Katrā Latvijas Vēstnesī lasāmi ziņojumi par maksātnespējas procesa vai bankrota procedūras uzsākšanu kārtējam uzņēmumam vai privātpersonai.
Valdībai jau pirms daudziem gadiem vajadzēja sākt uztraukties par šo tendenci: par jaunu materiālo vērtību, ienākumu, nodokļu, darba vietu zaudēšanu. Spriežot pēc savas tiesu advokāta pieredzes, daļa maksātnespējas procesu un tam sekojošais bankrots tiek radīts mākslīgi jeb nepārdomātas likumdošanas rezultātā. Likumdevējam jābūt elastīgam un jāseko līdzi norisēm arī ekonomikā un tās problēmām valstī, attiecīgi veicot optimālos grozījumus pastāvošajās tiesību normās.
Saskaņā ar Krimināllikuma 214. pantu pie kriminālatbildības sauc personas – parādnieka amatpersonas par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos. Savukārt šos gadījumus nosaka Maksātnespējas likums. Piemēram, uzņēmums ir parādā VID nodokļu maksājumus, kuri atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latu (!) un kurus pēc brīdinājuma nosūtīšanas parādnieks 3 nedēļu laikā nav nomaksājis un nav iesniedzis tiesā pieteikumu par sava uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu. VID nosūta šos materiālus Finanšu policijai, un tiek uzsākts kriminālprocess, izmeklēšana, tiesa, un parādnieks tiek atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 214. panta un sodīts. Bet pats parādnieks visbiežāk savu vainu pēc būtības neatzīst, apstrīd to, ka uzņēmums būtu uzskatāms par maksātnespējīgu, ka faktiski tam ir tikai pagaidu finansiālās grūtības, kuras, uzņēmumam turpinot strādāt, noregulēsies. Diemžēl pēc būtības amatpersonas minētie iebildumi netiek un nevar tikt ņemti vērā, jo formāli, pēc spēkā esošo likumu norādēm, viss norit likumīgi.
Rezultāts? Minēto uzņēmumu atzīst par maksātnespējīgu, kam seko bankrota procedūra – un piespiedu kārtā kārtējā firma tiek izstumta no ekonomiskās aprites, bet savukārt amatpersona iegūst krimināli sodītā zīmogu.
Ja likumdevējs grozītu attiecīgās tiesību normas, ja VID parādsaistību nomaksas termiņus saprātīgās robežās pagarinātu (pašreiz viņi uzņēmumiem šādu laipnību un pretimnākšanu izrādīt visbiežāk atsaka), ja parādniekam pie noteiktas, saprātīgas (ne jau tikai Ls 1000) parāda summas vispirms iestātos administratīvā, bet ne uzreiz kriminālā atbildība un tam nebūtu jāiziet cauri smagnējai un ilgstošai izmeklēšanas un tiesas procedūrai un uzņēmumam tiktu dota iespēja turpināt saimniecisko darbību, kā rezultātā radīt vērtības un pelnīt, nokārtot parādsaistības, saglabāt cilvēkiem darba vietas – domāju, ka ieguvēji būtu visi – gan valsts, gan konkrētais uzņēmējs, gan sabiedrība.