Dziļās vādas nodošana ekspluatācijā noslēgs atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi Latvijā

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.–2012. gadam valsts tiek iedalīta 10 atkritumu apsaimniekošanas reģionos.

Viens no tiem ir Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģions, kurš atrodas Latvijas centrālajā un dienvidu daļā, kuru šķērso Daugava. Reģionā ir iekļauti bijušie Aizkraukles un Jēkabpils rajons, kā arī daļa Madonas rajona, tai skaitā 8 pilsētas – Aizkraukle, Aknīste, Jaunjelgava, Jēkabpils, Pļaviņas, Madona, Varakļāni un Viesīte. Reģiona kopējā platība ir 8028 km2 jeb apmēram 12,4% no valsts kopējās teritorijas, un tas aptver 130,38 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem 44,8% dzīvo pilsētās, bet 55,2% – lauku teritorijās.

ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts Sadzīves atkritumu poligona Dziļā vāda būvniecība Mežāres pagastā ir viens no pēdējiem vērienīgākajiem ieguldījumiem atkritumu saimniecības sakārtošanā. Līdz ar poligona Dziļā vāda nodošanu ekspluatācijā ES standartiem atbilstoši poligoni aptvers visu valsts teritoriju. Projekta finanšu, tehniskās un administratīvās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Projekts paredz jauna reģionālā sadzīves atkritumu poligona būvniecību Krustpils novada Mežāres pagastā un papildu infrastruktūras izveidi, kas nodrošinās tās efektīvu darbību. Kā papildu infrastruktūra tiek definēti šādi jauni objekti: atkritumu šķirošanas stacija Jēkabpilī, atkritumu šķirošanas/pārkraušanas stacijas Aizkrauklē un Madonā, kā arī kompostēšanas laukums Madonas novada Lindēs. SIA Vidusdaugavas SPAAO valdes loceklis Jānis Daģis informē: «Patlaban tehnoloģiju uzstādīšanas stadijā ir Jēkabpils šķirošanas stacija, savukārt Madonā būvniecība rit pilnā sparā, bet Aizkrauklē darbi tūlīt sāksies. Projekta noslēgums plānots šī gada septembrī. Iepirkumu stadijā ir arī projektā iekļauto tehnoloģiju un speciālā transporta iegāde.»

Diemžēl Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā ir vāji attīstīts dalīto atkritumu savākšanas punktu tīkls. Piemēram, Madonā šādu punktu nav vispār, Aizkrauklē ļoti maz. Vienīgi Jēkabpilī ir pieejami dalīto atkritumu savākšanas punkti. J. Daģis uzskata, ka veiksmīgai iepriekšminētā projekta darbībai ir nepieciešams uzlabot dalīto atkritumu nodošanas iespējas pilsētās un lauku teritorijās, jo tikai tad var nopietni runāt par kopējā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, kas ir viens no primārajiem šī projekta uzdevumiem. Arī iedzīvotāji izrāda interesi par atkritumu šķirošanu, taču pagaidām viņiem tādas iespējas nav. Vienīgi pēc šķirošanas staciju nodošanas Madonā un Aizkrauklē situācija uzlabosies, – šķirotos atkritumus varēs vest tieši uz šīm stacijām un nodot bez maksas. Viens no noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas instrumentiem ir kompostēšanas laukumu izveide, kuros tiek kompostēti visi bioloģiskie atkritumi, tai skaitā koku zari, lapas un nopļautā zāle. Komposts vēlāk tiek izmantots pilsētas labiekārtošanā un zaļo zonu pilnveidošanā, noglabāto atkritumu slāņu pārklāšanai poligonā.

***

UZZIŅAI

Kopējās izmaksas: 14 002 768,84 LVL,

t.sk. attiecināmās izmaksas: 10 687 177,98 LVL,

no tām:

KF līdzfinansējums: 9 084 101,28 LVL,

finansējuma saņēmēja līdzfinansējums: 1 603 076,70 LVL

Svarīgākais