Liepājas metalurgam 130 gadu

Savu 130 gadu pastāvēšanas jubileju Liepājas metalurgs uzsāk ar tehnoloģiskās rekonstrukcijas pabeigšanu. No 100 gadu vecās martena tērauda kausēšanas tehnoloģijas uzņēmums ir atteicies – veco martena krāšņu vietā ir uzstādīti modernākie elektrometalurģijas tērauda ražošanas agregāti pasaulē.

Vairāk par uzņēmumu šodien stāsta akciju sabiedrības Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.

– Liepājas metalurga rekonstrukcija ir nozīmīga ne tikai pašam uzņēmumam, bet visai valsts tautsaimniecībai kopumā, jo šis uzņēmums ir lielākais Latvijā pēc saražotās produkcijas apjoma un piektais lielākais pēc apgrozījuma. Ko jaunu ir nesusi šī rekonstrukcija?

– Tas ir ne tikai tehnoloģisks ieguvums, bet arī morāls gandarījums un jaunu mērķu izvirzīšana. Vairāk nekā 60 miljonu latu projekts, kurš apgūts ļoti īsā laika periodā, mums deva iespēju paskatīties uz saviem darbiniekiem mazliet no cita skatu punkta. Mums ir skaidrs, ka projekta realizācijā iegūtās zināšanas ir disertāciju vērtas, tāpēc uz tikšanos uzņēmumā aicinājām Rīgas Tehniskās universitātes profesorus, promocijas padomes priekšsēdētājus un zinātniekus. Vispirms tā bija pieredze viņiem, jo šādas tehnoloģiskās iekārtas iepazīt citur nav iespējams, otrkārt, tā bija iespēja pārrunāt turpmāko sadarbību starp Liepājas metalurgu un RTU par jaunu doktorantu sagatavošanu. Patlaban norit savstarpējā līguma saskaņošana, kurš paredz mūs labāko inženieru mācības doktorantūrā, kuras finansē Liepājas metalurgs. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu kolektīvā piesaistītu pašus gudrākos prātus, dodot tiem iespēju mācīties un strādāt ne tikai praktiskajā darbā, bet arī zinātnei.

– Uzstādītās tērauda kausēšanas iekārtas ir unikālas. Ko par tām saka metalurgi pasaulē?

– Jaunāko tehnoloģiju izstrādēs un realizācijas procesā tika iesaistītas kompānijas: STG S.p.a (Itālija), FUCHS AG (Šveice/Vācija), Converteam/General Electric (Francija/Vācija) un AS Liepājas metalurgs. Interese ir milzīga, un ir izveidojies garš metalurgu saraksts no daudzām pasaules valstīm, kuri gribētu atbraukt un iepazīties ar šo moderno agregātu darbību. Viņi ir sekojuši līdzi visam procesam jau no paša projekta un nu to vēlas ieraudzīt dzīvē, lai izvērtētu, vai ir vērts iegādāties līdzīgus agregātus. Uzskatām, ka agregāti ir ļoti labi, bet vēl ir par agru tos prezentēt mūsu nozares pasaules ekspertiem. Kad būs atstrādāta tehnoloģija un nostabilizēts jauno iekārtu darbs, tad arī aicināsim interesentus.

– Kādas ir veco un jauno iekārtu būtiskākās atšķirības?

– Tā ir pilnīgi cita tērauda kausēšanas tehnoloģija. Jūs vairs neieraudzīsiet martena ceha skursteņu dūmus – kausēšana notiek elektriskā loka krāsnīs, kas ir izejvielas un energoresursus taupošas, strādā efektīvāk un saražo vairāk. Viens jaunais agregāts spēj saražot vairāk nekā trīs martena krāsnis kopā, turklāt izmaksas ir daudz zemākas. Veicot rekonstrukciju, tika sakārtota un modernizēta arī metāllūžņu uzglabāšanas un iekraušanas infrastruktūra, uzstādīti 6 jauni tilta celtņi tērauda metāllūžņu iekraušanai kublos, 22 000 m2 platībā izbūvēti autoceļi specializētā transporta vajadzībām.

Speciāli jauno tehnoloģiju nodrošināšanai ar kaļķi Liepājas ostā LM ir uzbūvēts kaļķa pārkraušanas terminālis, kas garantē mums nepieciešamo izejvielu ritmisku piegādi.

– Jūs jau pieminējāt sadarbību ar RTU, kas vērsta uz doktorantu sagatavošanu uzņēmumam, taču zināms, ka ar šo augstskolu sadarbojaties arī inženieru metalurgu sagatavošanā. Vai šī sadarbība turpinās?

