Jūrmalas vārds masu medijos visbiežāk izskan tad, kad pašvaldībā norisinās kārtējais skandāls, kura cēlonis visbiežāk ir cīņa par mēra amatu.
Jūrmalas Uzņēmēju biedrības priekšsēdētājs Māris Dzenītis uzskata, ka risinājumi varētu būt vairāki. Piemēram, pilsētas mērs tiktu ievēlēts tiešās vēlēšanās, bet pirms vēlēšanām gan mēra amata kandidāts, gan katrs domes deputāta amata kandidāts slēdz uzticības līgumu ar vēlētājiem.
Par šo radikālo pieeju problēmas risināšanai un citiem ar uzņēmējdarbību Jūrmalā saistītiem jautājumiem uz Neatkarīgās jautājumiem piekrita atbildēt pats idejas autors – Māris Dzenītis.
– No kurienes šādas idejas, un kāpēc vajadzīgas tik radikālas pārmaiņas?
– Vispirms jārunā par uzticību. Katras vēlēšanas nāk ar skaistiem deputātu solījumiem. Vienīgā problēma ir tā, ka pēc ievēlēšanas deputāti šos solījumus parasti nepilda. Tas izraisa vilšanos un dusmas. Taču, kas vēl sliktāk – tas izraisa šaubas, vai vispār kāds deputāts jelkad spēj būt godīgs. Tāpēc arī radās doma, ka starp kandidātu un vēlētāju ir jānoslēdz atklāta, cilvēcīga un vienkārša vienošanās. To var saukt arī par godaprāta līgumu starp, piemēram, mani un manu vēlētāju. Ievēlēšanas gadījumā deputāta un vēlētāja attiecības tad nosaka ne tikai likuma normas, bet arī šis dziļi personiskais un individuālais līgums, un tas vairs nav teatrāls uzvedums baznīcā, kad tiek solītas lietas, ko neviens pēc tam nepilda. Šajā gadījumā ir mans un vēlētāja paraksts, es zinu savu vēlētāju un viņš var prasīt tieši no manis.
Cits variants, lai mazinātu burbuļāciju ap mēra krēslu, būtu ieviest rotāciju, t.i., visi ievēlētie deputāti vienotos, ka katrs no viņiem domi vada 3 mēnešus. Tas, protams, būtu ļoti demokrātiski, bet jāatzīst, ka vismaz pagaidām vēl ir pāragri. Atgādināšu, ka viens no bijušajiem domes priekšsēdētājiem jau izcieš sodu, bet otrs gaida tiesu. Šie fakti norāda, ka domes vadības prāti tiek nodarbināti ar dažādām politiskām un merkantilām peripetijām, nevis ar tiešo darbu. Pati ideja nav jaunums – līdzīga sistēma ir Šveicē un ES prezidentūrā. Tad vairs nebūtu aizbildinājumu, ka opozīcijas viedoklis netiek ņemts vērā – visi taču reiz būs mēri.
Bet, lai ievēlētu mēru tiešās vēlēšanās, ir jāmaina likumdošana, un es ceru, ka tas drīzākajā laikā būs Saeimas darba kārtībā.
– Jūs pārstāvat Jūrmalas Uzņēmēju biedrību. Kādi ir biedrības mērķi, uzdevumi un iespējas?
– Uzskatu, ka arī uzņēmējiem vai to sabiedriskām organizācijām jāslēdz līdzīgas vienošanās ar deputātu kandidātiem, ka tie atbalstīs biznesa vides attīstību, lai mēs, uzņēmēji, varētu radīt jaunas darba vietas. Manis vadītā JUB šādu vienošanos pašreiz gatavo, jo pirms vēlēšanām topošie politiķi ir dāsni uz solījumiem, bet pēc ievēlēšanas uzņēmējiem jāiet ar izstieptu roku, jo deputātiem iestājies atmiņas zudums.
