Pašvaldības komunālajai pārvaldei ieceru un darbu pietiek

© Ojārs Lūsis

Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA Komunālā pārvalde ir uzņēmums, kura darbību vērtē katrs Liepājas viesis un iedzīvotājs.

Dome tai deleģējusi vairākas būtiskas funkcijas – rūpēties par esošās infrastruktūras – parku, skvēru, zaļo stādījumu un mazo arhitektūras formu kopšanu; par ielu ikdienas uzturēšanu; par pilsētas apgaismojumu; par būvuzraudzību visdažādāko infrastruktūras projektu ieviešanā.

Atjaunos ostmalas promenādes elementus

Viens no pilsētas populārākajiem sabiedriskajiem objektiem ir Vecās ostmalas promenāde. Šogad te uzstādīs jaunus soliņus un veiks gājēju tiltiņa un citu elementu atjaunošanu.

Komunālās pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis (attēlā) saka: «Pašlaik tiek izvērtētas iespējas, kā šo vietu papildināt ar ikvienam saistošiem dizaina elementiem, piemēram, metālā veidotu Liepājas ostas maketu, kurā uzskatāmi būtu parādīti tās attīstības posmi gadsimtu gaitā. Šogad paredzēts nomainīt daļu veco un uzstādīt jaunus soliņus arī citās aktīvākajās un skaistākajās pilsētas vietās, lai gan iebraucējiem, gan viesiem būtu iespēja atpūsties, nesteidzīgi baudīt pilsētu.» Turpināsies arī pērn uzsāktā velosipēdu novietņu izbūve – pagājušajā gadā tās tika novietotas pilsētas centrā pie sabiedriski nozīmīgākajām ēkām un pludmalē. Šogad uzstādīs papildu velonovietnes – galvenokārt pie izglītības iestādēm.

«Mani novērojumi liecina, ka velosipēdistu skaits pilsētā arvien pieaug – mūsu uzņēmuma un arī domes darbinieki arvien biežāk uz darbu brauc ar velosipēdu. Domāju, nākotnē, pateicoties kopējai pilsētas veloceliņu tīkla attīstībai, velonovietņu skaits vēl vairāk palielināsies,» prognozē J. Neimanis. Arī pludmales labiekārtošanas ieceres paredz pakāpenisku inventāra nomaiņu. Šogad uz jaunām – estētiskākām un labāk aprīkotām tiks nomainītas deviņas pārvietojamās tualetes, kā arī tiks nodrošināta iespējas atpūsties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Pabeigs apgaismojuma programmu

Jau trešo gadu turpinās pilsētas apgaismojuma sakārtošana. Tā iegūs principiāli jaunu infrastruktūru, kas balstīta uz mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Projekta ieviešanas rezultātā Komunālajai pārvaldei būs iespējas visu pilsētas pagaismojumu vadīt un pārraudzīt ar datorprogrammas palīdzību. Būs iespējams mainīt apgaismojuma intensitāti atbilstoši laika apstākļiem, dienas un nakts pāreju stundām, pārvietošanās intensitātei. Apgaismojums tiks uzstādīts arī vietās, kur tas līdz šim nav bijis, piemēram, galvenajās izejās no pilsētas uz pludmali.

Grantētajās ielās uzlabos transporta kustības apstākļus

Pilsētas ielu rekonstrukcija aktīvi norit gan ES līdzfinansēto projektu ietvaros, gan par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Šovasar par pašvaldības budžeta līdzekļiem izbūvēs asfalta segumu uz ielām pie vairākām izglītības iestādēm. Pašvaldība ir izstrādājusi četru gadu programmu grants seguma atjaunošanai, ūdens noteku un caurteku sakārtošanai, kā arī grants seguma apstrādei ar īpašu, videi nekaitīgu šķīdumu, kas sausā un karstā laikā mazina putekļu rašanos.

J. Neimanis stāsta: «Pagājušajā gadā paguvām salabot 16 grants seguma ielas vai to posmus, kā arī daļu no tām vienu reizi apstrādāt ar pretputekļu šķīdumu. Šogad šādi darbi plānoti kopumā 23 ielās. Pretputekļu apstrāde pēc būtības ir inovācija, kas ieņem arvien būtiskāku vietu ielu un ceļu uzturēšanā arī citur Latvijā. Divas reizes gadā uzsmidzinot grants segumam speciālu līdzekli, praktiski tiek novērsta putekļu veidošanās, kā arī segums mazāk tiek pakļauts laika apstākļu iedarbībai.»

Vaicāts, vai, attīstot pilsētā tūrisma un kultūras nozari, pašvaldība piešķir papildu finansējumu arī pilsētas labiekārtošanai, Komunālās pārvaldes vadītājs norāda: «Mūsu pilsēta vienmēr mēģina rast ne tikai finansiāli izdevīgus attīstības risinājumus, bet uzmanību velta arī vides labiekārtojuma elementiem, lai pilsētu darītu košāku. Protams, tas prasa papildu finansējumu. Laba sadarbība izveidojusies ar pilsētas māksliniekiem, kuri savu radošo domu īsteno pilsētas mazās arhitektūras objektos.»

Lielie uzkopšanas darbi vēl priekšā, bet jau tagad aktīvi tiek domāts par gadskārtēju papildu darbinieku piesaisti teritoriju sakopšanai un pavasara stādījumu veidošanai, izmantojot Valsts nodarbinātības dienesta atbalsta programmas.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais