Nevajag izlikties – ķezā mēs esam, bet nepadosimies!

Situācijā, kad ekonomiskā krīze ir apēdusi gluži vai visus pašvaldību resursus un ar katru gadu pašvaldību funkciju veikšanai no valsts budžeta procentuāli tiek novirzīts arvien mazāk, bet deleģēto pienākumu vairāk, lielākā māka ir ne tikai saglabāt esošo iestāžu pakalpojumu kvalitāti, bet veidot jaunus sabiedriski nozīmīgus objektus un uzlabot infrastruktūru, izmantojot ES fondu pieejamo finansējumu.

Ir apkopots pagājušajā gadā izdarītais, un pavisam droši var teikt – izdarīts Ogres novadā ir tiešām daudz – sagatavoti un realizēti 29 projekti. Kopumā investēti aptuveni 3 miljoni latu, savukārt no iesniegtajiem projektiem šobrīd ir jau apstiprināti 10, kopsummā par 3,5 miljoniem latu. Šogad turpināsies darbs iepriekšējos gados piesaistīto investīciju projektu realizēšanā. 2011. gadā Attīstības nodaļa, neskaitot pagastu pārvalžu projektus, plāno īstenot nedaudz vairāk nekā 4 miljonu latu investīcijas.

Tas nozīmē, ka pašvaldības atbildīgajiem cilvēkiem, kuru skaits nebūt nav liels, ir jāpagūst vadīt projektu tehnisko un finansiālo pusi, tajā pašā laikā jāgatavo projekti nākamajam periodam. Ar mērķi paaugstināt Ogres novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitāti un nodrošināt apvienotā novada teritorijai un normatīvajiem aktiem atbilstošas attīstības plānošanas dokumentāciju, izstrādājot attīstības programmu un teritorijas plānojumu jaunizveidotajai pašvaldībai, gada nogalē tika apstiprināts projekts Attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana Ogres novadā, kas ilgs līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičš ir norūpējies: «No vienas puses, mēs priecājamies, ka ir izdevies sakārtot izglītības un kultūras iestādes ne tikai pilsētā, bet arī pagastos, kā arī atvērt jaunus objektus, tostarp jaunu bērnudārzu. Taču tajā pašā laikā mēs skaidri redzam, ka pilnvērtīgai šo objektu izmantošanai, lai cilvēki tiešām varētu baudīt ieguvumus un uzlabot savu dzīves kvalitāti, pašvaldībai naudas nepietiek. Mēs esam daudzu smagu izvēļu priekšā, jo ir pavisam skaidrs – naudas pašvaldības budžetā šogad ir mazāk nekā pērn, un tas nozīmē, ka vēl ierobežotākas būs mūsu iespējas. Bieži cilvēki neprot atšķirt mazsvarīgo no būtiskā, tāpēc gribu vērst Ogres novada iedzīvotāju uzmanību uz tiem procesiem, kam ir ilgtermiņa nozīme, nevis par katru cenu mēģināt realizēt pasākumus, kas dod tikai īslaicīgu efektu vai papildu komfortu. Mēs esam ķezā, un jārīkojas tā, lai no tās izkļūtu pēc iespējas ātrāk. Tas ir iespējams, tikai rūpīgi plānojot, domājot, analizējot. Nedrīkst pieļaut, ka sabiedrības spiediena rezultātā pašvaldībai nākas asfaltēt pievadceļu, lai pie skolas ērtāk var piebraukt ar vieglo automašīnu, tajā pašā laikā tās pašas skolas jumts iebrūk, jo resursi tiek novirzīti komfortam, nevis nepieciešamībai. Tas ir tikai viens no piemēriem, kas spilgti raksturo domāšanas tendences sabiedrībā.»

Infrastruktūrai tiek vairāki miljoni

Pagājušajā gadā iesāktā Mednieku ielas rekonstrukcija turpināsies arī šogad. Jāatzīmē, ka tas ir viens no svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas būtiski uzlabos iedzīvotāju pārvietošanās kvalitāti. Kopumā projektā tiek ieguldīti 332 tūkstoši latu, no tiem pašvaldības līdzfinansējuma daļa ir gandrīz 146 tūkstoši latu. Līdz vasaras vidum būvniecību plānots pabeigt. E. Bartkevičs atzīst, ka gludi ar šo projektu nav gājis, ielas rekonstrukcija sākās ar krietnu aizkavēšanos, kamēr ielas rekonstrukcijai nepieciešamā zemes gabala īpašnieks piekrita sava īpašuma atsavināšanai.

Ogres novada pašvaldība 2010. gadā sāka īstenot projektu Tīnūžu un Brīvības ielu Ogrē rekonstrukcija, izstrādājot tehnisko projektu, rīkojot sabiedrisko apspriešanu. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 1,5 miljoni latu, ar paredzamo ERAF finansējumu 85% apmērā, valsts budžeta dotāciju 3% un pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 12%. Projektu plānots pabeigt līdz 2014. gada decembrim – tehniskais projekts ir jau gatavs.

Aizvadītajā gadā noslēdzies Norvēģu finanšu instrumenta fonda finansētais projekts Ogres novada satiksmes optimizācijas objektu – autotransporta un gājēju tilta pār Ogres upi un tuneļa zem dzelzceļa Rīga–Daugavpils būvniecība. Projekts deva iespēju izstrādāt skiču projektus tunelim zem dzelzceļa un tiltam pār Ogres upi, kas ir pirmspēdējā stadija, lai sagatavotu dokumentāciju būvniecības projekta uzsākšanai.

Piesaistot ERAF finansējumu, 2010. gada 21. decembrī uzsākts projekts Satiksmes drošības uzlabojumi Ogres pilsētā, rekonstruējot gājēju ietvi un veloceliņu Rīgas ielā, kas paredz veloceliņu izbūvi Rīgas ielas posmā pie Daugavas un savienot to ar veloceliņu Ikšķiles teritorijā. Veloceliņa būvniecība notiks jau šovasar.

Edvīns Bartkevičš uzsver: «Visi projekti, kas saistās ar ielu rekonstrukciju, Ogrei ir īpaši nozīmīgi, tikai ar ES finansējumu mēs varam kvalitatīvi uzlabot mūsu ielu stāvokli, jo no Ceļu fonda līdzekļiem naudas nepietiek pat bedrīšu remontam. Manuprāt, ir jāatsakās no virknes Ministru kabineta noteikumu, jo to izpildīšana prasa vairāk naudas nekā paliek reālajam darbam ar redzamiem augļiem. Piemēram, ja mēs izpildām prasību ik gadu uzmērīt katru ceļa un ielas metru un to noraksturot, tad mums nepaliek vairs naudas pat ceļa zīmēm visā Ogres novadā bedraini ceļi!, ko uzstādīt uz novada teritorijā esošajiem ceļiem.»

Perspektīvā ir plānots piesaistīt finansējumu Brīvības ielas rekonstrukcijai posmā no Kranciema ielas līdz Kartonfabrikas rajonam.

Prioritāte – bērni un jaunieši

Runājot par Ogrē nozīmīgākajiem izglītības objektiem, noteikti jāpiemin bērnudārza Riekstiņš nodošana ekspluatācijā pagājušā gada septembrī. Jaunajā bērnudārzā ir vieta 119 mazuļiem, un ar to ir pietiekami, lai vieta pirmsskolas iestādē vairs nebūtu problēma. Projekta kopējās izmaksas bija 1,365 miljoni latu, no tiem pašvaldības līdzfinansējums ir 137 tūkstoši latu.

Daļēji realizēts ir projekts Energoefektivitātes paaugstināšana Ogres novada pašvaldības ēkās, kura kopējā vērtība ir 1,6 miljoni, no tiem novada dome līdzfinansē 25%. Šogad projekts tiks realizēts sadaļā, kas attiecas uz Ogres ģimnāzijas ēkas siltināšanu. Savukārt šā projekta sadaļās par Ogres kultūras centra un Ogresgala tautas nama rekonstrukciju darbi jau ir pabeigti.

Līdz ar skolu tīklu reorganizāciju aktualizējās jautājums par transporta nodrošinājumu bērnu nogādāšanai skolā un mājās. Ogres novada pašvaldība 2010. gadā piedalījās LatvijasŠveices sadarbības programmas projektā Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus, nodrošinot 2 skolēnu autobusus novada pagastos – Mazozolos 19 vietu autobusu un Krapē 30 vietu autobusu.

Kopējās izmaksas par autobusu iegādi, papildu aprīkojumu un apdrošināšanu ir 118 807 lati, savukārt Ogres novada pašvaldības finansējums ir neliels – tikai 15 678 lati.

ERAF projekta Izglītības iestāžu informatizācija ietvaros 2010. gada decembrī ir veikts iepirkums par lokālo datortīklu attīstību 13 Ogres novada skolās.

Pērn noslēdzies arī ERAF projekts Ogres vidusskolu materiālās bāzes uzlabošana dabas zinību apguvei, kura realizācija ilga trīs gadus, aprīkojot fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas kabinetus Ogres vidusskolās. Rezultātā uzlabotas mācību priekšmetu apguves iespējas, pieaugusi mācīšanas un mācīšanās kvalitāte.

ERAF projekta Jaunogres vidusskolas infrastruktūras pielāgošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem ietvaros 2010. gada vasarā un rudenī Jaunogres vidusskola ir pielāgota audzēkņiem ar funkcionāliem traucējumiem – izveidots lifts, sanitārais mezgls, klašu telpām paplašinātas durvis, veikts gaiteņu grīdu remonts un izvietotas informatīvas norādes. «Lai arī skolēnu ar speciālām vajadzībām nav daudz, mums ir svarīgi radīt apstākļus, lai arī tie bērni, kuri veselības dēļ spiesti šobrīd mācīties mājās vai internātskolās, varētu apmeklēt tuvāko skolu, tādējādi integrējoties sabiedrībā un saglabājot saikni ar vecākiem un mājām,» norāda domes priekšsēdētājs.

Uzlabojas sociālo pakalpojumu kvalitāte

Pagājušā gada oktobrī tika uzsākts ERAF projekts Sociālās dzīvojamās mājas Indrānu ielā 17, Ogrē rekonstrukcija, kura ietvaros 2011. gadā tiks veikta sociālās dzīvojamās mājas siltināšana un rekonstrukcija, tādējādi uzlabojot ēkas energoefektivitāti, kā arī nodrošinot tās atbilstību personām ar īpašām vajadzībām.

ESF projekta Atbalsta pasākumi sociālam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācijai izglītībā Ogres novada skolās ietvaros Ogres novada skolās strādā atbalsta personāls – psihologi, sociālie pedagogi, koriģējošās vingrošanas skolotāji un pagarinātās dienas grupas pedagogi, kopā 65 speciālisti, kuri projekta ietvaros piedalījušies profesionālās pilnveides apmācībās. 200 skolēniem bija iespēja piedalīties vasaras nometnēs, 460 skolēniem tika iegādāti skolas piederumi mācību gada uzsākšanai.

«Šajā ekonomiskās krīzes un masveida bezdarba laikā katra iespēja, kas palīdzētu izķepuroties, ir augstu vērtējama, jo tā tomēr ir reāla palīdzība brīdī, kad tunelis ir garš un gaisma tā galā vēl nav manāma,» sociālo projektu nozīmīgumu raksturo E. Bartkevičs.