– Jā, šogad sadarbībā ar RTU, Maskavas Tērauda sakausējumu institūtu un Liepājas metalurgu mācības pabeigs vēl 11 metalurgi. Tas ir jau trešais izlaidums kopš sadarbības uzsākšanas. Jāatzīmē, ka metalurgi ir ļoti pieprasīti visā pasaulē – senāk savus speciālistus sūtījām mācīties uz Maskavu, bet tikai daži no desmita atgriezās Liepājā – pa ceļam viņus pārpirka citi metalurģijas uzņēmumi. Tagad visi sagatavotie metalurgi paliek pie mums. Uzņēmuma darbinieku kvalitatīvais sastāvs ir ļoti nozīmīgs turpmākajai attīstībai, jo tagad mēs esam viens no modernākajiem pasaulē un šīs pozīcijas ir jāsaglabā.

– Šis gads ir bagāts ar jubilejām – paiet 15 gadu, kopš no valsts privatizējamās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs kļuvis par privātu akciju sabiedrību. Ar kādām sajūtām atceraties to laiku?

– Par to varētu runāt gari un ilgi. Atceros, ka konsultanti bija izstrādājuši privatizācijas variantu – izveidot deviņas atsevišķas SIA. Diezin vai mēs šodien varētu runāt par Liepājas metalurgu, ja tiktu realizēts pieminētais plāns. Tikai saglabājot šo uzņēmumu kā vienu veselumu, mēs varam attīstīties un nodrošināt visu uzņēmuma nodaļu darba efektivitāti un disciplīnu.

– Jūs vienmēr ar lepnumu runājat par saviem strādājošajiem un atceraties par pensionāriem...

– Teikšu atklāti, mēs jūtamies parādā saviem cilvēkiem, jo tikai no viņu darba ir atkarīgi uzņēmuma panākumi. Tas, ka mēs šodien esam, ir mūs bijušo darbinieku nopelns, kuru nedrīkst novērtēt par zemu. Lai nezaudētu saikni ar šiem cilvēkiem un nepieciešamības gadījumā sniegtu viņiem palīdzību, ir izveidota pensionāru padome, kura izvērtē pensionāru vajadzības un sniedz atbalstu. Protams, finansējumu piešķir Liepājas metalurgs. Divas reizes gadā rīkojam pensionāru balles – septembra nogalē, kad ir uzņēmuma dzimšanas diena, un Ziemassvētkos. Ir klāti galdi, mūzika un dejas... Pat speciāls busiņš ir norīkots, lai vecos cilvēkus aizvestu uz mājām. Pensionāri trešdienās tiekas muzejā – lasa avīzes, runājas savā starpā vai aiziet ciemos pie bijušajiem kolēģiem. Kaut arī pensijā, bet viņi ir mūsu kolektīva sastāvdaļa.

– Vai tikpat labi var justies arī strādājošie?

– Protams, mēs esam sociāli atbildīgs uzņēmums un piedāvājam saviem strādniekiem ne tikai darbu, bet arī atpūtu, medicīnas pakalpojumus, sporta nodarbības un izklaidējošus pasākumus.

Taču vislielāko uzmanību veltām tam, lai strādājošie šeit justos labi – lai būtu atbilstoši darba apstākļi, apģērbs, drošība, ēdināšana, mūsdienīgas tehnoloģijas, adekvāts atalgojums, disciplīna un pozitīva attieksme.

– Septembrī svinēsiet 130. jubileju. Kādus pārsteigumus solāt?

– Liepājas metalurgs vislabprātāk runā par jau padarīto, nevis par plāniem un projektiem. Patlaban norit aktīvs plānošanas darbs, un svētki noteikti būs plaši, taču vairāk par to runāsim septembra beigās. Vienīgi varu pateikt, ka, tāpat kā visi pasākumi, arī šīs jubilejas svinības sāksies ar kopā dziedātu Liepājas metalurga himnu, ko sarakstījušu liepājnieki – Emīla Dreiblata mūzika un Guntara Rača vārdi, kas aizkustina visus.

Mēs esam daļa no Liepājas, tāpēc nodalīt mūsu darbiniekus no citiem pilsētas iedzīvotājiem ir neiespējami. Mēs lepojamies ar savu uzņēmumu un pilsētu kopumā, ar mūziķiem, aktieriem, speciālistiem un visiem darba darītājiem, kuri dod ieguldījumu pilsētas attīstībā.