Šogad Ogrē tuvākajā laikā par 8% tiks pazemināts ūdens piegādes tarifs, un turpmāk paredzēts to samazināt vēl par 30 līdz 40%.
Tomēr, kaut par ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu par ūdenssaimniecības rekonstrukciju Ogrē, kas ļautu veikt iepriekšminētās izmaiņas tarifā, konkurss ir jau noticis un uzvarētājs bija zināms jau pērn, reāli darbi sāksies tikai šovasar, jo pasūtījumu neguvušie būvnieki iesnieguši protestus Iepirkumu uzraudzības padomē.
Gan šo, gan iepriekšējo ES Kohēzijas fonda finansēto projektu par ūdenssaimniecības sakārtošanu Ogrē vada pašvaldības aģentūra Mālkalne. Tās tehniskais direktors Alberts Vilcāns uzskata, ka vislielākie zaudētāji šajā situācijā ir ogrēnieši un pašvaldība. Pirmkārt, nevar pazemināt cenu ūdenim, kamēr projekts par jaunām ūdensgūtnes vietām nav realizēts, otrkārt, darba nav tiem, kas varētu realizēt šo programmu – pašvaldība maksā viņiem bezdarbnieku pabalstus, un budžetā neienāk nauda nedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadaļā, nedz uzņēmumu peļņas nodokļa veidā, turklāt tas ir lavīnveida process: jo mazāk ogrēniešiem naudas, jo mazāk tie tērē tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, un tās spiestas sašaurināties vai pat likvidēties, kā rezultātā pieaug bezdarbnieku un sociālo pabalstu prasītāju skaits. Ķēdīti varētu turpināt, bet galvenais ir sameklēt iespējas pārtraukt šo nejēdzību un sākt saimniekot atbilstoši krīzes diktētiem noteikumiem – ātrā tempā apgūt pilnīgi visus resursus, kas pieejami no ES fondiem, un stiprināt Latvijas ekonomiku. Ogres ūdenssaimniecības projekts ir viens no piemēriem, ar ko nākas sastapties gandrīz visām pašvaldībām, kas veic iepirkumus konkursa kārtībā.
Jāatgādina, ka ūdenssaimniecības sakārtošanas pirmā kārta noslēdzās aizvadītā gada pašā nogalē līdz ar ūdens atdzelžošanas stacijas un viena dziļurbuma nodošanu ekspluatācijā. Vilcāna kungs šo objektu uzskata par ļoti nozīmīgu kopējā ūdenssaimniecības sakārtošanas procesā – tam ir automātiskā vadība, kvalitatīva dzeramā ūdens sagatavošanas tehnoloģija, papildu rezervuārs, kas diennakti spēj nodrošināt pilsētu ar ūdeni ārkārtas situācijās. Elektropadeves traucējumi nav uzskatāmi par ārkārtas situāciju, jo enerģiju nodrošina atdzelžošanas stacijā uzstādītais ģenerators.
Diemžēl ar pilnu jaudu jaunā atdzelžošanas stacija varēs sākt strādāt tikai tad, kad tiks realizēts nākamās kārtas projekts par vēl sešu dziļurbumu izveidošanu pilnīgai pilsētas nodrošināšanai ar dzeramo ūdeni. Kā jau minēts, konkurss par iepirkumu noslēdzās pagājušā gada vasarā un līgums ar uzvarētajiem noslēgts. Problēmas radās ar būvuzraudzības konkursu – zaudējušās kompānijas vairākkārt pārsūdzēja konkursa rezultātus. "Rezultātā būvuzraugu (to pašu, kas uzvarēja konkursā) apstiprināja tikai šā gada jūnijā un tikai tagad var saņemt būvatļauju. Neraugoties uz visām peripetijām, ļoti ceram, ka vismaz to projektu sadaļu, kas attiecas uz jaunu dziļurbumu izveidi, pabeigsim vēl šogad. Tad arī varēsim konkrētāk spriest par dzeramā ūdens tarifa samazinājumu," spriež Alberts Vilcāns.
Kopējā Ogres ūdenssaimniecības projekta vērtība ir vairāk nekā 10 miljoni latu, un tā ietvaros paredzēts rekonstruēt un no jauna izbūvēt 53 km ūdensvada, tai skaitā paredzēta tīklu paplašināšana, dodot iespējas jauniem patērētājiem pieslēgties centralizētajai ūdens apgādei. Projektam jau vajadzēja ritēt pilnā sparā, bet, ņemot vērā atkal Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegtās sūdzības, diezin vai agrāk par vēlu rudeni varēs sākt strādāt. "Uzskatu, ka Vides ministrijai kā konkursa organizētājai jāspēj uzņemties atbildību – izskatīt sūdzības pēc būtības un pieņemt galējo lēmumu, kas nepieļautu projektu novilcināšanu ar nepamatotām sūdzībām," uzsver Alberts Vilcāns.