Salacgrīva – zaļais novads

© Ojārs Lūsis

Salacgrīvas novada teritorija 60 km garumā robežojas ar jūru, kas ir viena no Latvijas lielākajām bagātībām. Tās devumu – liedagu, ūdeni, vēju un nu arī jūras siltumu – salacgrīvieši cenšas izmantot tā, lai nekaitētu videi, bet saglabātu dabas vērtības vēl gadsimtiem uz priekšu.

Par savu novadu stāsta novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

– Jau ar iepriekš veiktajām aktivitātēm esat pierādījuši, ka Salacgrīva domā par dabas vērtību izmantošanu tā, lai tas ne tikai nekaitētu videi, bet pat veicinātu tās saglabāšanu ilgtermiņā. Vai esat arī oficiāli definējuši gadiem praktizēto ideoloģiju?

– Jūlijā domes sēdē esam plānojuši pieņemt lēmumu, ka Salacgrīvas novada moto un logo būs Zaļais novads. Tas gan nav iecerēts kā juridisks termins – vismaz pagaidām asociācijās nestāsimies un nemēģināsim izpildīt kādus īpašus kritērijus, kas noteikti, lai saņemtu oficiālu Zaļā novada statusu. Galvenais ir veicināt iedzīvotāju un vietējo uzņēmēju domāšanu – kā dzīvot veselīgāk, kā palīdzēt dabai un kā pareizi izmantot tās dotos resursus. Esam novērojuši, ka daudzi mūsu pilsētnieki izmanto velosipēdus, un tas jau ir pirmais solis uz zaļo domāšanu. No savas puses centīsimies popularizēt gan šo tradīciju, gan arī ieteiksim vienkāršus paņēmienus, ko katrs iedzīvotājs var izmantot, lai savā mājā, dārzā vai tuvējā teritorijā vairotu dabas bagātības. Arī upē vai strautā ielikts akmens veicina skābekļa veidošanos. Daudzi nezina, kā pareizi pļaut niedres vai veikt citus darbiņus, tāpēc sagatavosim ļoti vienkāršotu informāciju un nodosim to iedzīvotājiem. Gribam radīt situāciju, lai katram iedzīvotājam un uzņēmējam būtu iespēja paveikt ko labu un līdz ar to justies piederīgam dabai un savam novadam.

– Vai arī novada dome tīri praktiski veiks kādas aktivitātes, lai atbalstītu Zaļā novada ideju?

– Jā! Domei ir nepieciešami dažādi prezentācijas priekšmeti, piemēram, pildspalvas, maisiņi un vairāki citi sīkumi. Turpmāk neiepirksim plastmasas lietiņas no Ķīnas, bet gan izmantosim mākslas skolas, vietējo suvenīru ražotāju, biedrību kapacitāti. Piemēram, mākslas skolai ir ļoti labi aprīkotas darbnīcas, tāpēc pildspalvas no koka domes vajadzībām var izgatavot arī šeit. Mums ir arī labs keramikas apdedzināšanas ceplis, kur izgatavot unikālus prezentācijas suvenīrus. Līdzīgu piemēru ir ļoti daudz.

– Pagājušā gada sākumā Salacgrīvā uzstādījāt hibrīdtehnoloģiju apgaismojumu, bet šogad virzāt projektu par jūras siltuma izmantošanu ēku apkurē.

– Jā, arī šie projekti ir tiešā saistībā ar zaļo domāšanas veidu. Ir pierādījies, ka, kombinējot saules baterijas un vēja ģeneratorus, ir iespējams apgaismot pilsētu. Šogad ar projektu Jūras siltuma kā atjaunojamās enerģijas izmantošana Salacgrīvas pilsētas budžeta iestāžu centralizētajā siltumapgādes sistēmā esam piesaistījuši Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu siltumapgādes nodrošināšanai Salacgrīvas vidusskolas, bērnudārza un sporta kompleksam. Tie ir alternatīvie enerģijas veidi ar lielu nākotni. Pagaidām jūtamies kā pionieri, un tas ceļ mūsu pašapziņu. Atzīmēšu, ka mūsu novadā jau ir vairāki objekti, kuru apsildei tiek izmantots zemes siltums.

– Vide Salacgrīvas pusē ir tik unikāla, ka gribētos, lai to novērtē ne tikai vietējie iedzīvotāji...

– Mums ir ko piedāvāt cilvēkiem, kas vēlas dzīvot saskaņā ar dabu. Piemēram, pļaviņā pie Lībiešu upuralām ir ļoti laba akustika, kas jau ir izmantota koncertos. Pie mums pagājušajā gadā viesojās arī Ingus Ulmanis ar projektu Dabas koncertzāle.

Šogad plānojam klasiskās mūzikas festivālu ar pasaules zvaigžņu piedalīšanos gan no Francijas, gan Krievijas. Tā laikā bērniem un pieaugušajiem būs iespēja mācīties pie lielajiem talantiem meistarklasēs. Ceram, ka šāds festivāls turpmāk notiks katru gadu un turpmāk izmantosim arī jau pieminēto vietu ar lielisko akustiku, ko novērtējis arī Aleksejs Lundins, kas ir festivāla iniciators un patrons. Mēs neplānojam šo vietu pārvērst par superlabiekārtotu koncertzāli, bet gan ļaut cilvēkiem sajust saikni starp dabu un mūziku.

– Pludmale ir vērtība ar simtiem izmantošanas variantiem. Kā jūs to apgūstat?

– Protams, tā ir vērtība, bet vienlaikus arī rūpju stāsts 60 kilometru garumā. Novada teritorijā ir izveidotas četras peldvietas, un esam sagatavojuši divus ES projektus peldvietu labiekārtošanai, kurā iekļauta arī glābšanas staciju būvniecība un aprīkojuma iegāde. Aprīkojumu esam jau iegādājušies un augustā plānojam uzbūvēt arī glābšanas stacijas. Faktiski mēs rīkojamies bez likumiskā pamatojuma, jo likums nosaka, ka pašvaldība var veikt būvdarbus tikai vietās, kas ir pašvaldības īpašums vai ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi. Tā kā liedaga zona nav ierakstīta nevienā zemesgrāmatā, teorētiski mēs tur nevarētu veikt nedz ģērbtuvju, nedz tualešu, nedz glābšanas stacijas uzstādīšanu.

Mēs gribētu iekārtot autostāvvietas un varbūt arī treileru parkus, taču visi mūsu centieni gadu garumā ir atdūrušies kā pret sienu. Iemesls – visa piekraste ir kā nosēta ar dažādiem biotopiem. Rodas jautājums – vai mēs cilvēkiem ļaujam legāli piebraukt pie jūras un atpūsties, vai neļaujam. Tiek darīts viss, lai cilvēkiem nebūtu brīvas legālas pieejas jūrai. Varbūt tomēr ir vērts izvērtēt šo biotopu unikalitāti un atrast vietu, kur izbūvēt stāvvietas, lai cilvēkiem nebūtu jābaidās no sodiem un policijas? Daba noteikti vairāk tiktu pasaudzēta, ja būtu labiekārtotas autostāvvietas un cilvēki nebraukātu pa kāpām.

– Kāds ir iespējamais risinājums?

– Liedaga zona ir jāuzmēra un jāieraksta zemesgrāmatā kā pašvaldības īpašums vai arī kā valsts īpašums, ko nomā atbilstīgā pašvaldība. Tāpat svarīgi izveidot likumdošanu, lai pludmaļu zona nenonāktu privātās rokās.

Lai pievērstu valdības un sabiedrības uzmanību šai problēmai, jau ir notikusi viena akcija, kuras ietvaros pašvaldības atsakās savākt atkritumus nepiederošā teritorijā. Līdzīga akcija divu nedēļu garumā ieplānota augustā. Protams, par šo akciju brīdināsim valsts nekustamo īpašumu aģentūru un ministriju. Tagad pludmales zonas ir tāds kā pamests bērns – pašvaldības ir gatavas to adoptēt, bet valsts par to vispār nedomā.

– Šīs nedēļas nogalē Salacgrīva atkal uzņems Positivus festivālu. Kā uz to skatās vietējie cilvēki?

– Šogad tiek plānots 20 000 liels apmeklējums, un tas mūsu pilsētai nav nekas īpašs – to jau mēs esam pieredzējuši. Protams, tam gatavojas gan pašvaldība, gan uzņēmēji, jo slodze būs pamatīga. Lielākās aktivitātes būs pašā jūras krastā, un šķiet, ka tāpat kā vienmēr būs labs laiks.

Festivālā valda ļoti pozitīva gaisotne un apmeklētāji pārsvarā ir inteliģenti un ieinteresēti atpūsties, klausoties augstas klases mūziku.Vietējiem cilvēkiem nav iemesla sūdzēties, drīzāk tās ir iespējas pakalpojumu sniedzējiem nopelnīt un uzkrāt taukus ziemai. Novada iedzīvotājiem ir iespēja festivālu apmeklēt par zemāku cenu, var arī pieteikties par brīvprātīgajiem palīgiem un festivālu apmeklēt bez maksas. Gribu uzsvērt – publika šajā festivālā ir vienkārši fantastiska, tāpēc aicinu visus, kam gribas izbaudīt šo atmosfēru, braukt uz Salacgrīvu un uzkrāt pozitīvo enerģiju visai vasarai.

Latvijā

Vēl viena vasara – vēl viena apgleznota siena! Ar iespaidīgu Francijas ielu mākslinieka Aéro darbu Krišjāņa Valdemāra ielā 56, Liepājā, šajā nedēļas nogalē tiks papildināts sienu gleznojumu maršruts, ko, kā ierasts, pateicībā par vēl vienu brīnišķīgu vasaru Liepājas pludmalē, dāvina pludmales kafejnīca "Red Sun Buffet", informē "Red Sun Buffet Beach Bar" līdzīpašnieks Mareks Alberts.