Šis gads Liepājas SEZ uzņēmumam DG Terminālis sācies veiksmīgi – janvārī vien apkalpoti 10 kuģi un pārkrauts 36 000 tonnu naftas produktu, kas ir par 150% vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā mēnesī.
Ziema ir barga, un Liepājas osta būtu pilnībā aizsalusi, ja tajā diennakts režīmā nestrādātu velkoņi, kas drupina ledu un ieved kuģus ostā un tālāk Karostas kanālā. DG Termināļa izpilddirektors Imants Vismins norāda: "Visi cīnījās kā īsti jūrnieki, tāpēc gribu uzteikt labo kapteiņa dienesta un velkoņu darbu, kas ļoti sarežģītos apstākļos spēja nodrošināt kuģu satiksmi. Kuģu ienākšanu un iziešanu sarežģī arī jaunā Karostas tilta atvēršanas un aizvēršanas grafiks – laika sprīži, kad tas atvērts kuģiem, ir pārāk īss, un lielie kuģi nevar paspēt ienākt kanālā. Tilta atvēršanas grafiks ir ar nobīdēm, par ko bieži sūdzas vietējie iedzīvotāji. Visiem kopā vēl jāstrādā, lai izveidotu optimālu kuģošanas grafiku."
Lielais sals aktualizēja arī tehnoloģiju vājās vietas. Tagad bija skaidri redzami ieguvumi no iepriekš veiktajām investīcijām, tajā skaitā apsildāmajiem naftas produktu sūkņiem. Produktu sildīšana gan prasīja lielus papildu izdevumus, piemēram, par gāzi janvārī nācās samaksāt 20 000 latu, bet par elektrību 7000, taču varēja nodrošināt ritmisku darbu.
Arī turpmākā gada mēnešos ir plānots noturēt iepriekšējā gada rādītājus – kopumā DG Terminālī pārkraujot vismaz 300 000 tonnas kravu. Jāatzīmē, ka pērn tika pārkrautas 300 000 tonnas, bet 2008. gadā 400 000.
Vērtējot 2009. gada finansiālos rādītājus, jāsecina: uzņēmuma kopējais apgrozījums bija 2,5 miljoni; vidējā darba alga bruto – 480 latu mēnesī, kas ir vidēji par 10% mazāka nekā iepriekš, bet samazinājums saistāms ar valsts nodokļu politikas maiņu. Dažādos nodokļos valstij DG Terminālis samaksājis pusmiljonu latu.
Turpmākai attīstībai DG Terminālim, kā arī citiem uzņēmumiem, kuri izmanto Karostas kanālu, nepieciešama kanāla tīrīšana un padziļināšana. Vismina kungs atzīmē: "Karostas kanālā nevar ienākt lieli kuģi – maksimālā krava, ko varam iekraut vienā kuģī, ir 7000 tonnu, tāpēc mums grūti sacensties ar termināļiem, kuri strādā lielajā ostā. Norit lielās ostas padziļināšana, un ceram, ka pēc tam šādus darbus veiks kanālā. Kopā ar citiem uzņēmumiem esam iesnieguši priekšlikumus un gaidām rezultātus. Ja tiks uzlabota infrastruktūra, tad mūsu uzņēmuma darba apjoms un līdz ar to arī samaksāto nodokļu apjoms pieaugs un vairāk noslogosim arī Latvijas dzelzceļu. Pagājušajā gadā par šā uzņēmuma pakalpojumiem samaksājām 1,5 miljonus, bet summa var būt vēl lielāka."
Noslēgumā Vismina kungs teica: "Ir jārosās, jo zem guļoša akmens ūdens netek!"