Jūrniecības koledža Liepājā bija, ir un būs!

© Ojārs Lūsis

Runas par Liepājas Jūrniecības koledžas pievienošanu Latvijas Jūras akadēmijai ir rimušas – koledža paliek savā vietā un turpina simtiem gadu ilgās tradīcijas.

1876. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas Liepājā nodibināja jūrniecības skolu. Ar 2003./2004. mācību gadu sākās jaunais attīstības periods, kad koledža sāka pāriet uz apmācību pēc 1. pakāpes augstākās jūrniecības izglītības programmas. Koledžā ir izveidota struktūrvienība – jūrskola, kas ir organizatoriski nodalīta no koledžas.

Jūrskola īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pēc jūrskolas beigšanas absolventiem ir iespējas startēt koledžas studijās, kur pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiek realizēta pilna un nepilna laika studiju formās.

Liepājas Jūrniecības koledža ir ļoti pieprasīta mācību iestāde ne tikai Liepājā un Kurzemes reģionā, bet gan visā Latvijā. Par to liecina arī uzņemšanas rezultāti – šajā mācību gadā vidējās profesionālās apmācību grupās vēlējās pieteikties vairāk nekā 80 devītās klases absolventu. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija bija paredzējusi tikai 25 valsts apmaksātās vietas, kas acīmredzami bija par maz. Pēc koledžas vadības lūguma budžeta vietu skaits tika palielināts un radās iespēja uzņemt 55 topošos jūrniekus. Koledžas grupās ir gan budžeta, gan maksas vietas. Koledžas direktors Ivars Virga norāda: "Skola sagatavo reālus jūrniekus, kuri iet jūrā un smagi strādā, taču darbs ir interesants un labi atalgots. Mūsu absolventi tiek augstu vērtēti un pēc koledžas beigšanas iet jūrā gan par stūrmaņiem, gan arī par kapteiņiem un kuģu mehāniķiem. Brīdī, kad tika apspriests jautājums par koledžas pievienošanu Jūras akadēmijai, lielu lomu nospēlēja arī darba devēju atzinumi – par skolas saglabāšanu iestājās Jūras administrācija, Rīgas brīvosta, Jūrnieku reģistrs, Jūrnieku savienība, kuģu kompānijas un arī Liepājas dome." Vēju pilsēta bez jūrskolas nav iedomājama.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais