Liepāja tradicionāli bijusi pilsēta ar labi attīstītu rūpniecisko ražošanu – 2012. gadā Liepājas rūpniecības uzņēmumos saražota produkcija 427,2 miljonu latu vērtībā, kas ir 10,1% no kopumā Latvijā saražotā atbilstošajā laika periodā.
Vienlaikus tas ir lielākais daudzums, arī rēķinot saražotā daudzumu uz vienu iedzīvotāju. Liepājā vien ir saražots vairāk nekā Jelgavā, Jēkabpilī, Ventspilī, Jūrmalā, Rēzeknē un Daugavpilī kopā ņemot. Vairāk stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.
– Vērtējot kopsakarības starp saražoto preču daudzumu uz vienu iedzīvotāju, likumsakarīgi būtu arī ļoti zems bezdarba rādītājs pilsētā. Kā tas ir patiesībā?
– No vienas puses, bezdarbnieku skaits ir salīdzinoši liels, taču bezdarba rādītāji jāvērtē no diviem aspektiem – vidēji pieci seši procenti jebkurā teritorijā ir tā sauktie profesionālie bezdarbnieki, kuri ir raduši saņemt pabalstus un par iekārtošanos darbā faktiski pat nedomā. Tāpat ir jāņem vērā aspekts, ka uzņēmēji vēl dzīvo krīzes ēnā un baidās būtiski paplašināt darbību, pieņemot darbā papildu cilvēkus. Protams, kopējā vērtējumā bezdarba līmenis samazinās.
– Domājot par Liepājas rūpniecību, pirmais, kas nāk prātā, ir Liepājas metalurgs…
– Liepājā visaktīvākā ir metālapstrāde, kurā lielāko īpatsvaru veido Liepājas metalurga darbība, bet šeit mājvietu ir raduši arī mazāki privātie metālapstrādes uzņēmumi, piemēram, ģimenes uzņēmums Metālmeistars. Lepojamies, ka tieši šajā uzņēmumā tika izgatavotas brāļu Dukuru kamaniņu slieces.
Ļoti būtiska vieta ir arī tekstilrūpniecībai – tikai a/s Lauma Fabrics saražotā produkcija ar mežģīņu veļu spēj nodrošināt 30 miljonus sieviešu. Kopumā tekstila nozarē Liepājā strādā 65 uzņēmumi, kuros kopumā tiek saražoti 10 miljoni krūšturu gadā. Tas ir skaitlis, kas raksturo tikai vienu preču grupu.
– Cik nobažījusies par Liepājas metalurga iespējamo maksātnespēju ir Liepājas pašvaldība?
– Liepājas metalurgs darbojas jau vairāk nekā 100 gadu, un ar to ir saistīts praktiski katrs trešais liepājnieks. Likumsakarīgi, ka pašvaldība darīs visu no sevis atkarīgo, lai saglabātu šī uzņēmuma darbību. No Liepājas metalurga veselības stāvokļa ir atkarīgs visas pilsētas veselības stāvoklis – tās ir tūkstošiem darba vietas, ieņēmumi budžetā, kā arī tas ir vairāku sabiedriskās infrastruktūras un sociālo procesu pamats – ledus halle un hokejs, futbola klubs un jauno sportistu treniņi.
– Vai problēmām Metalurgā ir lokāls raksturs?
– Noteikti nē – problēmas metālrūpniecības nozarē ir visā Eiropā. Līdz ar ekonomisko krīzi salīdzinoši maz ir lielo būvniecības objektu, kuru realizācijā tiek izmantotas Metalurgā ražotie materiāli. Arī citos Eiropas un pasaules metalurģijas uzņēmumos ir līdzīga situācija.
Lielā mērā ekonomisko stāvokli Metalurgā ietekmē arī valdības lēmums par obligāto zaļās enerģijas iepirkuma komponenti. Jāatceras, ka Metalurgs tikko kā ir pabeidzis jaunas tehnoloģijas ieviešanu, kurā ieguldīti simtiem miljonu latu – tagad ir jāsāk kārtot kredītsaistības. Vienlaikus ir sakritušas vairākas problēmas – produkcijas noieta samazinājums un ražošanai nepieciešamo resursu cenu pieaugums.
Saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti problēmas paredz arī Cemex vadība, Valmieras stiklašķiedra un citi elektroenerģijas ietilpīgi ražošanas uzņēmumi.
– Vai, sastādot budžetu, ir ņemti vērā iespējamie riski, ko var radīt Metalurga darbības iespējamais apsīkums?
– Liepājas budžets ir sastādīts saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm. Šā gada pirmajos mēnešos budžets no iedzīvotāju ienākumu nodokļa pildās ļoti labi. Jau tagad esam veikuši budžeta grozījumus, kuros dažādām pašvaldības darbības nozarēm papildus ir sadalīti kopumā 2 miljoni latu. Lielākā daļa no tiem ir iegūti no ietaupījumiem, kas radušies pēc sabiedrisko ēku siltināšanas pabeigšanas. Tagad ietaupījumu novirzām ēku iekšējo telpu remontam un citiem uzlabojumiem.
Šā gada budžets, salīdzinot ar iepriekšējā gada – gan pēc plānotā, gan faktiskā apjoma, būs aptuveni tāds pats kā iepriekšējā gada budžets. Taču jāņem vērā, ka iepriekšējos gados tika saņemti ļoti lieli līdzekļi no ES fondiem, kas arī atainojas kopējos budžeta ieņēmumos. Šogad no ES fondiem līdz ar plānošanas perioda beigām lielas investīcijas nav plānotas.
– Vai šogad ir plānotas kādas sociālās labklājības uzlabošanas programmas?
– Jā, esam raduši iespēju paplašināt sabiedriskā transporta izmantotāju loku, kam pienākas atlaides. Tagad tās var saņemt pensionāri, kuru pensijas nepārsniedz 180 latu. Šogad pirmo reizi ieviešam arī iedzīvotāju atbalsta programmu daudzdzīvokļu namu pagalmu sakārtošanai, kas dos iedzīvotājiem iespēju uzlabot vidi ap saviem namiem – uzstādīt pagalmos soliņus, sakārtot apgaismojumu, apstādījumus un zaļo zonu. Tāpat uzsākām jauno ģimeņu atbalsta programmu, kas vērsta uz ģimenēm ar maziem bērniem un jaunajiem speciālistiem.