Laiku pa laikam medijos izskan ziņas, ka Latvija atkal palaidusi garām finansējumu, ko dažādu projektu īstenošanai piešķīrusi Eiropas Savienība.
Precīzas informācijas par visām programmām kopumā nav, bet, ja būtu, tad sabiedrība kliegtu pilnā balsī – neapgūti paliek simtiem miljonu eiro. Tajā pašā laikā mūsu valstsvīri stāv ar pastieptu roku pie Starptautiskā valūtas fonda un lūdzas naudu izdzīvošanai.
Visbiežāk projekti tā arī paliek uz papīra un paredzētā nauda ES kasē, jo Latvijas birokrātija ir prātam neaptverama un ES vecajām dalībvalstīm neizprotama – Briselē uz mums lūkojas kā uz tādas sugas īpatņiem, kuri paši sev rada šķēršļus, lai nepaņemtu naudu, ko dod. Ja kāds saka, ka pie visa vainojama Briseles birokrātija, tad smagi kļūdās – tie ir mūsu pašu latviešu bāleliņi, kas naudas saņemšanu apvijuši ar neskaitāmiem noteikumiem un kritērijiem, kad uzņēmējam vienkāršāk un lētāk ir neko neuzsākt, nevis lauzties aizslēgtās durvīs. Atslēdziņu no tām rūpīgi glabā mūsu ierēdņi un Ministru kabineta noteikumi.
Ogres mazo un vidējo uzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Līvija Rijze arī ir pārliecināta, ka tieši Latvijas valdības un ierēdņu bailes uzņemties atbildību un atvieglot fondu apgūšanas procedūru ir iemesls, kāpēc Latvijā ekonomiskā krīze ir daudz smagāka nekā citur. Arī tagad, kad skaidri iezīmējušies ceļi, pa kuriem jāiet, lai sildītu valsts ekonomiku un atbalstītu uzņēmējus, praktiski vienīgais, ko piedāvā ministrijas, ir konsultantu kompāniju pakalpojumi, kuri par maksu sniedz informāciju un solās uzrakstīt projektu ES fondu apguvei. Garantijas gan nekādas nesola, ka projekts būs pietiekami aktuāls un kvalitatīvs, lai gūtu ES komisijas atbalstu.
Uzņēmējiem nav pat skaidri spēles noteikumi, kur nu vēl darboties spējīga palīdzība no valsts puses, kas dotu kaut nelielu atbalstu tiem, kuri vēl nav bankrotējuši. L. Rijze: "Vienīgo pozitīvo tendenci es saskatu Hipotēku un zemes bankas darbībā – ir izstrādātas vairākas atbalsta programmas uzņēmumu dibināšanai un attīstībai. Mēs, Ogres uzņēmēji, izmantojam šīs iespējas un aicinām visus, kam ir kāda biznesa ideja, nākt un jautāt mūsu apvienības biedriem, kuri laika gaitā ieguvuši milzu uzņēmējdarbības pieredzi un šobrīd ir gatavi dalīties ar savām zināšanām, lai tās dotu iespēju ātrāk un vieglāk izveidoties un attīstīties jaunajiem uzņēmumiem."
Vaicāta, ko darīt, lai Latvija tomēr izietu no šīs krīzes, L. Rijze saka: "Ir jāmaina domāšana, un, pirms ierēdnis pieņem kādu lēmumu vai ieraksta kādu kritēriju, viņam ir jāpadomā – vai tas palīdzēs uzņēmumiem un Latvijai kopumā piesaistīt finanses, investīcijas un attīstīties uzņēmējiem vai arī bremzēs iespēju izmantošanu. Mums vajag ierēdņus un valdību, kas nebaidās būt pēdējā instance un uzņemas atbildību tikai viena mērķa vadīti: no mums ir atkarīgs, kāda būs Latvija un kā mēs dzīvosim. Tādi, kādi ir šobrīd, viņi mums nav vajadzīgi!"