Jāsteidz izmantot ES atbalsts Latvijas laukiem
2010. gadā kopumā Lauku atbalsta dienests administrējis valsts un Eiropas Savienības atbalstu 369,6 miljonu latu apmērā.
No tiem 329,1 miljons latu bija atbalsts no dažādiem Eiropas Savienības atbalsta fondiem, 10,3 miljoni latu – nacionālās subsīdijas, un 30,2 miljonu latu apmērā izmaksāts valsts atbalsts meža nozarei, biodegvielas ražošanai. Lielrīgas reģionālā pārvalde administrējusi 7% no kopējā apjoma.
Liels nekopto zemju īpatsvars
Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārziņā ir 208 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas atrodas 28 novadu teritorijās. Pēc aizvadītajā gadā veiktās lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsekošanas konstatēts, ka Lielrīgas reģionā lauksaimnieciskā ražošana tiek veikta uz 79% no kopējā reģistrēto lauksaimniecībā izmantojamo zemju apjoma. Tas ir zemāks rādītājs nekā vidēji valstī. Pārvaldes vadītājs Juris Tukišs (attēlā) norāda: «Liela daļa mūsu pārziņā esošo teritoriju atrodas tiešā Rīgas tuvumā. Zeme šeit ir dārgāka, tāpēc tās īpašnieki meklē iespējas to izmantot intensīvāk. Daudzās teritorijās jau ir notikusi vai tiek plānota privātā vai komerciālā apbūve. Valsts zemes dienests zemes lietojuma veida maiņu reģistrē pēc zemes īpašnieka iesnieguma, kuram pievienots jaunās situācijas plāns. Šāda nesakārtota situācija ir arī Ādažu militārajam poligonam, kuram vēl aizvien skaitās vairāk nekā 1600 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tajā pašā laikā Aizkraukles un Kokneses u.c. novados apsaimniekotas tiek praktiski visas platības.»
LAD kļūst arvien pieejamāks
Pēdējos gados strauji pieauga lauksaimnieku aktivitāte ES atbalsta apgūšanā dažādu fondu programmās, jo ir iespējas apgūt finansējumu, kas paredzēts finanšu plānošanas periodam līdz 2013. gadam. Juris Tukišs uzsver: «Es aicinu visus būt aktīviem un izmantot sniegtās iespējas uzlabot lauku uzņēmējdarbības un dzīves vidi. Mūsu dienesta mājas lapā ir pieejama plaša informācija par atvērtajiem fondu atbalsta pasākumiem, tostarp Leader programmās, kas paredzētas lauku vides kvalitātes uzlabošanai. Līdz šim jau ir realizēti vairāki ļoti interesanti projekti, piemēram, bērnu atpūtas centra izveide laukos, makšķernieku un atpūtas zonas izveide dažādu ūdenstilpju tuvumā. Mēs gaidām visus, kam ir idejas.»
Lai atvieglotu informācijas saņemšanu, LAD katrā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē uzlabo klientu apkalpošanas procesu, tostarp arī speciāli apmāca savus darbiniekus, lai tie klientam varētu sniegt plašu un profesionālu informāciju par atbalsta iespējām un vērtēšanas kritērijiem.
Ir arī ieviesta elektroniskā pieteikšanās sistēma. Tajā var pieteikties elektroniski platību maksājumiem, iesniegt projektu pieteikumus un ikgadējās atskaites, pārlūkot iepriekšējos gados iesniegtos pieteikumus un redzēt veiktos atbalsta maksājumu pārskaitījumus. Pārvaldes vadītājs informē: «Ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumu grozījumi pasākumā Lauku saimniecību modernizācija, kur pieteikšanās būs no 1. marta līdz 31. martam. Galvenā atšķirība ir apstāklī, ka projekti netiks rindoti pēc iesniegšanas datuma, tas ir, netiks ņemts vērā laiks, kad iesniegts projekts, ja vien tas iekļaujas paredzētajā termiņā. Galvenie kritēriji lēmuma pieņemšanā par projekta apstiprināšanu būs projekta efektivitātes rādītāji un ilgtermiņa ieguvumi lauku attīstībai.»
Jāatzīmē, ka šajā gadā Lielrīgas un Zemgales reģionos pasākumā Lauku saimniecību modernizācija atbalsta intensitāte pamatlīdzekļiem ir samazināta līdz 25%, pagājušajā gadā tā bija 40%. Tas tiek darīts ar mērķi sniegt iespēju atbalstīt vairāk projektu, jo šajos reģionos lauksaimnieku aktivitāte ir ļoti liela. Lielāka atbalsta intensitāte ir pārējos LAD reģionos, kuri atrodas tālāk no Rīgas. Faktiski finansējuma sadalījums starp reģioniem un diferencētā intensitāte ir instruments līdzsvarotai un sabalansētai atbalsta izmantošanai Latvijas lauku attīstībai.