 samazinājies novada izglītojamo skaits. Deklarēto iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 387 cilvēkiem.

Man pašam prieks, ka nākamajā gadā beidzot izdosies realizēt sen ieplānoto ideju – uzstādīt skulptūru Baltā cielava, kas veltīta visiem latviešiem, kas izklīduši plašajā pasaulē. Simboliski tā aicinās mājās arī pēdējos gados aizbraukušos.

Tāpat kā piedzimšana, arī nāve ir dzīves sastāvdaļa, un pašvaldības uzdevums ir parūpēties par savu iedzīvotāju mūžamājām, sakarā ar to, ka pilsētas vecajos kapos trūkst apbedījumu vietu, esam iegādājušies 30 ha zemes dažus kilometrus no pilsētas Tīnūžu virzienā. Vieta ir skaista, un jau šogad sāksim tās labiekārtošanu. Atzīmēšu, ka Tīnūžu ceļa rekonstrukcija ir dienas kārtībā.

– Vai, strādājot pie spēcīga novada izveidošanas, Rīgas tuvums ir pluss vai mīnuss?

– Kā kurā situācijā. Piemēram, darba vietu nodrošinājuma ziņā tas ir pluss, jo Rīgā darbu atrast ir vieglāk. Taču mēs vēlamies panākt, lai tie cilvēki, kuri nevēlas braukāt, darbu varētu atrast šeit pat. Mūsu aprēķini liecina, ka Ogrē nepieciešamas apmēram 1000 jaunas darba vietas.

Oficiālie dati liecina, ka Ogrē bezdarba līmenis ir ap 5%, kas ir ļoti maz, tajā pašā laikā, es domāju, ka faktisko bezdarbnieku skaits ir daudz lielāks. Taču ne jau tikai darba vietas ir svarīgas – svarīgs ir atalgojums. Es piekrītu sociālā pētījuma datiem, kas parāda, ka apmēram 40% Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības robežas. Arī strādājot, cilvēki nespēj nodrošināt savas primārās vajadzības.

– No šā gada valsts vairs nedotē garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksu, uzdodot to pilnā apmērā segt pašvaldībām. Vai Ogre spēs palīdzēt saviem cilvēkiem tikai likumā noteiktajā apmērā vai tomēr sociālais budžets ir palielināts?

– Kā jau teicu – krīze ir beigusies tikai valdībai, ļoti liela iedzīvotāju daļa dzīvo nabadzīgi, tāpēc mūsu uzdevums ir parūpēties par šiem cilvēkiem.

Protams, mēs izmaksāsim iedzīvotājiem gan GMI, gan mājokļa pabalstu un sniegsim arī citu veidu atbalstu, kas paredzēti mūsu saistošajos noteikumos. Ogrē uz pabalstiem var pretendēt tad, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli nav lielāki par 110 latiem, atsevišķi dzīvojošai personai – par160 latiem, bet, ja ģimene sastāv no nestrādājošiem pensionāriem un/vai invalīdiem, un/vai ar tiem kopā dzīvo nepilngadīgi bērni – tad 150 latiem katram ģimenes loceklim.

Šogad sociālais budžets ir palielināts, taču papildus rezerves fondā tiek turēti apmēram 30 tūkstoši latu, ko nepieciešamības gadījumā var novirzīt pabalstiem un citiem sociālajiem pakalpojumiem.

– Pēdējo piecu gadu laikā Ogre tiešām būtiski mainījusies – sakārtotas ielas, ūdenssaimniecība, renovēti pašvaldībai piederošie īpašumi. Lielākā daļa paveikta ar ES fondu līdzfinansējumu. Ogres novadu rudens pusē apmeklēja ES Kohēzijas fonda ziņotāji. Kāds bija viņu vērtējums?

– Jā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) ziņotāji Stefans Malija un Gerfrīds Grūbers 11.–12. septembrī, uzturoties Latvijā, pabija arī Ogrē. Vizītes mērķis bija iepazīties ar līdzšinējo kohēzijas praksi un veidot ieteikumus kohēzijas politikai nākotnē. ESSK pārstāvji pārliecinājās, ka Ogrē ar ES Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu ir paveikts ļoti daudz, ievērojami uzlabota apgāde ar dzeramo ūdeni un tā kvalitāte, tāpat arī notekūdeņu kanalizācijas sistēma ir būtiski uzlabojusies.

Diskutējot par ES kohēzijas projektu īstenošanu, akcentējām nepietiekamo finansējumu ielu atjaunošanai pēc ūdenssaimniecības projektu realizēšanas – finansējumu piešķir seguma atjaunošanai tikai izraktās tranšejas platumā. Runājām arī par centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas lietotāju skaita palielināšanu, ko ierobežo iedzīvotāju maksātspēja – maģistrāles pie mājas tiek pievilktas, bet pieslēgumi jāveic iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem.

Vēl pirms ES budžeta pārrunu pēdējā raunda piedalījos Briselē Eiropas reģionu komitejas sēdē, kurā kā vienu no ieteikumiem virzībai tālāk iesniedzām nesamazināt Kohēzijas fonda finansējumu arī nākamajā plānošanas periodā.

– Runājot par ūdenssaimniecību – pēc trikotāžas kombināta privatizācijas privātajās rokās nonāca arī ūdens ieguves un notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Ar Kohēzijas fonda atbalstu ir izveidota jauna, no privātīpašniekiem neatkarīga mūsdienīga ūdens sagatavošanas stacija. Vai attīrīšanas iekārtas vēl arvien ir privātas?

– Arī šis jautājums ir praktiski atrisināts – esam atpirkuši no privātīpašniekiem arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un tagad varam virzīt tālāk jautājumu par attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju. Projektēšanas un būvniecības iepirkums jau ir noslēdzies, un divu gadu laikā tām ir jābūt gatavām. Protams, tam būs arī ekonomisks efekts – mums vairs nevajadzēs maksāt īpašniekiem par iekārtu izmantošanu. Attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai ES ir iezīmēts finansējums ap pieciem miljoniem eiro.

Atgādināšu, ka senāk arī siltumapgādi Ogrei nodrošināja privātais komersants, taču šo jautājumu mums izdevās sakārtot jau pirms pieciem gadiem.

Līdz ar to visas pilsētai svarīgākās komunikācijas un inženiertīkli būs pašvaldības pārziņā, kas dos iespēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem.

– Noprotams, ka cilvēki šeit jūtas labi. Kas, jūsuprāt, ir tās lietas, kas par to liecina vislabāk?

– Iedzīvotāju aktivitāte visās izpausmēs – kultūras pasākumi gan ar vietējo kolektīvu, gan viesmākslinieku piedalīšanos ir ļoti labi apmeklēti, kultūras centrā darbojas desmitiem interešu klubu un kolektīvu, kuru skaits arī pērn ir audzis; stadions un citas sporta bāzes, tostarp basketbola skola, ir pilnībā noslogoti, peldbaseinā nodarbības rezervētas pa minūtēm; veloceliņi atbilstošos laika apstākļos ir aizņemti gan ar velosipēdistiem, gan nūjotājiem. Arī tagad kopā ar Ikšķiles pašvaldību realizējam projektu par Zilo kalnu slēpošanas trases apgaismošanu, lai slēpotāji varētu izmantot arī vakara stundas.

Aktivitāte ir jūtama arī attiecībā pret pašvaldības darbu – viņi nepieļaus trūkumus, tāpēc mums ir jābūt vienmēr uzdevumu augstumos, pretējā gadījumā dabūsim trūkties. Es cienu ogrēniešus par viņu aktivitāti un prasīgumu, jo tikai tā mēs varam doties uz priekšu.