Liepāja infrastruktūrā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus latu

© F64 Photo Agency

Liepāja arī krīzes un pēckrīzes apstākļos ir saglabājusi līdera pozīcijas attiecībā uz saražoto preču apjomu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Šā gada pilsētas budžetā plānotie līdzekļi ir par 12 miljoniem latu lielāki nekā iepriekšējā gadā.

Kādi faktori ietekmējuši tik būtisku budžeta pieaugumu un kādiem mērķiem tiks izmantota nauda, informē Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

– Vispirms visus iebraucējus un pašus liepājniekus apsveicu ar Brīvības ielas rekonstrukcijas noslēgumu. Tagad, iebraucot Liepājā no Rīgas puses, jūtamies kā Eiropas modernākajās pilsētās...

– Paldies, tas ir mūsu pilsētai ļoti nozīmīgs projekts un tiešām ir izveidots, vadoties pēc jaunākajām tendencēm Eiropas ceļu būvniecībā. Ir uzstādīts mūsdienīgs apgaismojums, nomainītas visas pazemes komunikācijas un maksimāli ērti un droši organizēta satiksme.

Šā gada plānos iekļauts projekts, kas paredz Lietuvas virziena maģistrālās ielas pārbūvi tādā pašā līmenī kā Brīvības iela.

Šogad turpināsim veloceliņu būvniecību, jo liepājnieki ir novērtējuši iespēju velosipēdus izmantot ne tikai aktīvai atpūtai, bet arī dodoties uz darbu, uz skolu un iepirkties. Veloceliņu infrastruktūras uzlabošanas projekts ir viens no liepājnieku visaugstāk novērtētajiem projektiem.

– Aizvadītajā gadā valsts budžets sadaļā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa tika izpildīts par 107 procentiem. Cik liela summa papildus tika ieskaitīta Liepājai, un kā šo naudu izmantojāt?

– Līdz ar to, ka tika pārpildīti iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozētie ieņēmumi, kā arī par 500 tūkstošiem pārpildījām plānotos ienākumus sadaļā par nekustamā īpašuma nodokli, Liepājas budžetā papildus plānotajam ienāca 3 miljoni latu. Mēs neveicām budžeta grozījumus, bet uzkrājām līdzekļus 2012. gada un nākamo gadu projektu finansēšanai. Līdz ar to šogad mūsu rīcībā ir 82 miljoni latu, kas ir par 12 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā.

– Vai tas pavērs iespēju plānoto ES fondu projektu līdzfinansēšanai izmantot savus uzkrājumus un neņemt kredītus?

– Daļēji. Cik varēsim, tik izmantosim uzkrājumus, bet, lai segtu visus ar ES projektu realizāciju saistītos līdzmaksājumus, neiztiksim arī bez kredītu ņemšanas.

Pilsētas attīstībai atvēlētā nauda ir maksimāli iespējamā – šogad tiks realizēti vairāki vērienīgi ES līdzfinansētie projekti, piemēram, ielu apgaismojuma rekonstrukcijā vien tiks ieguldīti 13,5 miljoni latu. Projekta ietvaros tiks nomanīta ielu apgaismojuma elektroapgādes līnija 120 km garumā, kā arī uzstādīti mūsdienīgi ekonomiski gaismekļi, kas dos iespēju ietaupīt pat līdz 40% elektroenerģijas. Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcijā apgūsim 8,9 miljonus, Pulvera ielas posmos 4 miljonus, Dzintaru koncertzāles projekta uzsākšanai 2 miljonus. Kopumā šogad infrastruktūras objektos tiks ieguldīti vismaz 30 miljoni latu.

Atzīmēšu, ka arī šā gada budžetā pašvaldība savu funkciju nodrošināšanai nav iekļāvusi nedz algu palielināšanu, nedz kādas citas ekstras.

– Viena no sadaļām, kurā budžeta nauda ir ieplānota lielāka nekā iepriekš, ir tūrisma attīstība. Kāpēc un kādiem mērķiem?

– Lai arī Liepāja ir rūpniecības pilsēta, šeit ir visi priekšnoteikumi un iestrādātas labas tradīcijas tūrisma attīstībai. Esam ieplānojuši līdzekļus dalībai starptautiskajās tūrisma izstādēs, kas veicinās tūristu skaita pieaugumu Liepājā. Ir grūti pateikt, kurš tieši reklāmas veids ir iedarbīgākais, bet gan masu mediju iesaistīšana, gan akcijas un izstādes ir devušas rezultātu – ik gadu pilsētas viesu skaits palielinās, tostarp lielu īpatsvaru veido viesi no Lietuvas.

