Sakopta un labiekārtota vide ir jebkuras pilsētas vizītkarte. Nepietiek tikai ar perfekti izplānotu un uzturētu apbūves teritoriju, nereti daudz svarīgāki ir tieši ikdienas sīkumi – notīrīti ceļi ziemas sezonā, sakopta zaļā vide siltajos gadalaikos, ielas bez bedrēm un vēl citi faktori.
"Lai arī esošais finansējums nav tāds, kādu gribētos, cenšamies darīt visu, lai liepājnieki un pilsētas viesi nejustu, ka kaut kas būtu gājis mazumā," saka SIA Komunālā pārvalde speciālists Juris Muskats.
Lai arī tuvojas pavasara sezona ar tai raksturīgajiem darbiem, ieilgusī ziema joprojām diktē savus noteikumus, tādēļ pietiekami daudz pienākumu ir SIA Komunālā pārvalde koordinētajam ziemas dienestam, kas veic dežūras diennakts režīmā, mobilizē nepieciešamo tehniku, cilvēku un citus resursus ielu attīrīšanai no sniega vai apledojušo brauktuvju kaisīšanai, kā arī kontrolē darbu izpildes kvalitāti un laiku. J. Muskats dienesta darbu vērtē kā operatīvu.
Pavasara sezonas darbi parasti sākas ar kaisāmā materiāla savākšanu un ielu uzkopšanu un sakārtošanu. Līdz ar mainīgajiem laika apstākļiem uz ielām veidojas bedres, kas sagādā galvassāpes autovadītājiem, tādēļ jāparūpējas arī par to aizlāpīšanu, lai netiktu bojāti spēkrati. Tāpat nepieciešams novērst pa ziemu radušos gājēju barjeru defektus.
Pērn būtiskas pārmaiņas piedzīvoja viens no lielākajiem un svarīgākajiem objektiem pilsētā – Gulbju dīķis. Kā zina teikt J. Muskats, vērienīga rekonstrukcija šajā objektā nebija notikusi kopš padomju laikiem. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, izdevās pārbūvēt dīķa gultnes segumu, nostiprināt krastus, ierīkot četras strūklakas, rekonstruēt dekoratīvās sienas un kāpnes, izbūvēt demontējamu tiltu uz saliņas un sakārtot dīķim piegulošās teritorijas. Renovāciju piedzīvoja arī dzejnieces Mirdzas Ķempes piemineklis un laukums pie tā. "Veicot renovāciju, piemineklis tika notīrīts un skvērs pie tā labiekārtots – atjaunotas vēsturiskās detaļas, sakārtots skvēram piegulošais zāliens un stādījumi, kā arī atjaunots segums. Liepāja ieguva vēl vienu vizuāli pievilcīgu un sakoptu objektu. No iedzīvotājiem dzirdējām daudz pozitīvu atsauksmju, un tas, protams, priecē," atzīst J. Muskats.
Vaicāts par šā gada attīstības plāniem, pārvaldes speciālists norāda, ka pilsētā pieaudzis velobraucēju skaits, tādēļ Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektā paredzēts izbūvēt 7,6 kilometrus garu veloceliņu, kas virzīsies cauri Liepājai, izveidojot vienotu veloceliņa trasi ar kopējo garumu 11,96 kilometri. "Iepriekš vienīgā velobraucējiem drošā vieta bija pludmale. Līdz ar veloceliņa izveidi ikviens braucējs varēs justies pārliecināts par savu drošību arī pilsētā," uzsver J. Muskats.
Vasaras sezonā Liepājas lepnums ir pludmale. Kopš 2001. gada vasaras tajā plīvo zilais karogs, kas apliecina, ka pludmale atbilst 29 kritērijiem, kas attiecas uz ūdens kvalitāti, piekrastes kvalitāti, drošību, pakalpojumu, vides izglītības pasākumu un informācijas pieejamību. "Liedaga zonā ir gana visa tā, kas nepieciešams atpūtniekiem, – pārģērbšanās kabīnes, publiskās tualetes. Ar to finansējumu, kas ir mūsu rīcībā, diezin vai varēsim ierīkot jaunas, bet esošās gan izremontēsim un sakārtosim. Domājam par jaunu celiņu izveidi, lai piekļūšana pludmalei būtu vēl ērtāka," saka J. Muskats.
Liepāja šogad svin savu 385. jubileju. Visa gada garumā plānotas dažādas kultūras aktivitātes, pasākumi, un tādēļ visai droši var prognozēt, ka gaidāms ciemiņu pieplūdums. Pēc J. Muskata domām, pilsēta ir gatava pienācīgi uzņemt viesus. "Novēlu patiesi izbaudīt laiku, ko cilvēki pavadīs Liepājā. Lai ir patīkami laikapstākļi un tādējādi visas skaistās vietas aplūkot vēl jo patīkamāk, kā arī lielisks garastāvoklis, kas nezūd, arī braucot prom!"