Neskatoties uz to, ka aizvien biežāk ir dzirdams apgalvojums, ka "bedres dibenu esam sasnieguši", arī šis gads katram no mums būs izaicinājumu pilns.
Iedzīvotājiem – ar spēju pielāgoties samazinātiem ienākumiem, uzņēmumiem – ar savu izdevumu optimizāciju un jaunu attīstības virzienu meklēšanu, bankām – ar darbu pie kredītņēmēju atbalsta un citu pakalpojumu pilnveidošanas. Uz sarunu aicinājām SEB bankas Liepājas filiāles vadītāju Ulriku Gēci, lai kopā vērtētu Kurzemes reģiona iedzīvotāju un uzņēmēju aktualitātes.
– Kā jūs vērtējat šā brīža situācijas apzīmējumu, ka ekonomikas krituma zemākais punkts ir sasniegts?
– 2008.–2009. gada notikumi mums daudz ko iemācīja. Piemēram, cik viegli satricināma ir mazas valsts ekonomika. Cik svarīgi, runājot ar klientu, pārliecināt, ka šā brīža situācijas vērtējums jāpapildina ar dažādiem aspektiem, piemēram, spēju pieskaņoties samazinātiem ienākumiem. Un cik nozīmīga ir savu uzkrājumu esamība, kas šobrīd daudzām ģimenēm ir īsts "drošības spilvens". Vai zemākais krituma punkts ir sasniegts? Domāju, ka neviens nevarēs viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu. Varu dalīties SEB bankas veiktā pētījuma rezultātos, kur 60% Latvijas komersantu ekonomikas augšupeju prognozēja, sākot no 2011. gada, šobrīd ekonomikas stāvokli definējot kā "dīkstāvi".
– Aktuāls jautājums, kas varētu būt interesants daudziem lasītājiem: ņemot vērā bankas zaudējumus, vai vispār izsniedzat kredītus? Tik bieži ir dzirdams apgalvojums, ka "bankām tagad nav naudas"...
– Nevaru piekrist! Tas, ka banka fiksējusi zaudējumus aizvadītajā gadā, nenozīmē, ka netiek turpināta kreditēšana. Arī visu pagājušo gadu, kad tika strādāts pie kredītu restrukturizēšanas, atbalstot tos kredītņēmējus, kuriem radušās grūtības veikt savus kredītmaksājumus līgumā noteiktajā laikā (2009. gada laikā SEB banka palīdzēja vairāk nekā 5000 mājsaimniecību), SEB banka turpināja jaunu kredītu izsniegšanu. Mēs kredītpolitiku neesam mainījuši kopš 2006. gada, kas nozīmē, ka būtisku izmaiņu nosacījumos šobrīd nav.
– Un kas notiek uzņēmējdarbības lauciņā – vai uzņēmējam šobrīd ir iespējams saņemt kredītu?
– Bankas prasības attiecībā uz finansējuma saņemšanu ir kļuvušas stingrākas, un to nosaka dažādi faktori – konkrētās nozares attīstības perspektīvas, uzņēmēja līdzdalība, naudas plūsmas paredzamība. Banka skatās diezgan tradicionāli – kāda ir uzņēmuma līdzdalība projekta realizēšanā, kādi ir esošie finanšu rādītāji un kādi tiek plānoti, kā kredīts apgrūtinās naudas plūsmu. To visu saliekot kopā, tiek vērtēts, vai uzņēmums ar lielu varbūtību varēs kredītu atmaksāt, vai ir vērā ņemama varbūtība, ka uzņēmums nespēs to izdarīt. Jāsaprot, ka nevienam, arī ekonomikai kopumā, nav izdevīgi, ka uzņēmums kļūst maksātnespējīgs. Neadekvātas saistības šādu varbūtību tikai pastiprina. Tāpēc situācijā, kad redzam, ka uzņēmums neizpilda izvirzītās prasības, finansējums netiek piešķirts. Tajā pašā laikā 2009. gadā aptuveni 90% no piešķirtā finansējuma SEB bankā ir saņēmuši uzņēmumi, savukārt 10% – privātpersonas, kas nozīmē, ka banka turpina finansēt tos uzņēmējus, kuri gatavi nodrošināt savu līdzfinansējumu, tādējādi uzņemoties lielāku atbildību par savu ideju īstenošanu.
– Jūsuprāt, vai no finansējuma pieejamības viedokļa šobrīd ir piemērots brīdis savas uzņēmējdarbības sākšanai?
– Finansējuma pieejamībai visos laikos ir bijusi liela nozīme, to nevar noliegt. Tajā pašā laikā liela nozīme ir tam, ka paralēli banku finansējumam jābūt finansējumam, kas paredzēts biznesa uzsācējiem, kuriem nav stabilas naudas plūsmas. Šobrīd SEB banka kopā ar Kurzemes Biznesa inkubatoru un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatoru sākusi Drosmīgu ideju atbalsta programmu, kas paredz, ka jaunajiem uzņēmējiem 2010. gadā šīs programmas ietvaros būs nodrošināts atbalsts līdz 150 000 latu apmēram. 11. martā notika pirmo ambiciozo un radošo biznesa ideju izvērtēšana, un jāatzīst, ka idejas aptver gan tradicionālas uzņēmējdarbības sfēras, gan inovatīvus risinājumus: kosmētikas ražošana; maizes izstrādājumu ražošana; tūrisma, izklaides un atpūtas pakalpojumi invalīdiem; atpūtas motorjahtu ražošana; saules paneļi kā alternatīvi elektrības iegūšanas veidi utt. Maksimālais saņemamais finansējuma apjoms vienam projektam ir 8000 latu, kas tiek nodrošināts no Biznesa inkubatoru puses, savukārt 1000 latu kredītu pēc pieprasījuma izteikšanas nodrošinās SEB banka. Esmu pārliecināta, ka uzņēmējiem dalība šajā programmā ir lieliska iespēja attīstīt savu komercdarbību.
– Noslēgumā, kā svinējāt Liepājas 385. dzimšanas dienu?
– Protams, ka vēlos apsveikt visus liepājniekus. Mēs lepojamies, ka varam būt daļa no drosmīgas un mērķtiecīgas Latvijas pilsētas, ko mēs saucam par savām mājām! 18. martā pārsteidzām mūsu klientus ar mazām dāvaniņām un visus aicinājām uzrakstīt savu novēlējumu Liepājai uz liela kopīga plakāta mūsu bankas telpās, ko pēc tam pasniegsim Liepājas domei.