Kaut arī Jūrmalā ir izveidotas vairākas privātās namu apsaimniekošanas sabiedrības un kooperatīvi, pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks ir lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums pilsētā, kurš nezaudē savas pozīcijas.
Par aktualitātēm vairāk stāsta SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Nauris Bērziņš.
– Aizvadītā gada nogalē atkal tika aktualizēts pašvaldības kapitālsabiedrības Jūrmalas namsaimnieks privatizācijas jautājums. Kā virzās šis process?
– Atgādināšu, ka Jūrmalas dome SIA Jūrmalas namsaimnieks nodošanu privatizācijai pamato ar tiesas spriedumu. Tātad nav pašvaldības varā – vai šo vienu no lielākajām pašvaldības kapitālsabiedrībām nodot privātās rokās vai ne. Daudzi deputāti šo procesu neatbalsta, bet tiesas spriedumam nedrīkst pretoties. Pašvaldība patur tiesības izstrādāt tādus privatizācijas noteikumus, lai arī turpmāk šis uzņēmums kalpotu pilsētas un tās iedzīvotāju labā. Pagaidām tiek kārtotas formalitātes, izstrādāti noteikumi, bet kādas reālas darbības varētu notikt tikai nākamgad. Neskatoties uz to, mēs strādājam kā ierasts – iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam.
– Vai privātās namu apsaimniekošanas sabiedrības uzskatāt par saviem konkurentiem?
– Būtībā nē! Vienīgais, ko gribas atzīmēt, ir negodprātīgā dažu privāto apsaimniekošanas sabiedrību nostāja attiecībā uz saistību izpildi pret Jūrmalas namsaimnieku un iedzīvotāju maldināšana. Mēs esam iesaistīti tiesu procesos, kuros tiek apstrīdētas Jūrmalas namsaimnieka tiesības saņemt atlīdzību par daudzdzīvokļu mājās uzstādītajiem siltummezgliem.
No iedzīvotājiem esmu dzirdējis arī ne visai glaimojošas atsauksmes par dažu cilvēku darbības stilu un kvalitāti. Nekas tāds nebūtu iespējams profesionālā un pieredzējušā uzņēmumā, kāds ir Jūrmalas namsaimnieks. Katram ir tiesības izvēlēties apsaimniekotāju, bet redzu, ka daudzi ir vīlušies, ka aizgājuši no namsaimnieka un ēkas apsaimniekošanu uzticējuši privātai kompānijai.
– Viena no galvenajām aktualitātēm, kas saasinājusies pēc kārtējās bargās ziemas, ir ēku siltināšana. Neko labāku neredzam arī perspektīvā – enerģija kļūst arvien dārgāka, tātad ir jāņem palīgā citi risinājumi, lai siltuma rēķins neiedzītu milzu parādos. Vai Jūrmalā būs kāds nams, kas tiks nosiltināts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētājā aktivitātē Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi?
– Jāteic, kā ir – Jūrmalā tikai šogad ir sācies divu māju projektu sagatavošanas process, ir veikta apsekošana un energoaudits. Pirmie Jūrmalā šo soli uzdrīkstējās spert Pliekšāna ielas 82 un Jasmīnu ielas 8 iedzīvotāji. Vēl par iespēju domā Jelgavas ielas 3. mājas dzīvokļu īpašnieki. Šobrīd iedzīvotāji kopā ar uzņēmuma speciālistiem spriež par labāko risinājumu – ko, ar ko un kā renovēs un cik tas maksās. Sarunas tiešām ir ļoti konstruktīvas, un izvērtēts tiek pilnīgi viss. Mūsu darbinieki ir speciāli apmācīti Vācijas Vides ministrijas un Latvijas Vides ministrijas sadarbības projekta Ēku energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu koncepcija, projektēšana un realizēšana ar kvalificētu vietējo ēku renovācijas vadītāju palīdzību ietvaros. Viens no ekspertiem ir projektu vadītāja Sarmīte Radziņa.
Plānots, ka reālie siltināšanas darbi tiks pabeigti jau līdz gada beigām un jaunajā apkures sezonā šo māju īpašnieki baudīs savas uzdrīkstēšanās pozitīvos ieguvumus. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī kopā ar ikmēneša kredītmaksājumu, kas ņemts ēkas renovācijai, ziemas mēnešos rēķins būs mazāks. Jāpatur prātā arī tas, ka šādā mājā dzīvokļa cena būs daudz lielāka nekā vecā un nolaistā namā.
– Vai cilvēki bieži nāk konsultēties?
– Mēs sniedzam plaša spektra informāciju visiem mūsu klientiem, un apmeklētāju pieņemšanas laikā vienmēr ir daudz cilvēku, tikai žēl, ka daļai no viņiem jautājumi nav pēc būtības, bet gan tīri emocionāli. No vienas puses, es saprotu, ka apsaimniekotāja uzdevums nav būt par cilvēku, kurš mierina un uzklausa bēdu stāstus, taču, no otras puses, ir cilvēcīgi saprotams – lielai daļai ikdiena nav viegla, rēķini ir lieli un tā gribas atrast kādu vainīgo. Par to, ka cilvēkiem ir nepieciešams tiešais kontakts, liecina kaut vai rindas pie mūsu kasēm – cilvēkiem būtu daudz izdevīgāk apmaksāt rēķinus internetā, bet viņi tomēr izvēlas atnākt paši, pie reizes ar kaimiņiem satikties, apmainīties ar informāciju. Tāda ir mūsu misija – strādāt pilsētas un tās iedzīvotāju labā.