Veicina katra indivīda sabiedriskās aktivitātes

«Jo grūtāki laiki, jo vairāk jāturas kopā – tā ir atziņa, ko mūsu vecāki un vecvecāki līdzi ņēmuši no pēckara skarbajiem gadiem. Kaut arī sen mums kara nav bijis, situācija ir ļoti smaga, un tikai katrs pats var ko darīt lietas labā – rast prieku, esot kopā ar citiem un darot nelielus, bet ļoti vajadzīgus darbiņus. Pašvaldības uzdevums ir atbalstīt cilvēku vēlmi sportot, dejot, dziedāt un iesaistīties sociālās aktivitātēs. Pēc pagājušā gada aktivitātēm mēs redzam – mums ir daudz aktīvu cilvēku, kuri vēlas būt notikumu virpulī un līdzi aicina arī citus. Vislielākais gandarījums par jauniešiem – viņi aug, domā, dara un arī izdara!» ir pārliecināts E. Bartkevičs.

Pagājušā gada vasarā Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros tika īstenots Ogres novada pašvaldības un biedrības Creativus kopīgais projekts Ogres skeitparka rekonstrukcija. Projekts tapa pēc Ogres novada jauniešu – biedrības Creativus biedru – iniciatīvas, un tā mērķis ir veicināt jauniešu lietderīgu brīvā laika pavadīšanu un fizisko attīstību, kā arī popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Projekta ietvaros, aktīvi piedaloties arī pašiem jauniešiem, veikta Ogres stadionā esošā skeitparka rekonstrukcija – atjaunotas esošās konstrukcijas, izgatavotas un uzstādītas jaunas, kā arī veikti laukuma labiekārtošanas darbi.

IgaunijasLatvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Singing Neighbours ietvaros 2010. gadā Ogres ģimnāzijas korim tika izgatavoti tautas tērpi. Koris piedalījās kopīgos latviešuigauņu dziesmu svētkos Baldonē. Visu koru vadītāji apmeklēja vairākas meistarklases prasmju pilnveidei.

Ogres novada pašvaldība sadarbībā ar Nīderlandes fondu Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij (KNHM) 2010. janvārī izsludināja projektu konkursu Iedzīvotāji veido savu vidi (Ķeipenē, Lauberē, Madlienā, Meņģelē un Suntažos). Tā ietvaros tika saņemti 40 projektu pieteikumi, no kuriem apstiprināti 11 projekti, piešķirot to realizācijai KNHM finansējumu 7027 latus. Savukārt februārī tika izsludināts Ogres novada pašvaldības projektu konkurss Veidojam vidi ap mums (Ogrē, Ogresgalā, Krapē, Mazozolos un Taurupē) – tajā tika saņemti 70 projektu pieteikumi, no kuriem apstiprināti 30, piešķirot to īstenošanai Ogres novada pašvaldības finansējumu 20 628 latu apmērā. Apstiprināto projektu ietvaros Ogres novada iedzīvotāju grupas un sabiedriskās organizācijas veica dažādas aktivitātes dzīves kvalitātes uzlabošanai, sakārtojot daudzdzīvokļu ēku fasādes un kāpņu telpas, labiekārtojot pagalmus, izveidojot automašīnu stāvlaukumus, sakārtojot un pilnveidojot dažādas teritorijas, izveidojot vai atjaunojot bērnu rotaļu laukumus un sporta laukumus, organizējot izglītojošas un radošas aktivitātes un īstenojot dažādas citas savas ieceres un idejas. «Šādi projekti atraisa cilvēkos iniciatīvu, apliecina, ka ar mazu naudu var paveikt lielus darbus, un tie noteikti jāturpina,» atzīst E. Bartkevičs un ir pārliecināts, ka šogad iedzīvotāji vēl aktīvāk piedalīsies šajos projektos.

Pašvaldības vadītājs pauž neslēptu prieku par to, ka grūtos brīžos ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. «Esmu patīkami pārsteigts un patiesi gandarīts par uzņēmēju un privātpersonu atsaucību sniega izvešanas talkai. Paldies vēlreiz par nesavtīgo rīcību, kas ļāva no sniega kalniem atbrīvot vismaz pilsētas centru. Vismaz par šo tiesu dzīvot ir kļuvis vieglāk,» ar smaidu un lepnumu par savējiem teic domes priekšsēdētājs.