– Cik liela loma ir ikgadējiem festivāliem?

– Tas ir viens no galvenajiem piesaistes veidiem. Šogad jau otro reizi noritēs festivāls Summer Sound, kas pagājušajā gadā saaicināja ap 25 tūkstošiem apmeklētāju, arī pianisma zvaigžņu festivālam ir sava loma. Ļoti lielu popularitāti ir ieguvis Līvu ciema tirgus, kas kopā aicina dažādus māksliniekus un amatniekus. Protams, lūdzam ciemos arī uz citiem Liepājas pasākumiem.

Tāpat starptautiskās un augsta līmeņa sporta sacensības ir tūristu piesaistes veids – šogad Liepāja uzņems Latvijas olimpiādi, kas ir absolūti lielākais sporta pasākums šajā gadā Liepājā, noritēs arī U18 EČ basketbolā, PČ vindsērfingā, jahtu regate, šaha čempionāts, rallijs Kurzeme.

– Savulaik Liepājā bija visai populāra sanatorija. Vai pilsētas attīstības stratēģijā sava vieta būs arī kurortoloģijai?

– Jā, Liepāja vēsturiski ir bijusi kūrortpilsēta ar sanatoriju un termālo pazemes ūdeņu ieguves vietu. Gandrīz pusotra kilometra dziļais ūdens urbums un apkārtējā teritorija ir pašvaldības īpašums. Tajā tiek iegūts ap 50 grādu karsts ūdens ar tikpat lielu sāls koncentrāciju kā Izraēlas Nāves jūrā. Šo ūdeni izmanto ādas un neiroloģisko slimību ārstēšanai – vidēji mēnesī Liepājas reģionālās slimnīcas rehabilitācijas nodaļā ar šo ūdeni tiek veiktas 500 ārstnieciskās procedūras. Pagaidām to izmanto vien mūsu slimnīca, bet mērķis ir uz šā ūdens bāzes izveidot pilnvērtīgu kurortoloģijas infrastruktūru.

Diemžēl sanatorija, kurā ārstējusies pat Krievijas cara ģimene, deviņdesmitajos gados ir beigusi pastāvēt un tagad jāveido no jauna. Mēs ļoti ceram, ka nākamajā ES finanšu plānošanas periodā kurortoloģijas attīstībai būs pieejams ES finansējums. Uzskatu, ka kurortoloģija ir viena no tām nozarēm, kurā Latvija var gūt panākumus.

– Izstāde Ražots Liepājā piesaistīja daudz apmeklētāju un interesentu. Vai tajā atklājās arī kādi pārsteigumi?

– Mēs bieži sakām, ka esam ražotāju pilsēta, bet liepājniekiem pašiem nebija pilnvērtīgas informācijas, ko un kur šeit ražo. Izstādē piedalījās ap 100 uzņēmēju, kuri demonstrēja savus ražojumus un sniedza informāciju par to noieta tirgiem un darbības apjomu. Kā interesantākos ražotājus varu pieminēt Scan Plast, kas ražo plastikāta galda spēļu laukumus un interesanta dizaina krēslus. Ūdenslīdējiem un ugunsdzēsējiem specifisku ekipējumu, ražo uzņēmums Interspiro. Arī nākamā gada sākumā rīkosim līdzīgu izstādi, kurā aicināsim piedalīties arī mūsu gandrīz 50 tekstilizstrādājumu ražotājus.

– Pagājušajā gadā Liepājā ieradās vairākas augstas amatpersonas. Kā noritēja LatvijasKrievijas starpvalstu komisijas darbs Liepājā?

– Ļoti veiksmīgi – viesos bija ieradies arī Krievijas transporta ministrs Igors Levitins un Aleksandrs Vešņakovs. Mūsuprāt, šī vizīte veicinās Latvijas un Krievijas un arī Krievijas un Liepājas sadarbību vairākās jomās, tai skaitā tranzīta nozarē un rūpniecībā.

Pagājušā gada beigās mums bija iespēja prezidentam Andrim Bērziņam parādīt Liepājas metalurga rekonstrukcijas procesā veiktos tehnoloģiskos uzlabojumus. Jaunās elektrokrāsnis dos iespēju atteikties no dūmojošiem skursteņiem, un tie vairs nebūs Liepājas akcents. Šī ir viena no modernākajām metālliešanas tehnoloģijām pasaulē, kas dod iespēju ražošanas jaudu palielināt teju par 30 procentiem. Liepājas metalurgs ar 2300 darbiniekiem ir lielākais Latvijas uzņēmums un veicina valsts tautsaimniecības attīstību.

