Pašvaldība plāno Dzintaru koncertzāles remontu, cer piesaistīt arī ārvalstu finansējumu

Jūrmalas pašvaldība plāno Dzintaru koncertzāles, tās aizkulišu remontu un labiekārtošanu, taču, lai tas notiktu, vēl nepieciešami vairāki deputātu lēmumi un investīciju piesaiste, trešdien publikācijā "Latvijas Avīzē" norāda kūrortpilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Gailīte.

Viņa norāda, ka ir izstrādāts Dzintaru koncertzāles mazās zāles restaurācijas un rekonstrukcijas projekts un vīzija, kuru īstenošanai nepieciešamais finansējums ir astoņi miljoni latu.

Jūrmalas pilsētas domes investīciju plānā 2011. – 2014.gadam Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles restaurācijai 2012.gadā ir ieplānoti divi miljoni latu un 2013.gadā – 5 794 000 latu. Šīs investīcijas gan var tikt mainītas, kad pašvaldība lems par nākamā gada pilsētas budžetu. Tomēr, ja tā izlems par labu līdzekļu piešķīrumam koncertzāles atjaunošanai, aizkulišu telpas tajā būšot prioritāte.

Līdztekus pašvaldība meklējot arī iespējas koncertzāles atjaunošanai piesaistīt ārvalstu finansējumu. 2007.gadā tā pieteica Dzintaru koncertzāles projektu "Koka arhitektūras pieminekļa – Dzintaru koncertzāles vēsturiskās ēkas – restaurācija Jūrmalas pilsētā" Norvēģijas granta finansējuma saņemšanai, bet tas tika noraidīts. Pašlaik domes darbinieki meklē iespējas apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Lai arī koncertzāles aizkulišu sliktais stāvoklis plašu rezonansi ieguvis tieši saistībā ar aizrādījumiem no konkursa "Jaunais vilnis" organizatoru puses, no viņiem Jūrmalas pilsētas dome neesot saņēmusi oficiālu prasību koncertzāli labiekārtot. Jūlija beigās deputāti pieņēmuši lēmumu par sadarbības līguma noslēgšanu uz pieciem gadiem ar konkursa "Jaunais vilnis" organizētājiem, un viņi to patlaban vēl izskatot.

Dzintaru koncertzāles mazā zāle celta 1936.gadā, bet 1962.gadā uzcelta atklātā zāle.

Pēdējā Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija veikta 2004. – 2006.gadā, kad paplašināts un labiekārtots parks ap to, rekonstruēta skatuve un skatītāju zāle, kā arī labiekārtota teritorija.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais