Guntars Laugalis: bedrīšu mūsu pusē ir ļoti daudz

Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Liepājas ceļu rajonā pēc uzņēmuma restrukturizācijas ietilps bijušie Kuldīgas, Saldus un Liepājas ceļu rajoni, kas tagad pārveidoti par nodaļām.

Kopumā Liepājas ceļu rajona apkalpes zonā ir 2251 km valsts ceļu, no tiem ar grants segumu 1183 km.

Un no kopējā Liepājas ceļu rajona uzturamo kilometru skaita 32% ir ar avārijas stāvoklī esošu segumu, t.i., 722 km. Vairāk par aktualitātēm ceļu uzturēšanā vaicājām Liepājas ceļu rajona direktoram Guntaram Laugalim.

– Salīdzinot ar Vidzemes pusi, izskatās, ka Liepājā ziema ir beigusies – sniegs praktiski nokusis, un lielākā daļa ceļu no Rīgas līdz Liepājai ir jau nožuvuši. Vai var teikt, ka ziemas ceļu uzturēšanas sezona ir beigusies?

– Var teikt, ka ziemas uzturēšanas sezona ir praktiski beigusies – ja nu vēl kāds sniedziņš vai sals uznāks, bet tuvāko nedēļu laikā pavasaris būs klāt.

Taču bedrīšu remonti, ko aiz sevis atstāja ziema, vēl tikai tā pa īstam sāksies. Jāteic gan, ka bedrītes remontējam jau kopš decembra. Skatoties uz ceļiem, varam lēst, ka šogad bedrīšu remontam vajadzēs īpaši daudz laika un naudas.

Konkursa kārtībā jau vairākkārt esam ieguvuši tiesības veikt arī pilsētas ielu ziemas uzturēšanu.

Gribu pateikt, ka tieši pie mums sniegs atnāca visagrāk – kad Vidzemē uzsniga pirmais sniegs, mums jau tas bija 26 cm biezumā. Tātad nevar teikt, ka ceļu tīrīšanai un kaisīšanai mums vajadzēja mazāk naudas. Turklāt arī tagad, kad valda lielas dienas un nakts temperatūras starpības, ceļi bieži apledo un ir jāapstrādā ar pretapledojuma materiāliem. Pastāvīga sala apstākļos ceļu ziemas uzturēšana izmaksā lētāk.

– Kāpēc tieši šogad?

– Ziema bija nepateicīga – biežā atkušņu un sala mijiedarbība pastiprināti bojā asfalta segumus. Atkušņa laikā pa mikroplaisām asfaltā ieplūst ūdens, kas sasalstot izplešas un saplēš asfaltu. Jo vairāk reižu ziemā ir atkušņi, jo sliktāks ceļu stāvoklis pavasarī.

Lai arī Latvija nav liela, klimatiskie apstākļi ir atšķirīgi. Zināmā mērā tieši laika apstākļi ir tas faktors, kāpēc šajā pusē asfalta segas ir sliktākā stāvoklī, protams, jāņem vērā arī valsts piešķirtā finansējuma plānošanas īpatnības un asfalta seguma vecums – Kurzemē tas ir ļoti vecs.

– Kā jūs kopumā raksturotu ceļu stāvokli Liepājas pusē?

– Tieši Liepājas nodaļā ceļi ir sliktāki, pat salīdzinot ar Kuldīgas nodaļu. Tas gan vairāk skaidrojums jau ar pieminēto finansējuma plānošanu – piemēram, Kuldīgas nodaļā ir mazāk galveno ceļu, kas prasa īpašu uzturēšanu arī ziemā – tātad naudas šim dienestam var tērēt mazāk un vairāk novirzīt autoceļu segu remontiem, tai skatā virsmas apstrādei. Savukārt Saldus un Liepājas rajonus šķērso A klases uzturēšanas ceļi, kam naudas, lai tos uzturētu atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Latvijas valsts ceļiem un Ministru kabineta noteikumiem, vajag vairāk. Līdz ar to mazāk paliek citiem darbiem.

Liepāja–Klaipēda arī ir sliktā stāvoklī – pat bēdīgākā nekā Rīga–Liepāja. Zināms, ka šogad ieplānota Rīgas–Liepājas ceļa divu posmu atjaunošana Liepājas rajona robežās.

– Vieni slavē tā saukto virsmas apstrādi, citi skatās skeptiskāk. Kāds ir jūsu kā pieredzējuša ceļinieka viedoklis?

– Arī mūsu ceļu rajonā norit asfalta segumu virsmas atjaunošana, kas pagarina segas kalpošanas laiku. Šiem mērķiem Saldus nodaļā ir iegādāta jauna virsmas apstrādes tehnika. Taču šogad finansējums virsmas apstrādei paredzēts vidēji uz pusi mazāks nekā iepriekšējos gados. Uzskatu, ka vajag tomēr izstrādāt ilgtermiņa programmas, nevis šos darbus veikt kampaņveidīgi.

Runājot par virsmas apstrādes sliktajām īpašībām – lai tā dotu labu rezultātu, tas ir jādara laikus. Lietuvā ir bijuši projekti, kad virsmas apstrādi veic divus gadus pēc karstā asfalta ieklāšanas.

Karstās vasarās virsma, kas uzklāta uz asfaltbetona izlīdzinošās kārtas, var izsvīst – tas nozīmē, ka bitums izkūst, šķembiņas tajā noslīgst un ceļš paliek spīdīgs un gluds kā spogulis, kas braukšanas drošībai ir ļoti bīstami. Līdzīgs gadījums mums bija tepat Grobiņā, tas notika laika apstākļu dēļ.

– Bet ir taču dažādas bituma markas – arī karstiem laika apstākļiem…

– Jā, bet ir jāņem vērā, ka Latvijā temperatūras starpības ir ļoti lielas. Ja mēs izvēlēsimies bitumu, kas paredzēts karstam klimatam, tad ziemā tas zaudēs savu plastiskumu un salūzīs. Rezultātā no virsmas apstrādes atkal nebūs nekādas jēgas. Ļoti ceram, ka jaunais satiksmes ministrs spēs ieviest izmaiņas ceļu saglabāšanas, uzturēšanas, remontu un rekonstrukciju stratēģijā.