Solis pretī uzņēmējiem
Liepājas osta šoziem bija viena no divām Latvijas ostām, kurās lielais sals un biezais ledus kuģošanu faktiski netraucēja. Protams, jūrā ledus nebija tik daudz kā līcī, taču ledlauzim, ko Liepāja jau decembrī iznomāja no Klaipēdas, darba pietiek, īpaši Karostas kanālā.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Guntars Krieviņš saka: «Mēs sekojām līdzi laika prognozēm un nolēmām, ka ledlauža klātbūtne Liepājas ostā būs nepieciešama. Šis gan ir pirmais gads, kad tiek izmantots ledlauzis, jo līdz šim iztikām ar savu floti.»
Liepājas SEZ, tāpat kā citu ekonomiski brīvo zonu pārvalžu, galvenais uzdevums ir radīt piemērotus apstākļus uzņēmējdarbības veikšanai un infrastruktūras nodrošināšanai atbilstoši uzņēmēju vajadzībām. Izmantojot ES fondu pieejamo finansējumu, Liepājas SEZ teritorijā izveidots jauns pievadceļu tīkls, kas atvieglo kravu pārvietošanu ar autotransportu un pa dzelzceļu. Tagad autoceļš un dzelzceļš, kas ved ostas virzienā, vairs nekrustojas. Ostas pievadceļu rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 5 miljoni latu. Krieviņa kungs uzsver, ka tas ir ieguvums ne tikai SEZ uzņēmumiem, bet ieguldījums visas pilsētas satiksmes organizēšanā. Vēl par 13 miljoniem latu plānots attīrīt no padomju armijas atstātā mantojuma Karostas kanālu.
Šis gads iezīmēsies ar lielākā infrastruktūras projekta realizāciju – ostas padziļināšanas pabeigšanu. Kopējā projekta summa pārsniedz 23,6 miljonus latu. Ostas akvatoriju padziļinās līdz 12 metriem, bet kuģu kanālu līdz 12,5 metriem. Tas nozīmē, ka turpmāk Liepājas osta varēs pilnvērtīgi apkalpot kuģus ar bruto tilpību līdz 60 000 tonnu. Ostas padziļināšana dos iespēju piesaistīt jaunus kravu veidus un būtiski palielināt kopējo kravu apjomu Liepājas ostā, kas pagājušajā gadā bija 4,3 miljoni tonnu. Diemžēl Liepājas ostas ģeoloģiskās īpatnības liedz padziļināt ostu, lai tajā varētu ienākt vēl lielāki kuģi.
Papildus jau esošajiem industriālajiem parkiem SEZ izvērtē divu jaunu parku veidošanu, jo uzņēmējiem ir liela interese par jaunu ražotņu atvēršanu Liepājas SEZ teritorijā. Viens no vērienīgākajiem projektiem ir HRC Libava virzītā koksa ogļu ražotne, kas dotu 300 jaunu darba vietu, bet nodokļos pilsētas un valsts budžetā plānots iemaksāt 10 miljonus eiro gadā. Ir noslēgusies ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, un galaziņojums norāda, ka šī ražotne neradīs būtisku kaitējumu videi. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde atzina jaunās ražotnes izveides nozīmīgumu, kas balstīta uz pamatotu biznesa plānu un modernām, videi draudzīgām tehnoloģijām.
Krieviņš uzsver: «2017. gadā beidzas noteiktais brīvo ekonomisko zonu darbības laiks. Latvijas interesēs ir pagarināt šo periodu, bet, lai to izdarītu, ir jāveic rūpīgs mājasdarbs. Manuprāt, ir jāveido spēcīga darba grupa, kas Briselē var pārstāvēt Latvijas intereses SEZ. Mums ir jābūt nevis lūdzējiem, bet jāiesniedz ekonomiski un stratēģiski pamatots dokuments.