Diemžēl spēkā esošā likumdošana neveicina uzņēmējdarbības attīstību pašvaldību teritorijās, un pilsētu maz interesē vietējie uzņēmēji. Domei šķiet pilnīgi pietiekami, ja pilsētā ir dārgas zemes un bagāti iedzīvotāji, kuri dod lielāko pienesumu pilsētas budžetā. Tāpēc līdz šim prioritāte bija dārgu mājokļu būvniecība un turīgu iedzīvotāju piesaistīšana. Lai gan pie pilsētas domes ir izveidota Uzņēmēju konsultatīvā padome, sadarbība starp pašvaldību un uzņēmējiem ir ļoti zemā līmenī. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar valsts likumdošanu, nepieciešams spēks, kurā ieklausās pašvaldība un ministrijas. Mūsu biedrība ir pārstāvēta Ekonomikas ministrijas Mazo un vidējo uzņēmēju konsultatīvajā padomē, Darba devēju konfederācijā un Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Tieši šajās struktūrās mūs uzklausa un atbalsta. Tas ir instruments, kā darīt zināmas uzņēmēju reālās problēmas un iespējamos risinājumus ne tikai vietējo pašvaldību līmenī, bet arī ministrijās. Jāatzīst, ka esam sadzirdēti un vairāki jautājumi ieguvuši pozitīvu virzību ministriju līmeni, bet ar domes vadību tik labi neiet.
– Kurš no jautājumiem šobrīd ir visaktuālākais?
– Visaktuālākais ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa pārskatīšanu. Jūrmalas uzņēmumi pelna vidēji tikai 2,5 vasaras mēnešus, bet nodoklis jāmaksā visu gadu. To aprēķina no kadastrālās vērtības, kas ir nesamērīgi augusi spekulatīvu darījumu dēļ mājokļu tirgū, kam ar reālo kafejnīcu, viesnīcu un veikalu biznesu nav nekā kopīga. Pašreiz mēs paši jūtamies neomulīgi, piedāvājot viesiem kafijas tasīti par 2 latiem.
Tas nav tāpēc, ka kāds gribētu vairāk nopelnīt, vienkārši uzņēmumam jābūt rentablam un jāspēj samaksāt nodokļi.
Otra lielā aktualitāte – Kūrorta likums. Latvijā, neskatoties uz to, ka šeit ir ļoti labas dabas dziedniecības un rehabilitācijas tradīcijas, vēl joprojām nav pieņemts kurortoloģijas likums. Varētu jau teikt, ka neviens neliedz veidot dziednīcas, sanatorijas un rehabilitācijas centrus, bet, no otras puses, ir jāsaprot – kūrortiem, kuros aktīvi norit veselības veicināšana un ārstniecība, iespējams piesaistīt līdzekļus no ES. Arī pasaules prakse pierāda, ka šādās vietās ir atšķirīga nodokļu sistēma. Tikai tāpēc, ka mūsu pilsētai nav kūrorta statusa un tāds pēc būtības nevar būt, jo nav likuma, kas to definētu, mūsu uzņēmēji nevar saņemt Eiropas fondu finansējumu. Vēl sliktāk – pirms mēneša Latvijas Ekonomikas ministrija slēdza ES programmu, kurā 12,5 miljoni bija paredzēti veselības veicināšanas un rehabilitācijas objektu attīstībai. Šī nauda tika pārdalīta par labu ēku siltināšanas programmai, un Jūrmalas uzņēmēji atkal palika ar garu degunu. Priecē, ka pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par nodokļu sistēmas izmaiņām – vairāk atbildības un līdz ar to arī ieņēmumu no nodokļiem tiks novirzīti pašvaldībām. Tas nozīmē, ka pašvaldības būs vairāk ieinteresētas vietējās uzņēmējdarbības attīstībā.
– Noprotams, ka vēlaties atdzīvināt senās tradīcijas – Jūrmala – sanatoriju un rehabilitācijas pilsēta...
– Tieši tā! Pirmkārt, tūrisms ir pakalpojumu eksports, kas piesaista naudu no ārvalstīm, otrkārt, ja tūrists izmanto dziedināšanas iestādes un rehabilitācijas centrus, tad viņš šeit uzturas vismaz desmit dienas, ārstējas, izklaidējas, brauc ar takšiem, iet uz koncertiem, restorāniem, frizētavām restorāniem, tātad atstāj salīdzinoši daudz naudas. Tas atrisina arī nodarbinātības jautājumu – pakalpojumu sniegšanu nav iespējams datorizēt un automatizēt – tātad būs vajadzīgi ārsti, māsiņas, istabenes un cits apkalpojošais personāls. Pats svarīgākais – veselības veicināšanas tūrisms ir mazāk pakļauts sezonalitātei, kas mūsu pilsētā ir īpaši aktuāli.
– Ko jūs novēlat Jūrmalai, kura šogad svin savu 50 gadu jubileju?
– Jūrmala reiz bija bagāta, plaukstoša pilsēta, un novēlu, lai tā atkal būtu pilna ar tūristiem un jūrmalnieku kabatas pilnas ar naudu! Lai mēs visi būtu laimīgi un lepni par to, ka esam jūrmalnieki!