Mārtiņš Bojārs: "Jārada harmoniska vide!"

Mārupes novads ir viena no Pierīgas teritorijām, kurā notiek intensīva dzīvojamo un darījumu teritoriju apbūve, pieaug iedzīvotāju skaits un tiek domāts par dzīves vides uzlabošanu un sakārtošanu.

"Mūsu prioritātes ir labi ceļi uz Rīgu, ūdensvadu un kanalizācijas sistēmas sakārtošana, kā arī atpūtas un izklaides iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem," intervijā Neatkarīgajai saka Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

– Jauns gads parasti

nāk ar jaunu apņemšanos un jauniem solījumiem. Kādus mērķus un uzdevumus dome sev izvirzījusi 2011. gadam?

– Šogad sāksim izstrādāt jaunu novada attīstības plānojumu turpmākajiem 12 gadiem. Kopā ar dažādām iedzīvotāju grupām pusotra gada laikā mēģināsim nonākt līdz kvalitatīvam galarezultātam.

– Cik iedzīvotāju ir Mārupes novadā?

– Iedzīvotāju skaits kopš zemes reformas ir strauji pieaudzis no septiņiem līdz nepilniem 15 tūkstošiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Mārupes novadā. Reāli šis skaitlis, protams, ir lielāks – 18 līdz 19 tūkstoši iedzīvotāju. Tāds iedzīvotāju pieaugums rada lielu spriedzi domei, jo tas palielinājies uz bijušo lauksaimniecības zemju apbūves rēķina. Tas nozīmē, ka jāveido pilnīgi jauna infrastruktūra – ūdensvads, kanalizācijas sistēma, ceļi. Tāpat no jauna jābūvē arī virszemes ūdeņu aizvadīšanas sistēma, jo veco meliorācijas sistēmu izpostījuši būvniecības darbi. Viss nosauktais prasa pamatīgus finansiālos ieguldījumus. Līdz šim Pierīgas pašvaldības nevarēja pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu infrastruktūras sakārtošanai, līdz ar to ne viss ir tā, kā gribētos. Viss, kas līdz šim izdarīts, paveikts par nodokļu maksātāju naudu un ņemot nelielus kredītus valsts kasē.

– Tad jau viena no 2011. gada prioritātēm būs ES finansējuma piesaistīšana!

– Jā, protams. Mēs cenšamies startēt visos projektos, kur vien iespējams. Līdz šim esam ieguvuši Kohēzijas fonda finansējumu piecu miljonu eiro apmērā maģistrālo ūdensvadu un kanalizācijas tīklu izveidei. Otrs projekts, kurā sekmīgi startējām, paredz pašvaldības ēku siltināšanas darbus. Vēlamies turpināt ūdens, kanalizācijas un ceļu sakārtošanu, tāpēc aktīvi iesniegsim pieteikumus jebkuram šāda veida projektam.

– Pašvaldības prioritāte ir arī bērni, jaunieši un izglītība. Kādi ir nozīmīgākie lēmumi un darbi, kas šajā jomā pieņemti un paveikti? Kam pievērsīsiet uzmanību šogad?

– Pēdējo piecu gadu laikā Mārupes novadā par sešiem tūkstošiem ir palielinājies jauno ģimeņu skaits. Daudzās no tām ir pirmsskolas vecuma bērni, tāpēc aktualizējās jautājums par vietām bērnudārzā. Realizējām vienu no pirmajiem privātās un publiskās partnerības projektiem Latvijā, kurā piedalās Mārupes, Ķekavas, Tukuma un Ogres pašvaldības, un tā rezultātā pagājušā gada septembrī durvis vēra bērnudārzs ar 280 vietām. Mēs gan redzam, ka vajadzīgas vēl 300 vietas pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc pērn bijām pirmie, kas sāka veidot iepirkumu, un arī šogad to noteikti turpināsim darīt.

Mūsu galvenais uzdevums izglītības jomā ir nodrošināt bērniem apmācību. Aptuveni puse mūsu skolas vecuma bērnu un jauniešu mācās Rīgas skolās, 70 – Babītes novadā un vēl tikpat mācību iestādēs dažādās Latvijas pilsētās. Mēs apmācību citās pašvaldībās līdzfinansējam. Kopumā izglītības nodrošināšanai un mācību kvalitātes saglabāšanai ik gadu tiek novirzīti 60 līdz 65 procenti no budžeta līdzekļiem. Piemaksājam pedagogiem, ieguldām materiāli tehniskās bāzes nodošināšanā un sedzam transporta izmaksas, jo mūsu skolas izvietotas tā, ka bērni uz tām jāved. Pērn vidusskolā atvērām ēdināšanas bloku 800 bērniem, tagad jādomā par datorklases atjaunošanu un sporta laukumu sakārtošanu. Bērniem pieejama arī interešu izglītība, jo katrā skolā darbojas pulciņi.

– Mārupes novadā aptuveni 80 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita ir ekonomiski aktīvi cilvēki. Cik lielā mērā jums jāsaskaras ar bezdarba problēmu un sociālo spriedzi?

– Neesam izolēti no kopējās situācijas valstī un izjūtam gan bezdarbu, gan trūcīgo personu skaita pieaugumu. Domāju, ka arī šogad bezdarbnieku skaits varētu saglabāties 13 līdz 16 procentu robežās, jo cilvēki gan meklē jaunu darbu, gan pārvērtē esošā darba iespējas. Daudziem cilvēkiem ir problēmas ar komunālajiem maksājumiem – decembrī parāds komunālajam dienestam pieauga par 30 tūkstošiem latu. Ir ģimenes, kuras patiešām nevar samaksāt komunālos maksājumus, jo trūkst naudas, bet ir arī tādas, kas pret šiem maksājumiem attiecas ļoti pavirši – gan neliels procents. Vislabāk par komunālajiem pakalpojumiem norēķinās pensionāri.

– Mārupes novadā darbojas vairāki simti visdažādāko uzņēmumu, un tas liecina, ka šeit ir biznesam labvēlīga vide. Kas ir pamatā veiksmīgai biznesa videi un ekonomiskajai aktivitātei?

– Uzņēmējdarbība galvenokārt koncentrēta lidostas Rīga apkaimē, kur veidojas biznesa centrs, kā arī lielāko ceļu tuvumā – Ulmaņa gatves malā, ap Mārupes–Jaunmārupes ceļu P-132 un apvedceļa Jūrmala–Salaspils tuvumā. Lielo ceļu un Rīgas tuvums rada labvēlīgus apstākļus loģistikas centru un ražošanas uzņēmumu izveidei. Mūsu galvenais uzdevums ir sakārtot kanalizācijas tīklus un ceļus novada teritorijā, lai veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos.