Ogre. Jau šogad 80% pilsētnieku būs pieejama centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija

© Ojārs Lūsis

Līdz šīs vasaras vidum Ogrē pabeigs ūdenssaimniecības attīstības projekta 2. kārtu, kuras ietvaros ir ierīkotas sešas jaunas artēziskās akas, rekonstruēti un no jauna izbūvēti 29,3 km ūdensvada un 24,9 km kanalizācijas tīklu. Pēc projekta īstenošanas centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija būs pieejama gandrīz 80% pilsētas iedzīvotāju.

Par vislielāko šā projekta ieguvumu pašvaldības aģentūras Mālkalne direktors Alberts Vilcāns uzskata jaunos artēziskos urbumus. Līdz šim ūdeni pilsētai piegādāja no SIA KP tehnoloģijas īpašumā esošajām ūdensgūtnēm, ko firma savulaik privatizēja kopā ar Ogres trikotāžas fabriku. Iepriekšējā ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros uzbūvēta jauna dzeramā ūdens sagatavošanas stacija, bet tagad tās tuvumā ierīkoti seši jauni artēziskie urbumi. Komplekss nodrošina pilsētas iedzīvotājus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, turklāt tagad par to jāmaksā mazāk. Pirms šā projekta realizācijas 1 kub.m dzeramā ūdens patērētājiem maksāja 41 santīmu, tagad 34 santīmus. Daudzviet ūdenssaimniecības projektu realizēšanas rezultātā tarifi pieaug, bet Ogrē notiek pretējs process, jo līdzšinējie urbumu īpašnieki par ūdeni prasīja nepamatoti augstu cenu. Alberts Vilcāns izsaka nožēlu, ka savulaik valsts pieļāvusi kļūdu un ļāvusi privatizēt jau pieminēto ūdensgūtni, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas vēl joprojām ir privātīpašums, līdz ar to nav iespējams piesaistīt ES fondu naudu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai. Pēdējā laika sarunas ar iekārtu īpašnieku liecina, ka ledus ir sakustējies un pašvaldība iekārtu kompleksu varēs atpirkt. Tiklīdz darījums būs pabeigts, ES fondu atbalsta saņemšanai, iespējams, tiks iesniegts projekts notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai, kas dos iespēju atpakaļ dabā novadīt daudz tīrāku ūdeni. Esošās iekārtas jau ir sabrukšanas stadijā, jo vismaz 20 gadu tajās nav veikti nekādi uzlabojumi.

Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana noritēja Jaunogrē, Loka ielas rajonā un Pārogrē, kā rezultātā tīkliem varēs pieslēgties ap 1000 mājsaimniecību. Tas ir ļoti svarīgi privātmāju īpašniekiem, jo apbūve ir blīva – pamatā privātmāju apbūves gabali ir tikai 600 kv.m, turklāt augsne daudzviet ir piesārņota un kvalitatīvu dzeramo ūdeni iegūt ar privātajiem urbumiem ir praktiski neiespējami. Turklāt daudzos zemes gabalos ir lokālās notekūdeņu sistēmas, kuru infiltrāts nereti nonāk pazemes ūdeņos. A. Vilcāns norāda: «Pārogrē tīklu izbūvi pabeidzām tikai vēlā rudenī, bet Loka ielā projekts noslēgsies šopavasar, taču jau tagad iedzīvotāji izrāda lielu interesi par iespējām pieslēgties centralizētajai ūdens apgādei un kanalizācijas sistēmai. Tagad labu ūdeni saņems arī Loka ielas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Jāatzīmē, ka pilsētas iedzīvotāji, kam ūdens no jaunās atdzelžošanas iekārtas tiek piegādāts jau kopš 2009. gada beigām, faktiski ir aizmirsuši, kā tas ir, kad trīsreiz biežāk jāberž vannas un izlietnes un jāmazgājas vannā ar iedzeltenu ūdeni.»

Projekta finanšu, tehniskās un administratīvās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

***

UZZIŅAI

• Kopējās izmaksas 14,18 miljoni LVL

• No tām attiecināmās izmaksas 8,62 miljoni LVL

• Tai skaitā:

• Kohēzijas fonda finansējums 7,8 miljoni LVL

• Valsts budžeta līdzfinansējums 0,77 miljoni LVL

• Finansējuma saņēmēja – pašvaldības aģentūras Mālkalne – līdzfinansējums 6000 LVL

• Ogres novada domes līdz finansējums 0,753 miljoni LVL

*Kopējas izmaksas norādītas bez PVN

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais