Liepājnieki gaida pazeminātā siltuma tarifa apstiprinājumu
«Katrs gads, kurā netiek veiktas investīcijas tehnoloģiju pilnveidošanā un infrastruktūras uzlabošanā, faktiski ir solis atpakaļ. ES Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti mums dod iespēju būtiski uzlabot pakalpojuma kvalitāti un samazināt tā cenu,» skaidro SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.
SIA Liepājas enerģija rūpes par centralizēto siltumapgādi Liepājā pārņēma 2005. gadā. Piecu gadu laikā no pilnīgi dezorganizētas un bankrotējušas siltumapgādes sistēmas ir izveidota mūsdienīga un ekonomiski efektīva siltuma ražošanas un pārvades sistēma. Kopumā siltuma zudumu samazināšanai un siltumapgādes efektīvas un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai piecu gadu laikā ir investēti 12,45 miljoni latu, un ik gadu investīciju apjoms pieaug. Piemēram, šogad trašu rekonstrukcijai, biokoģenerācijas stacijas būvniecībai un citiem darbiem ieplānoti 7,73 miljoni latu, tajā skaitā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.
Siltuma zudumu samazinājums tiek panākts, nomainot vecās sarūsējušās caurules pret rūpnieciski izolētām caurulēm. Līdz pagājušajam gadam nomainīti 23,5 km maģistrālo tīklu, bet šogad tiks rekonstruēti vēl nepilni 10 km. Tādējādi jauni siltuma pārvades tīkli būs jau 60% no kopgaruma. Anatolijs Suškovs norāda: «Maģistrālo vadu nomaiņu pabeigsim jau pirms nākamās apkures sezonas sākuma. Lai gan, izsakot siltuma zudumus trasēs procentuālā izteiksmē, mēs neiegūstam absolūti precīzu atskaites punktu, tomēr klientiem tā ir vieglāk izprast notiekošos procesus. Pēc iepriekšminētā projekta pabeigšanas siltuma zudumus trasēs prognozējam zemākus par 20%. Atzīmēšu, ka 2006. gadā tie bija 37% apmērā.»
Pagājušajā gadā Liepājā ir uzstādīta un nodota ekspluatācijā jauna koģenerācijas stacija, kas izmanto dabasgāzi. Nākamais solis tehnoloģiju jomā ir biokoģenerācijas katla uzstādīšana. Tajā kā kurināmais tiks izmantoti atjaunojamie resursi, šajā gadījumā šķelda. Tāpat kā gāzes koģenerācijas iekārtas, tā arī šķeldas iekārtas vienlaikus ražos elektroenerģiju, kas tiek pārdota kopējā Latvenergo tīklā, un siltumenerģiju, kas nodrošina apkuri pilsētā. Pieslēdzot jauno biokoģenerācijas staciju kopējā siltumapgādes tīklā, apmēram 30% no visas nepieciešamās jaudas iegūs no atjaunojamajiem resursiem. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 6,4 miljonu latu apmērā, tajā skaitā 2,2 miljonu latu līdzfinansējums no KF. Projektu plānots pabeigt līdz 2012. gada apkures sezonai.
ES kohēzijas projektu ietvaros plānots saņemt atbalstu vēl divu šķeldas katlu iegādei un uzstādīšanai, kas vēl būtiskāk samazinās gāzes patēriņu un vairos neatkarību no fosilajiem energonesējiem. Aptuvenās izmaksas būs 7 miljoni latu, no tiem KF līdzfinansējums līdz 50%. Suškova kungs lēš, ka tad lielākā daļa no visai pilsētai nepieciešamā siltuma tiks iegūts, izmantojot atjaunojamos resursus, bet gāzes katli tiks izmantoti tikai kā rezerves jaudas, ja ziema būs ļoti auksta. Ir pamatotas cerības, ka jau 2012./2013. gadumijā jaunie katli tiks nodoti ekspluatācijā.
«Jau pagājušā gada nogalē sabiedrisko pakalpojumu regulatoram esam iesnieguši jauno tarifu aprēķinus, taču regulators ar to apstiprināšanu nesteidzas. Regulators iekļaujas likumā noteiktajos termiņos, taču mūsu un liepājnieku interesēs ir jauno tarifu, kurš, pēc provizoriskām aplēsēm, būs 5 līdz 12% zemāks par iepriekšējo, pieņemt pēc iespējas ātrāk,» noslēgumā informē valdes loceklis.