– Liepājas uzņēmums Ulda Pīlēna birojs pagājušajā gadā saņēma Eiropas biznesa balvu...

– Jā, balva ir interesanta un apliecina, ka mūsu uzņēmēji darbojas aktīvi un viņus pazīst Eiropā. Ulda Pīlēna birojs ir attīstījis vairākas ražotnes, tajā skaitā plastikāta logu izgatavošanai, koģenerācijas stacijām nepieciešamo tehnoloģiju ražošanai un vairāku citu veidu preču izgatavošanai.

– Kurš Liepājas uzņēmums jums pašam šķiet visinteresantākais un neparastākais?

– Interesants ir jaunizveidotais uzņēmums, kurš elektroniski apstrādā dažāda rakstura informāciju iedzīvotājiem Itālijā. Tas ir pilnīgi jauns uzņēmējdarbības virziens Latvijā. Pagaidām šajā uzņēmumā strādā ap 100 cilvēkiem, bet redzams, ka uzņēmums paplašinās un darba vietu būs vairāk.

– Pagājušajā gadā Liepājas ostā bija vērojams straujš kravu apgrozījuma kāpums, sasniedzot 4,9 miljonu tonnu robežu, kas ir par pusmiljonu vairāk nekā 2010. gadā. Ar ko saistāms šāds pieaugums?

– Ar dažādiem faktoriem, tostarp jaunu kravu piesaisti, kas iespējama līdz ar ostas padziļināšanas projekta pabeigšanu. Tagad kuģošanas ceļu un piestātņu dziļums ir 12,5 m, kas dod iespēju uzņemt Panamax tipa kuģus.Arī šā gada sākuma dati liecina, ka janvārī Liepājas ostā ir pārkrauts par 18,6% vairāk nekā 2011. gada janvārī.

– Liepājas slimnīcai ir būtiska nozīme reģiona iedzīvotāju veselības aprūpē. Vai līdz mūsdienīgai veselības aprūpes iestādei vēl tāls ceļš ejams?

– Arī patlaban mūsu slimnīca ir labā stāvoklī, bet mūsu mērķis ir to izveidot par ļoti modernu un efektīvu reģionālo slimnīcu. Viens no pieciem soļiem, kas jāveic šā mērķa sasniegšanai, ir jaunās slimnīcas piebūves celtniecība, kurā atradīsies uzņemšanas nodaļa, traumu punkts, konsultatīvā nodaļa, mūsdienīgas operāciju zāles. Nākamie četri soļi ietver reanimācijas, dzemdniecības, jaundzimušo aprūpes centra modernizāciju, mūsdienīgu palātu izbūvi, mediķiem piemērotas un mūsdienīgas darba vides sakārtošanu. Liepājas slimnīca iegūs pilnīgi jaunu veidolu, atbilstoši mūsdienu Eiropas un, galvenais, pacientu prasībām.

– Jebkuras lietas attīstības pamatā ir pozitīva domāšana un mērķu uzstādīšana. Ko jūs gribētu pateikt neticīgajiem un īgnajiem?

– Arī man dažkārt gribētos, lai darbi norit ātrāk, lai rezultātus Liepājas attīstībā un sakārtotībā varam redzēt un baudīt savā ikdienā. Es redzu centienus un mērķus, ko mani kolēģi, liepājnieki, uzņēmēji realizē. Latvija un arī Liepāji ir spērusi platu soli uz priekšu daudzās tautsaimniecības nozarēs. No līdzsvara un drošības izjūtas mūs izsit notikumi, pārpratumi un viļņošanās gan Eiropas un pasaules ekonomikā, gan Latvijas politiskajā dzīvē. Bez uzdrīkstēšanās, drosmes un pozitīvas domāšanas, atbalsta sasniegt labus rezultātus ir grūti. Iespējams, kritika un īgņošanās jāaizstāj ar atbalstu, uzmundrinājumu un noderīgu padomu!

Latvijā

Piektdien, 22. novembrī, kanālā TV6 noslēdzās realitātes šovs “Lauku sēta”, kur finālā vairākās kārtās sacentās gaujieniete Alise Lūse, saimnieciskais Aksels Lazda, kurzemniece Sindija Ruzaiķe, sporta treneris Everts Grants un mērķtiecīgā dobelniece Sintija Špetere Pakule, kura šovam pieteicās, lai tajā beidzot uzvarētu sieviete. Spraigā un sīvā konkurencē uzvaru izcīnīja tieši Sintija, kura ieguva vasaras laikā kopīgi nopelnīto naudas balvu 9700 eiro apmērā no "Banknote".

Svarīgākais