Ziemā ietaupīto tērēs ceļu uzturēšanai

© F64

Komunālajā nozarē ziema allaž prasījusi ievērojamus tēriņus, kas saistīti ar ielu tīrīšanu un kaisīšanu.

Toties šogad ir cerība, ka siltās ziemas dēļ būs izdevies līdzekļus ietaupīt un novirzīt aktuālākajiem pavasara darbiem – asfaltēto ielu bedrīšu remontiem, kā arī lietusūdens novadīšanas sistēmas, grants un bruģēto ielu remontiem un uzturēšanai vasaras sezonā. «Šobrīd esam noskaņoti visnotaļ pozitīvi,» saka SIA Komunālā pārvalde valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis.

Pavasara sezonas darbi parasti sākas ar kaisāmā materiāla savākšanu un ielu uzkopšanu un sakārtošanu. Līdz ar mainīgajiem laika apstākļiem uz ielām veidojas bedres, kas sagādā galvassāpes autovadītājiem, tādēļ jāparūpējas arī par to aizlāpīšanu, lai netiktu bojāti spēkrati. Ar 24. februāri ir uzsākta pirmo avārijas bedru aizlāpīšana, pielietojot auksto tehnoloģiju. «Martā, aprīlī izvērtēsim tēriņus, veiksim ielu uzturēšanas budžeta līdzekļu pārdali, tad uzsāksim plānotos bedrīšu remontdarbus,» sola J. Neimanis.

Tomēr ne tikai bedrīšu lāpīšana ir svarīgākais darbs pārvaldes dienas kārtībā. Liepājā ir pietiekami daudz bruģētu ielu un ielu ar grants segumu, kas prasa atjaunošanu. Salīdzinājumam – ja asfaltēto ielu Liepājā ir ap 190 kilometru, tad grants seguma ielu – ap 52 kilometri. Bruģa segums ap 23 kilometri. Kā norāda J. Neimanis, ja izdosies ietaupīt, kā cerēts, vairāk līdzekļu plānots atvēlēt tieši grants seguma ielu uzturēšanai. «Katru gadu pilsētā tiek sakārtota kāda iela – no nesenākajiem veikumiem varu minēt Pulkveža Brieža ielu, kur pārcilāts viss bruģakmens, uzbērtas daudzas grants ielas, uzlabots segums. Darbi Pulkveža Brieža ielā vēl tiks turpināti šogad. Vajadzību ir ļoti daudz,» atzīst J. Neimanis. Ielu remontus Liepājā ievērojami sadārdzina ūdens novadīšanas problēma. Pilsēta atrodas starp divām ūdensšķirtnēm, tādēļ tai raksturīgs ļoti augsts gruntsūdens līmenis. «Ne vienmēr visas ielu klātnes var pastiprināt ar vienkāršu grants segas papildināšanu, jo pamatā ir divas lietas, kas to ierobežo: pirmkārt, ielu augstumi ir jāsalāgo ar esošo apbūves augstumu, lai varētu organizēt ūdens noteci, otrkārt, daudzu ielu segumu nestspēja neatbilst ikdienas transporta slodzēm, un tāpēc vislabāk būtu esošo ielas klātni norakt un būvēt jaunu. Lai to visu varētu paveikt, ir nepieciešama kāda visaptveroša programma, bet pagaidām pilsētai tādi līdzekļi nav pieejami. Tāpēc centīsimies šogad vairāk piegriezt uzmanību virszemes ūdens noteču, caurteku sakārtošanai un pēc nepieciešamības grants ielu biežākai greiderēšanai,» skaidro J. Neimanis. Viena no iespējām – būvēt ūdens savākšanas kolektorus, bet tie maksā dārgi. Īstenojot lielos ES līdzfinansētos projektus, jautājums par virszemes ūdeņu savākšanu tiek risināts, tā, piemēram, Zirņu un Ganību ielas projekta ietvaros kolektorus iebūvē ar perspektīvu – ja ir nepieciešamais finansējums, iespējams jaunus lietusūdens kolektorus pieslēgt esošajiem un jaunizbūvētajiem kolektoriem.

Līdztekus jau ierastajiem darbiem šogad jauna pozīcija komunālās nozares izdevumos ir ap 156 bīstamo koku nozāģēšana 14. novembra bulvārī. «Līdz pavasara beigām visi būs nozāģēti,» apliecina J. Neimanis.

Pilsētā pieaudzis velobraucēju skaits, kuri līdz ar siltāka laika iestāšanos aizvien aktīvāk liks lietā savus braucamos. Viņu un pilsētas viesu ērtībām izbūvēta veloceliņa trase ar kopējo garumu 11,96 kilometri, kur ikviens braucējs var justies pārliecināts par savu drošību. «Atsauksmes ir visnotaļ pozitīvas, turklāt pieaug ne tikai riteņbraucēju skaits, bet parādās arī jaunas tirdzniecības vietas, kur iegādāties velosipēdus,» tā J. Neimanis. Šajā pavasarī plānots ierīkot pirmās labiekārtotas riteņu stāvvietas pilsētas aktīvākajā zonā un vietās, kur koncentrētas sabiedriski nozīmīgas celtnes.

Pašreiz norisinās sabiedriskā aptauja par bērnu rotaļu laukuma izbūvi Ventspils ielas parkā. Jūrmalas parkā līdz vasaras sezonas sākumam plānots veikt skeitparka asfalta seguma un elementu nomaiņu, kā arī izbūvēt jaunu skrituļošanas celiņu. Tāpat Jūrmalas parkā šopavasar plānots ierīkot sešus elektrības pieslēgumus pie uzņēmējiem iznomātajām vietām, kas parka plānā paredzētas saldējuma, izbraukuma pārtikas un citu preču tirgotājiem, kā arī dažādu atrakciju iznomātājiem. Laba sadarbība turpinās arī ar NVA, caur kuru ar nosūtījumu saņemam strādniekus pagaidu algotu darbu veikšanai, kas mums ir liels atspaids īpaši vasaras sezonas laikā.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais