Liepājā no 21. līdz 27.augustam, kad tradicionāli atzīmē "Baltijas ceļa" gadadienu, notiks festivāls „VIA Baltica”.
Festivāla rīkotāju pārstāve Dace Bluķe aģentūrai BNS pavēstīja, ka tā ietvaros iecerēts īstenot jaunu Baltijas sadarbību kultūras jomā.
Liepājā vienkopus aicināti koncertēt atzinību guvuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mūziķi, kuri klausītājiem piedāvās kamermūziku.
Koncertu programmā būs klausāmas Raimonda Paula un citu latviešu autoru dziesmas ar Imanta Ziedoņa tekstiem, ko 23.augustā izpildīs Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvēja mecosoprāns Ieva Parša kopā ar multiinstrumentālistu „Spēlmaņu nakts” balvas laureātu Jēkabu Nīmani, aktieri Gundaru Grasbergu, pianistu Uģi Krišjāni un saksofonistu Artūru Kazlauski.
24.augustā „Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets kopā ar sitaminstrumentu meistaru Ivo Krūskopu sagatavojis programmu „Karstie nakts ritmi”. Festivāla beigās 27.augustā uzstāsies pasaulē pazīstamākā Baltijas valstu kolektīva orķestra „Kremerata Baltija” Stīgu kvartets „Euphonia”.
Festivāla ietvaros varēs vērot arī triju Baltijas valstu jauno fotogrāfu paveikto izstādē „Foto ceļš”.
2009.gadā jaunie fotomākslinieki no Baltijas valstīm devās no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas caur Latviju līdz Lietuvas galvaspilsētai Viļņai un fotogrāfijās iemūžināja "Baltijas ceļa" maršrutu savā skatījumā 20 gadu pēc vēsturiskajiem notikumiem.
Foto izstādi Liepājas muzeja telpās Klāva Ukstiņa ielā atklās jūlijā.
1939.gada 23.augustā PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja neuzbrukšanas līgumu, kas ietekmēja Eiropas un visas pasaules turpmāko vēsturi. Līguma slepenais papildprotokols - Molotova-Ribentropa pakts - paredzēja Austrumeiropas sadali starp PSRS un Vāciju, Baltijas valstīm nonākot Padomju Savienības interešu sfērā.
Pēc piecdesmit gadiem - 1989.gada 23.augustā - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas tautas pārsteidza pasauli, sadodoties rokās un izveidojot vairāk nekā 600 kilometru garu cilvēku ķēdi, tādējādi parādot spēcīgo tautu gribu atjaunot Baltijas valstu neatkarību.
Akcija „Baltijas ceļš" 2009.gadā tika iekļauta arī UNESCO Pasaules atmiņas Starptautiskajā reģistrā, tādējādi apliecinot „Baltijas ceļa" nozīmīgumu un piederību visas cilvēces kolektīvajai atmiņai.