Lai samazinātu energoatkarību no Krievijas gāzes, kā arī samazinātu siltuma ražošanas izmaksas, pašvaldības SIA Jūrmalas siltums darba kārtībā ir jautājums par jaunas katlu mājas būvniecību Kauguros.
Atzīmēsim, ka Kauguri ir lielākais siltuma patērētājs pilsētā un jau 2007. gadā šeit tika realizēts ERAF projekts par siltumtīklu rekonstrukciju un pāreju no novecojušās četrcauruļu siltumapgādes sistēmas uz efektīvāko divu cauruļu sistēmu.
Jau Jūrmalas pilsētas attīstības plānā ir iezīmēta vairākus hektārus liela platība Kauguru tuvumā, kurā ieplānots uzbūvēt šķeldas un citu bioloģisko energoresursu uzglabāšanas laukumus un katlu māju. SIA Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Aivars Krievāns norāda, ka dažādu apstākļu dēļ vēl nav izdevies piesaistīt ES finansējumu, kas dotu iespēju realizēt izstrādāto koncepciju, taču šovasar tiks aktualizēta šā projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde, lai rudenspusē, kad šādu aktivitāšu veikšanai, iespējams, atkal būs pieejami ES struktūrfondi, Jūrmalas siltums varētu iesniegt projektu un saņemt atbalstu. Tagad ir svarīgi ierakstīt zemesgrāmatā visus uzņēmuma īpašumus, kā arī nokārtot finansiālās saistības, kas uzlabotu uzņēmuma kredīta saņemšanas iespējas, kas nepieciešams ES finansēto projektu līdzfinansējumam.
Koncepcijā ir paredzēta plaša siltuma ražošanai nepieciešamo resursu glabātava, lai šķeldu un citus resursus varētu iepirkt tad, kad tiem ir visizdevīgākā cena. Tāpat kā gazei, arī šķeldai cena svārstās atkarībā no pieprasījuma – ziemā tā dažkārt sasniedz pat 10 latus par vienu beramo kubikmetru, savukārt vasarā pieejama uz pusi lētāk. Ja vasarā tiek uzkrāts apkures sezonai nepieciešamais daudzums, siltuma izmaksas ir krietni mazākas. Ņemot piemēru no skandināviem, plānojot šķeldas iepirkšanu, būtu jāorientējas uz samaksu par saražotiem megavatiem, nevis par kubikmetriem, tas ir, konkrētā kurināmā siltuma ietilpību. Tātad cena svārstīsies atkarībā no kurināmā kvalitātes – atkarībā no tā, cik daudz siltuma MWh izteiksmē var saražot no vienas vienības kurināmā. Problemātiska var būt koģenerācijas izmantošana saistībā ar elektroenerģijas iepirkuma zemo cenu un koģenerācijas iekārtu augstajām izmaksām, jo šādi ražotu elektroenerģiju valsts pašreiz neatbalsta. Tagad koģenerācijā saražoto elektrību uzņēmums var pārdot elektroenerģijas kopējā biržā pa biržas cenām, kas ne vienmēr uzņēmumiem ir izdevīgi. Šāda cena neattaisno ieguldījumus koģenerācijas iekārtu uzstādīšanai. Iepirkuma cenas maiņa saistīta ar elektroenerģijas apjomu kopējā tīklā – pēdējos 4 mēnešos visa Latvijai nepieciešamā enerģija ir saražota mūsu pašu HES un TEC, pārpalikumu pārdodot uz āru. Protams, ja valsts politika attiecībā uz elektroenerģijas iepirkumu mainīsies, Jūrmalas siltums ir gatavs investēt arī koģenerācijā.
«Siltuma ražošanā ap 70% izmaksu veido kurināmā cena, savukārt darba algas kopumā ir ap 10% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Šie fakti liecina, ka, samazinot strādājošo skaitu, administrācijas un citus izdevumus, kas jau tagad ir optimizēti, uz siltuma tarifu tas atstātu diezgan minimālu iespaidu,» skaidro valdes priekšsēdētājs. Noteicošo iespaidu uz tarifiem atstāj kurināmā izmaksas, kuru samazināšana ir nākotnes uzdevums.
Vaicāts par pašu iedzīvotāju iespējām samazināt maksājumus par siltumu, uzņēmuma vadītājs ar enerģētiķa un ekonomista izglītību pauž neizpratni: «Būtībā es nesaprotu, kāpēc cilvēki ir tik kūtri jautājumos, kas atstāj būtisku iespaidu uz viņu budžetu. Ir ļoti daudz iespēju pašiem regulēt savus maksājumus, kaut vai tikai ar pareizā režīma un temperatūras iestādījumu siltummezglā vai sava dzīvokļa radiatoros. Katrs grāds nozīmē 6% no izmaksām par siltumenerģiju. Es negribu teikt, ka visiem ziemā ir jāsalst, bet ļaut dzīvoklim uzsilt līdz 25 un vairāk grādiem un tad turēt vaļā logus ir visai nesaprātīgi. Tāpat lielu ekonomiju var iegūt ar ārdurvju, bēniņu, pagrabu sakārtošanu. Ne vienmēr energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir tikai un vienīgi vērienīga ēkas ārsienu siltināšana, kas ir finansiāli un tehniski ietilpīgs process. Ir jābūt ļoti rūpīgi izvērtētam energoauditam, un jāpiemeklē tie risinājumi, kuri tiešām dod efektu. Viens no labajiem piemēriem ar vācu būvnieku palīdzību ir realizēts Ogrē. Skrupulozi aiztaisot visas plaisas un šķirbas, kā arī pēc tam sienu nokrāsojot ar speciāla sastāva krāsu, ēkā tika panākts būtisks siltuma patēriņa samazinājums. Ar to es gribēju teikt, ka ir jādomā radoši, iedzīvotājiem jānāk kopā, jāpieaicina atbilstoši speciālisti un jādomā, kā savu sadzīvi padarīt lētāku un komfortablāku. Visās izmaksās vainot tikai siltuma ražošanas uzņēmumu, apsaimniekotāju un pašvaldību ne vienmēr ir korekti.