Hanzas elektronika uzņem tempu

© F64

2011. gada laikā elektronikas fabrika Hanzas elektronika cer sasniegt 2008. gada līmeni, kad kopējais uzņēmuma apgrozījums bija 4,8 miljoni latu. 2010. gada laikā ir izdevies atjaunot pusi no 2009. gadā piedzīvotā 50% apgrozījuma krituma.

Pasaules ekonomiskā krīze atstāja ļoti nopietnu iespaidu uz autobūves un elektronikas ražotāju finanšu situāciju, turklāt šīm nozarēm ir globālā tirgus raksturs, kas nozīmē – sākoties krīzei vienā pasaules daļā, cietēji ir visi nozares uzņēmumi pasaulē. No zaudējumiem netika pasargāta arī Hanzas elektronikas ražotne Ogrē – nācās samazināt darba algas un optimizēt strādājošo skaitu. Uzņēmuma valdes loceklis Alvis Vagulis (attēlā) uzsver: «Bija jāpieņem daudz nepopulāru lēmumu, un tagad saprotam, ka tas bija vienīgais pareizais solis, lai saglabātu ražotni un uzlabotu mūsu produktu konkurētspēju pasaules tirgos, jo elektronika ir tā nozare, kur svarīga ne tikai kvalitāte, precīzi piegādes termiņi un labs servisa pakalpojums, bet noteicošais ir un paliek cena. Esam pieņēmuši lēmumu attīstīt mūsu ražotni tā, lai roku darbs šeit tiktu samazināts līdz minimumam – uzsvars tiek likts uz inženiertehniskajiem prātiem, kuri spēj radīt un apkalpot sarežģītas automātiskās ražošanas iekārtas. Arī pašreiz, kad izvērtējam ASV klientu pieprasījumu, saprotam – ja izgatavojamajām detaļām ir jāpieliek kaut pirksts, tad mēs neesam konkurētspējīgi ar Tālo Austrumu rūpnīcām, kur darbaspēka izmaksas ir zemākas nekā Eiropā. Mūsu trumpis ir automatizācija un stabila kvalitāte. Maksimālā robeža, ko varam pārsniegt, ir apmēram 10% virs Tālo Austrumu rūpnīcu piedāvājuma cenas – tas cipars, kas kompensējas ar stabilu kvalitāti, no viltojumiem pasargātu izstrādājumu ražošanu un transporta izdevumiem. Patlaban mūsu uzņēmumā ir šim gadam pietiekams pasūtījumu apjoms, bet ir jādomā tālāk un jārunā ar potenciālajiem klientiem. Lai nonāktu no sarunām līdz reālam ražošanas pasūtījumam, visbiežāk ir vajadzīgs gads vai pat divi. Ja ražošanu izdodas uzsākt pusgada laikā, tad uzskatām ka tas noticis ļoti ātri.»

Kā iepriekš minēts, Hanzas elektronika ražošanā izmanto augstās tehnoloģijas, kam nepieciešami labi sagatavoti speciālisti. Ne visi, kuri ir aizgājuši mācīties elektroniku kādā no vidējām profesionālajām izglītības iestādēm, dienās kļūst par labiem elektroniķiem. «Mēs pieņemam praksē jauniešus no dažādām skolām un redzam, ka īsta elektroniķa dzirkstele ir tikai retajam – tos tad arī noskatām un piedāvājam viņiem darbu. Jāsaka, kā ir – labs jaunais speciālists bieži vien var izvēlēties sev darbavietu, jo elektronikas nozare aug un attīstās. Lai no skolām saņemtu pēc iespējas labāk sagatavotus jauniešus, mūsu speciālisti piedalās mācību programmu sagatavošanā, to apstiprināšanā, vērtēšanas kritēriju izstrādē. Ļoti svarīgi, lai jaunie speciālisti vēlētos apgūt arvien jaunas zināšanas, jo mūsu nozarē nekad nav iespējams zināt visu – tehnoloģijas tik strauji attīstās, ka arī mums jābūt nemitīgā izziņas procesā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais