Pagājušajā gadā Mārketinga padome piešķīra tiesības lietot zīmi Kvalitatīvs produkts jeb zaļā karotīte diviem SIA "Elpa" piena produktiem: skābais krējums 20%, Kazdangas mīkstais siers ar dillēm. Vairāk par darbību vaicājām SIA "Elpa" valdes priekšsēdētājam Gundaram Sisenim.
Vispirms jautājums: kāpēc uzņēmumam dots šāds nosaukums, un ar ko atšķiraties no citiem piena pārstrādātājiem?
– Tas izveidojas no mūsu uzņēmējdarbības raksturojuma pirmajiem burtiem – ekoloģiskās lauksaimniecības pārstrādes apvienība jeb SIA "Elpa". Nosaukumā izteikta arī mūsu darbības sākotnējā koncepcija, kuru mēģinām saglabāt arī tagad – ražot ekoloģiski tīru produkciju. Paši pirmsākumi meklējami 1993. gadā. Tolaik cilvēki Vācijā interesējās par iespējām atbalstīt Latvijas lauksaimniekus, un mums izveidojās laba sadarbība. Tas atrisināja problēmu par piena nodošanu, vienlaikus bija iespēja attīstīties uzņēmumam, kas tagad ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem reģionā. Vēl joprojām paturam prātā un īstenojam savā darbībā ideju par maksimāli dabīga produktu ražošanu, izmantojot arī senas un tradicionālas piena produkta ražošanas metodes.
Lai saņemtu atļauju izmantot zaļās karotītes zīmi, uzņēmumam jāatbilst ļoti stingriem kritērijiem...
– Jā, bet jau pirms tam, kad sākās sarunas par iestāšanos ES un viens no mūsu mērķiem bija produkciju piedāvāt arī eksportam, būtiski rekonstruējām ražotni. Jāatzīst, ka šo mērķu īstenošanai pirmo reizi ņēmām kredītu. Projektu mērķis ir palielināt ražotajai produkcijai pievienoto vērtību, kā arī stabilizēt tās kvalitāti.
Abi projekti ir savstarpēji saistīti un papildina viens otru. Pirmais no tiem paredz iegādāties skābā krējuma raudzēšanas iekārtu, bet otrs – speciāli aprīkotu transportlīdzekli. Eiropas Savienības finansējums ir 40%. Kredīts projektu realizēšanai jau ir nokārtots.
Skābā krējuma raudzēšanas ierīci no Čehijas jau februāra vidū atveda uz Kazdangu, bet ekspluatācijā to varētu nodot marta beigās. Čehu izgatavotais mehānisms ļaus dubultot krējuma ražošanu Mēs rēķināmies ar to, ka kredītu atdot nebūs viegli, bet projekts ir jāīsteno, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju ilgtermiņā.
Vai pie šiem projektiem domājat apstāties?
– Nē, pašlaik uzņēmumā tiek izstrādāts vēl viens projekts, kuru apstiprināšanai paredzēts iesniegt Ekonomikas ministrijai. Ja to izdosies īstenot, piena sūkalas, kas līdz šim bija neizmantojams ražošanas blakusprodukts, tiks liktas lietā dažādu spirdzinošu dzērienu izstrādei. Šo dzērienu receptūru noteikšanā jau iesaistījies institūts Ārstu konsultatīvais dienests Rīgā, un pirmo paraugu, arī veselības dzēriena degustācija jau notikusi. Atsauksmes ir ļoti iepriecinošas. Gribu pateikt, ka arī kosmetoloģija ir viens no veidiem, kā izmantot sūkalas, un esam sākuši sarunas par sūkalu koncentrāta piegādi kosmētikas ražotājiem. Jau ir izstrādāta receptūra dušas želejai, kas balstās uz sūkalu ekstraktu, bet pagaidām tai vēl jāiziet laika pārbaude.
Jūsu produkcijas galvenā vērtība ir tās dabiskums, ko nekādi nevar apvienot ir ilgiem produktu uzglabāšanas termiņiem. Varbūt tāpēc Latvijā lielākajās veikalu ķēdēs neesmu redzējusi "Elpas" produkciju?
– Produkciju galvenokārt realizējam savās tirdzniecības vietās Liepājā, Grobiņā, Ventspilī, drīzumā atvērsim arī Saldū, kā arī veikalu tīklos Elvi un TOP. Mūsu klientu vidū ir praktiski visas pilsētas izglītības iestādes, vairāki konditorejas uzņēmumi un maizes ceptuves.
Vai eko produktu ražošanai, kas bija uzņēmuma dibināšanas mērķis, ir atmests ar roku?
– Ja būs nepieciešamais atbalsts un ekoloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi ik dienu spēs piegādāt vismaz 6 tonnas piena, esam gatavi ražot eko produkciju. Taču tam Latvija šobrīd nav gatava – pārāk lielas izmaksas veido mārketings, jāveido eko preču veikali, jāveic iedzīvotāju izglītošanas darbs.
Priecē, ka jūs uz uzņēmuma attīstību skatāties optimistiski, kaut arī piensaimniecība Latvijā draud izsīkt...
– Protams, strādāt šādos apstākļos nav viegli, un arī mēs esam spiesti samazināt piena iepirkuma cenu no 18 uz 16 santīmiem. Jāatzīmē, ka 16 santīmi ir pats minimums, kas tik tikko sedz piena pašizmaksu arī ļoti efektīvās lielsaimniecībās. Runājot ar kolēģiem Lietuvā un Eiropas valstīs, ir skaidrs – piena cenas kritīsies, jo krītas visā pasaulē. Latvija ir pārāk maza, lai diktētu piena cenu pasaulē, to dara lielražošanas valstis, kas pienu pārstrādā tā sauktajos industriālajos produktos. Domāju, ka piena cena pēc kāda laika nebūs lielāka par 11 santīmiem litrā. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāpieņem lēmums – strādāt ar zaudējumiem vai meklēt netradicionālus piena pārstrādes produktus, ko mēs varētu eksportēt. Patlaban Latvijā saražo gandrīz divas reizes vairāk, nekā vajadzīgs iekšzemes patēriņam. Ja pienkopību gribam uzturēt, ir jāmeklē jauni eksporta tirgi un jauni produkti.