Kultūras centrs maina formu

© Ojārs Lūsis

Pēc 23 gadu ilgas kalpošanas Ogres un apkārtnes iedzīvotājiem beidzot arī lielais kultūras centrs no padomju laika arhitektūras brīnuma ir pārtapis par gaišu un aicinošu ēku. «Tagad šī ēka beidzot atbilst nama saturam, kas ir krāsu un skaņu piesātināts, omulīgs un radošs,» teic pašvaldības aģentūras Ogres novada Kultūras centrs direktore Ligita Zadvinska, kuras pārziņā ir trīs kultūras iestādes – Ogres kultūras centrs, Ogresgala tautas nams un Ciemupes tautas nams.

Ogres kultūras centra renovācija noslēdzās pagājušā gada novembrī, un jau šoziem gan pasākumu apmeklētāji, gan pašdarbnieki jūt ieguvumus – telpas ir kļuvušas daudz siltākas. «Lielajā zālē ziemā vienmēr bija vēsi, jo padomju laiku celtnieki bija pieļāvuši daudz kļūdu. Tagad tās ir izlabotas un pat šīs ziemas lielākajā spelgonī zālē ir silti un mājīgi. Manuprāt, visapmierinātākie ir mazo bērnu vecāki, kam vairs nav jāuztraucas, ka mazuļi mēģinājumu laikā saaukstēsies. Droši dejas soļus var mēģināt arī ar basām kājām,» labāko uzsver Ligita Zadvinska.

Vislielākais renovācijas akcents tika likts uz ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kas ļautu ietaupīt pašvaldības naudu ēku siltuma nodrošināšanai. Kopumā renovācija izmaksāja vairāk nekā 518 tūkstošus latu, no tiem 75% finansē Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI), bet 25% – Ogres novada pašvaldība. Atbilstoši projektā paredzētajam ir veikta kultūras centra jumta, fasāžu un pagraba griestu siltināšanu, ēkas veco ārdurvju nomaiņa un lifta izbūve, kas nodrošina cilvēku ar speciālām vajadzībām nokļūšanu otrā stāva lielajā zālē. Kultūras centra direktore spriež, ka būs jūtams arī ekonomiskais ieguvums – nama apsildīšanai tagad vajadzīgs daudz mazāk siltuma. Projektētāji plāno, ka siltuma patēriņš samazināsies pat par 50%. Vai siltuma ekonomija būs tiešām tik liela, varēs spriest tikai pēc pilnas apkures sezonas analīzes un aprēķiniem.

Ogres kultūras centrs bija pirmā no trim ēkām, par kuru siltināšanu tika noslēgts būvdarbu līgums projekta Energoefektivitātes paaugstināšana Ogres novada pašvaldības ēkās ietvaros. Projektā paredzētie darbi Ogresgala tautas nama renovācijai noslēdzās šā gada sākumā. Līdz ar to arī Ogresgala iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt pasākumus renovētā namā.

Labs repertuārs, lielisks apmeklējums

Dažviet kultūras namu darbinieki sūdzas, ka iedzīvotāji ir kūtri un nevēlas nedz ko darīt paši, nedz apmeklēt dažādus pasākumus, bet Ogres kultūras centrs ir tā iestāde, kur dzīvība kūsā visu nedēļu – darbdienās rīta pusē telpās notiek kursi, semināri un citi informatīvi izglītojoši pasākumi, pēcpusdienā un vakarpusē šeit uz mēģinājumiem nāk vairāk nekā 30 dažādu kolektīvu vairāk nekā 1000 pašdarbnieku, bet nedēļas nogales atvēlētas koncertiem, teātru izrādēm un citiem pasākumiem, kas dod prieku acīm, ausīm un dvēselei.

Ligita Zadvinska saka paldies pašvaldībai, kas, par spīti saspringtajam budžetam, spēj atrast līdzekļus, lai nodrošinātu visu pašdarbības kolektīvu darbību, kā arī atbalstītu pasākumu norisi. Ir svarīgi, lai laikā, kad dzīve nebūt nav viegla, cilvēki ietu, darītu, rosītos, tiktos, runātos, radoši pilnveidotos un izpaustos. Pašdarbības kolektīvi ir vieta, kur paskatīties uz citiem un parādīt, ko spēj paši. Pašdarbības kolektīvu koncerti ir labi apmeklēti un ieejas maksa vairāk simboliska. «Viens lats ir vairāk kārtības labad, lai šeit nebūtu gadījuma cilvēku, kurus faktiski koncerts neinteresē,» teic direktore. «Ļoti labi apmeklētas ir profesionālo teātru izrādes – visbiežāk Ogrē skatāmas Liepājas, Valmieras un Daugavpils teātra viesizrādes, kā arī īpaši tiek domāts par atbilstošu repertuāru bērniem. Esam izstrādājuši ļoti elastīgu cenu politiku, un bieži vien ieejas biļete maksā tikai trīs latus, turklāt cilvēkiem ir iespēja izvēlēties biļeti par cenu, kādu viņi var atļauties, jo skatītāju zāle ir zonēta un biļešu cenas atšķirīgas. Mūsu pasākumu kalendārs ir ļoti blīvs, un kādam pasākumam, kas iepriekš nav bijis ieplānots, grūti atrast brīvu laiku, piemēram, ja mūziķi pēdējā brīdī vēlas pieteikties uzstāties Ogrē savas koncertturnejas laikā.»

Ogrēnieši ir aktīvi, radoši, dzīvespriecīgi un nekad nepadodas! Kā saka – lai kādi vēji pūš, tie visi pūš mums pāri.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais