Esam pieraduši skatīties uz Liepāju kā uz kultūras, mākslas, mūzikas un tūrisma pilsētu.
Taču jāatgādina, ka tā ir viens no lielākajiem ražošanas centriem valstī. Pašvaldība ir ieinteresēta abu šo jomu sabalansētā attīstībā, lai šī pilsēta jūras krastā katram sniegtu to, kas tam nepieciešams, – darbu, atpūtu un izglītību. Kā veicas šodienas apstākļos, vairāk Neatkarīgā vaicāja domes priekšsēdētājam Uldim Seskam.
Jau pagājušajā gadā, kad daudzas pilsētas vēl neizrādīja, vismaz skaļi neizteica, bažas par ekonomikas atdzišanu, Liepāja jau brīdināja, ka šis gads varētu būt problemātisks. Kāda ir šā gada situācija?
– Mēs neesam atrauti no valsts ekonomikas, tāpēc Liepājai kā rūpniecības pilsētai ar lieliem ražošanas uzņēmumiem – metalurģija, tekstilizstrādājumi, zivju pārstrāde, industriālo parku ražotnes, kuri savu produkciju pamatā eksportē, līdz ar eksporta tirgu stagnāciju ir radušās nopietnas problēmas. Praktiski visi eksporta tirgi ir cietuši no globālās krīzes un līdz ar to arī Liepājas uzņēmēji un darbinieki – Liepājas cilvēki. Savulaik mēs bijām pilsēta ar vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem valstī, bet tagad tā vairs nevar teikt – šobrīd pilsētā ir ap 11% bezdarbnieku. Tas nav kritisks skaitlis, jo, piemēram, arī normālā situācijā Vācijā vidēji bezdarbnieku ir 9%. Tomēr bezdarba pieaugums nepriecē, un mēs meklējam jaunas iespējas radīt darba vietas, veicināt ražošanas uzņēmumu attīstību. Mēs runājam ar potenciālajiem partneriem gan Austrumos, gan Rietumos.
Ekonomiskie procesi vienmēr ir viļņveida, jo ekonomikai tāpat kā lidmašīnai ir jānolaižas, lai paceltos no jauna. Iepriekšējos gados mēs dzīvojām pārāk optimistiski, un šī situācija ir likumsakarīga.
Vai sarunām jau ir redzams kāds konkrēts rezultāts, vismaz pirmās pozitīvās vēsmas?
– Sarunas un rezultāti ir dažādi. Atgādināšu, ka savulaik skandināvi un dāņi Latviju izvēlējās par savu uzņēmumu ražotņu atrašanās vietu, jo šeit bija izdevīgāki ekonomiskie aspekti – labvēlīga nodokļu politika, zemākas resursu izmaksas un darbinieku atalgojums. Tad pienāca brīdis, kad darba un resursu izmaksas izlīdzinājās un ārvalstu investoriem zuda interese radīt ražotnes šeit. Piemēram, Liepājā izveidotā ražotne IG Latvija pārcēlās uz Ķīnu. Spriežot pēc sarunām ar potenciālajiem investoriem, var prognozēt, ka drīz būs nākamais posms, kad Latvija atkal kļūst pievilcīga investoriem, – resursu cenas samazinās, krities ir arī vidējais atalgojums, turklāt uzlabojusies arī darbaspēka pieejamība. Jāsaprot, ka pie tik zema bezdarba ap 4%, kāds bija pirms dažiem gadiem, jaunas ražotnes atvērt bija praktiski neiespējami – vienkārši trūka darbaspēka.
Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir viens no tiem dibinājumiem, kas piesaistīja investorus pirms vairāk nekā 10 gadiem un kurā notika vislielākā saimnieciskā darbība, tajā skaitā ostas bizness. Kā ir tagad?
– LSEZ teritorijā šogad darbojas 43 uzņēmumi ar 1650 darbiniekiem – ir saglabāts apmēram iepriekšējā gada līmenis. Kā jau teicu, Liepāja ir rūpniecības pilsēta, un, ja skatāmies pēc statistikas datiem par saražotās un pārdotās produkcijas apjomu, par veikto būvniecību un ienākumiem budžetā, tad var teikt, ka 2008. gads Liepājā bijis veiksmīgākais no pēdējiem 17 gadiem.
Neraugoties uz krīzi, esam plānojuši ostas padziļināšanu. Ir izstrādāts projekts un piesaistīts finansējums, lai tagadējo ostas dziļumu no 10 metriem, palielinātu līdz 12,5 metriem. Tas ir vērienīgākais ostas padziļināšanas projekts, kas tiks veikts Latvijā. Līdz ar to Liepājas ostai pavērsies iespēja konkurēt ar Klaipēdas ostu, jo varēsim uzņemt Panamax un Handymax tipa kuģus. Protams, mēs ceram palielināt arī Liepājas ostas īpatsvaru, konkurējot ar Rīgas un Ventspils ostām. Patlaban ostas kapacitāte ir līdz 5 miljoniem tonnu pārkrauto kravu gadā, bet pēc rekonstrukcijas tās kapacitāte palielināsies līdz 10 miljoniem tonnu gadā.
Jau pagājušajā gadā ir izbūvēts jauns dzelzceļa atzars, kas optimizē kravu pārvadājumu kustību ostas teritorijā.
Ir atklāta regulārā prāmju līnija Liepāja–Lībeka ar prāmi Ave Liepāja. Plānojam tuvākajā laikā līnijai piesaistīt vēl vienu prāmi, un līdz ar to būs nodrošināta prāmju satiksme Liepāja–Lībeka katru dienu.
Tie ir kravu/pasažieru prāmji, kas vienlaikus veicina tūrismu un kravu apjoma palielināšanos.
SEZ teritorijā Liepājas Biznesa parkā pagājušajā gadā darbu sākuši vairāki Skandināvijas uzņēmumi, kas ražo dažādu tehniku un to detaļas, piemēram, Volvo traktoriem. Manuprāt, šis ir viens no veiksmīgākajiem un efektīvākajiem biznesa parkiem Latvijā.
Vai lidosta saglabāsies, neraugoties uz to, ka slēgti airBaltic reisi Rīga–Liepāja?
– Par reisiem Rīga–Liepāja runājot, vēl nav pieņemts galīgais lēmums, un ceram, ka vismaz vasarā, kad pilsētā notiks lielie pasākumi – Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, Baltic Beach Party, Starptautiskā jahtu regate, vindsērfinga čempionāta posms un daudzi citi pasākumi –, šie reisi būs. Taču joprojām trīs reizes nedēļā kursē reisi Liepāja–Maskava, ko nodrošina Krievijas kompānija. Plānots, ka varētu izveidot reisu Maskava–Liepāja–Kopenhāgena.
Iepriekšējos gados, pamatojoties uz pašvaldības izstrādāto stratēģiju pilsētas labiekārtošanā, tajā skaitā ielu rekonstrukcijā, tika ieguldīti vidēji 4 miljoni latu gadā. Vai šogad programma turpināsies?
– Diemžēl līdz ar ekonomisko situāciju esam spiesti uz gadu daļu projektu atlikt. Tas tiešā veidā saistīts arī ar Satiksmes ministrijas ceļu fonda būtisku samazinājumu. Taču jau iepriekšējos gados Liepājas ielās ir veikti būtiski rekonstrukcijas darbi un galvenie tranzīta maršruti, kā arī centrālās ielas ir sakārtotas. Šogad par ES fonda līdzekļiem plānoti vairāki projekti, tostarp Brīvības ielas rekonstrukcija, kas ir viena galvenajām pilsētas ielām – tā no Rīgas puses ved iekšā pilsētā. Ja skaitām kopumā, tad Liepājas infrastruktūrā šogad tiks investēti krietni vairāk par 4 miljoniem, bet, kā jau teicu, pamatā tie ir ES fondu līdzekļi.
Liepāju redzam ne tikai kā ražošanas centru, bet arī tūrisma pilsētu, tāpēc esam plānojuši jau šogad piesaistīt ES fondu līdzekļus vairākiem tūrisma infrastruktūras objektiem. Viens no tiem ir projekta Liepāja kā pa notīm! paplašināšana – Mirdzas Ķempes skvēra un Gulbju dīķa rekonstrukcija, kā arī Jūrmalas parka infrastruktūras uzlabošana. Otrs projekts ir veloceliņa izbūve 7,5 kilometru garumā. Mani tas ļoti priecē, jo es redzu, kas notiek Eiropas pilsētās, kur veloceliņi ir izbūvēti, – sastrēgumi ir mazāki un cilvēki aktīvāki. Kāpēc gan liepājnieki pa pilsētu nevarētu pārvietoties ar velosipēdu, iekļaujot ceļā arī posmu gar jūru?
Šogad norisināsies arī vairāki energoefektivitātes uzlabošanas projekti pilsētas izglītības iestādēs. Esam aprēķinājuši, ka apmēram par 30% samazināsies pašvaldības izdevumi, kas nepieciešami siltuma nodrošināšanai šajā iestādēs, kā arī ēkas iegūs daudz patīkamāku vizuālo tēlu un vienlaikus tiks nodarbināti vietējie būvniecības uzņēmumi un celtnieki.
Liepājā jau vairākus gadus bērniem nepietiek vietu pilsētas bērnudārzos. Katru gadu radām jaunas vietas, un šogad notiks bērnudārza Saulīte piebūves celtniecība, kas papildus dos 128 vietas. Veiksmīgi darbojas arī domes dibinātais auklīšu dienests.
Projektos iekļauta arī Liepājas autoostas un dzelzceļa stacijas laukumu rekonstrukcija, un pilsēta iegūs daudz pievilcīgāku vizītkarti.
Daudz darba jāiegulda bijušās cukurfabrikas teritorijas sakārtošanā, jo līdz ar tās darba pārtraukšanu saasinājušās gruntsūdeņu līmeņa problēmas. Ir jāveic meliorācija un jāatjauno sūkņu stacija, lai šīs apkārtnes iedzīvotājiem vairs nav jācieš no pārmērīgi augsta gruntsūdeņu līmeņa. Pagrabi būs sausi...
Gatavojamies pagarināt arī tramvaja līniju un tādējādi ar pilsētas centru savienosim vienu no lielākajiem pilsētas dzīvojamiem mikrorajoniem ar 8000 iedzīvotāju. Paredzam to nodot ekspluatācijā 2011. gadā.
Šā gada budžets pašvaldībām ir samazināts vidēji par 30 procentiem. Kā ir Liepājā, un kurām jomām naudas būs mazāk?
– Liepājas tāpat kā citu pašvaldību budžeti šogad tika veidoti pēc valdības diktāta, un rezultātā Liepājas budžets samazinājies par 29% jeb 15,2 miljoniem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka praktiski visās budžeta sadaļās ir samazināts finansējums, izņemot sociālo jomu, kurā pat ir neliels palielinājums, kas paredzēts pabalstiem. Mēs prognozējam, ka iedzīvotāju skaits, kam nepieciešams pašvaldības atbalsts, šogad pieaugs.
Neraugoties uz sarežģījumiem finanšu jomā, Liepāja ir draudzīga pilsēta un vienmēr gaida viesus. Par to rūpējas gan mūsu viesnīcas un kultūras iestādes, gan pašvaldība. Vienmēr gaidīti un mīlēti būsiet Liepājā!