Latvijas rūpniecības flagmanis – Liepāja

© Ojārs Lūsis

Aizvadītajā gadā Liepājā saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 34,4 procentiem, kas ir absolūti lielākais pieaugums starp Latvijas pilsētām. No visa saražotās rūpniecības produkcijas apjoma eksportēti 88%.

Minēties skaitļi apliecina, ka Liepājā ekonomiskā krīze atkāpjas. Vairāk par savu pilsētu vaicājām domes priekšsēdētājam Uldim Seskam.

– Skaitļi pierāda, ka Liepājā rūpnieciskā ražošana atdzimst un pilsēta patur tiesības saukties par valsts eksporta rūpniecības flagmani. Kā tas atsaucas uz pilsētas budžetu un uzņēmējdarbības vidi?

– Atzīmēšu, ka Liepāja jau vēsturiski ir bijusi lielākā eksporta preču ražotāja, rēķinot saražoto preču apjomu uz vienu iedzīvotāju. Tā kā Liepājas ekonomika ir tieši saistīta ar norisēm pasaules tirgos, mūsu uzņēmumiem kritiskākais laiks bija 2008. gada otrā puse. 2009. gads pagāja bažās par izdzīvošanu, jaunu tirgu meklējumos, savukārt 2010. gads jau bija stabilizācijas un ražošanas apjomu kāpināšanas laiks. Vairākās nozarēs bija vērojams ļoti straujš apjoma pieaugums – dažkārt pat vairāk nekā par 130%.

Skatoties nākotnē, redzam labas perspektīvas, jo norit ostas padziļināšana, kas palielinās ostas uzņēmumu kapacitāti; pilnā sparā notiek Liepājas metalurga rekonstrukcija, kuras rezultātā šis uzņēmums būs viens no modernākajiem Eiropā. Ar mērķi palielināt mūsu pilsētas rūpnieciskās ražošanas kapacitāti esam ieplānojuši jaunu teritoriju attīstīšanu, kurās būs vieta jauniem ražošanas uzņēmumiem vai esošo paplašināšanai.

– Vai šā gada budžetā iezīmējas pozitīvas tendences ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākumu nodokļa?

– Atgādināšu, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozes tiek rēķinātas ar divu gadu nobīdi, tātad šogad budžets tiek stādīts, par pamatu ņemot 2008. gada iedzīvotāju ienākumu apjomu, kas bija ekonomiski vissliktākais gads. Līdz ar to šā gada Liepājas budžets ir ļoti pieticīgs. Tajā pašā laikā 2011. gads būs investīcijām bagātākais gads pilsētā. Ieplānotas ir vērienīgas investīcijas ostas padziļināšanā, pievadceļu un pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošanā. Praktiski visas pašvaldības ēkas būs renovētas un energoefektivitāte būtiski uzlabota. Ir novērots, ka dažās ēkās pēc renovācijas energo patēriņš ir samazinājies pat par 50%.

Plānošanas periodā līdz 2013. gadam ar ES atbalstu dažādās stadijās ir aptuveni 35 projekti, kuru kopējā vērtība ir 176 miljoni latu. No tiem 2009. gadā apgūti ir 4 miljoni, bet 2010. gadā 10 miljoni. Šogad plānots investēt 35 miljonus; 2012. gadā 60 miljonu un 2013. gadā 66 miljonus latu.

– Liepāja ir kultūras pilsēta, šeit brauc uz teātriem, pasākumiem, koncertiem un festivāliem. Kurus no šā gada notikumiem jūs gribētu uzsvērt?

– Liepājas teātris ir iestudējis pasaulslaveno mūziklu Vestsaidas stāsts. Lai saņemtu tiesības uzvest šo izrādi, no ASV tika iegādāta speciāla licence. Izrāde ir izpelnījusies lielu atsaucību, un jāteic, ka diezin vai izrāde būtu tik dzirkstoša, ja tajā nepiedalītos 16 jauni aktieri, kas tagad papildina mūsu teātra trupu. Jaunie aktieri ir atgriezušies no studijām Klaipēdas universitātē. Savukārt Dž. Dž. Džilindžers Liepājas teātrī gatavo izrādi Šikās kāzas.

Pašu liepājnieku sirdīm vistuvākais ir Līvas tirgus, kas pulcē daudzus tūkstošus apmeklētāju. Tāpēc šogad nolemts pasākumu izvērst daudz plašāku, nodrošinot iespēju Liepājā ierasties vēl lielākam interesentu skaitam un kļūstot par Līvas ciemu. Šogad Līvas ciems būs izaudzis līdz tradicionālās kultūras festivālam. Tieši amatnieku demonstrējumi un iespēja pašiem pamēģināt kaut ko izgatavot ir tas, kas piesaista tik lielu interesentu skaitu. Šogad Liepājā praktiski visos restorānos varēs baudīt arī Liepājas nacionālo ēdienu – Liepājas menciņš, kas top pēc senas dienvidkurzemnieku receptes. Menciņš sastāv no saulē un vējā kaltētas mencas un dažādām piedevām, bet traukus tieši šim ēdienam pagatavojuši apkārtnes keramiķi.

Pagaidām Liepājas menciņu piedāvā dažos pilsētas restorānos, bet jau drīzumā to varēs baudīt praktiski visās populārākajās ēdināšanas iestādēs.

No 30. jūnija līdz 10. jūlijam Liepājā dzīve ritēs zem basketbola karoga – šeit notiks pasaules U–19 čempionāta spēles basketbolā. Spēlēs arī Lietuvas izlases jaunieši, tāpēc gaidāms arī liels Lietuvas fanu pieplūdums. Kopumā mūsu pilsētā ieradīsies 16 basketbola komandu un to pavadošās personas. Liepājā šogad notiks arī pludmales festivāls – šogad jaunā veidolā, kā arī tradicionālais Kurzemes rallijs un citi liepājnieku un pilsētas viesu vidū iemīļoti pasākumi.

– Liepājas Kūrmājas prospektā ir iedzīvināti Liepājas himnas Pilsēta, kurā piedzimst vējš tēli...

– Jā, tas ir mūsu pilsētas emocionālākais projekts – savu vietu ir atraduši dzintara latvieši, kas krogā sēž, gan telefonists, gan laivinieks un varen varenā vārna. Šie tēli ir reāli cilvēki – Imanta Kalniņa līdzgaitnieki, cilvēki, kas savulaik šeit dzīvojuši, strādājuši un muzicējuši. Ideja un izpildījums liepājnieku un viesu skatījumā ir lielisks un iederas pilsētas vidē – raksturo tās mentālo noskaņojumu. Redzams, ka vārna ir īpaši mīļa un knābis tai cilvēka roku nospodrināts – šķiet, ka tā jau daudziem kļuvusi gluži vai par talismanu.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais