Ko mūsdienās nozīmē ekonomiska resursu izmantošana, novērtē daudzi.
Viens no piemēriem, ko veiksmīgi ir realizējusi SIA Liepājas RAS, kas apsaimnieko reģionālo atkritumu noglabāšanas poligonu Ķīvītes, ir biogāzes savākšana no atkritumu glabātavas un tās pārvēršana elektroenerģijā, kas tālāk nonāk kopējā elektroenerģijas tīklā. Šādi ir radīta iespēja uzņēmumam nopelnīt pusmiljonu latu. Šie uzņēmuma ienākumi tiešā veidā ietekmē tarifus par atkritumu nodošanu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Grobiņas Ķīvītēs ir viens no zemākajiem tarifiem valstī.
SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols informē, ka līdzīgas tehnoloģijas uzstādītas vēl tikai Getliņu poligonā, kas apkalpo Rīgas reģionu. Nenoliedzami – Getliņi ir daudz lielāks uzņēmums un līdz ar to arī lielāka ir summa, ko var iegūt par elektroenerģijas ražošanu. Zinot, ka poligonu apsaimniekotājiem ir izdevīgi, ja poligonā nonāk pēc iespējas vairāk atkritumu, jo par katru ievesto tonnu tiek maksāts, varētu spriest, ka poligonu apsaimniekotāji nav ieinteresēti dalīto atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanā un pilnveidošanā. Taču Normunds Niedols uzsver: "Ķīvītēs bez maksas var nodot šķirotos atkritumus jebkurš. Tāpat pieņemam nolietotās autoriepas, sadzīves tehniku, stiklu, metālu. Atzīmēšu, ka esam viena no retajām vietām, kur bez maksas var nodot autoriepas, ko tālāk pārstrādājam materiālā, ko var izmantot pagaidu, tehnoloģiskos mežu ceļos, krasta stiprinājumos un citās vietās. Tā ir ASV, Skotijas un Somijas pieredze. Pagaidām veidojam uzkrājumus, lai varētu nodrošināt pietiekamu piedāvājuma apjomu."
Vaicāts par iemesliem, kāpēc Latvijā klibo dalīto atkritumu savākšanas sistēmas pilnvērtīga ieviešana, Niedols uzskata, ka lielākā problēma ir otrreizējo izejvielu pārstrāde. Cenas par otrreizējām izejvielām ir pārāk zemas, lai segtu izdevumus, kas saistās ar dalīto atkritumu savākšanas konteineru parka un laukumu uzturēšanu, dalītu konteineru iztukšošanu, atkārtotu šķirošanu pa specifikācijām, pakošanu un nogādāšanu līdz pārstrādātājam. Izdevumi ir daudz lielāki nekā ieguvumi, tāpēc šis jautājums ir jārisina valstiski. Uzņēmums, kurš strādā pēc saimnieciskiem principiem, to nevar atļauties. Varbūt situācija mainīsies, kad tiks pieņemts lēmums par dabas resursa nodokļa palielināšanu...
Gan sabiedrība, gan atkritumu apsaimniekošanas biznesa uzņēmumi ir labi informēti par dalītu atkritumu savākšanas nozīmi ilgtermiņa skatījumā uz Latvijas vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Tomēr tas, vai mēs mājās šķirojam atkritumus un sadzīves atkritumu konteineros metam tikai to, ko nevar pārstrādāt, pagaidām ir sabiedrības apziņas jautājums. Iespēja nodot dalītos atkritumus bez maksas ir radīta, tagad to vajag izmantot.
Jāatzīmē, ka jau 2004. gadā tika pieņemts lēmums līdz 2009. gadam likvidēt visas mazās atkritumu izgāztuves un atkritumus noglabāt tikai ES standartiem atbilstošos poligonos. Jāatzīmē, ka Liepājas reģionā jau 2007. gadā tika rekultivētas visas mazās izgāztuves un kopš šā laika atkritumus noglabā tikai Ķīvītēs. Tas liecina par kurzemnieku spēju ātri un pareizi reaģēt uz procesiem un spēju pieņemt arī nepopulārus lēmumus, radot apstākļus mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas reālai ieviešanai.