Jūrmala – veselīga, aktīva un sportiska

Intervija ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni.

– Padomju laikos kūrorta sezonas atklāšanas svētki bija vasaras centrālais notikums. Ilgu laiku tādi netika organizēti un Jūrmala iztika ar Jomas ielas svētkiem, kas parasti ir vasaras vidū. Pagājušā gada maijā pēc ilgstoša pārtraukuma tradīciju atjaunojāt un tūdaļ jau atkal aicināt uz vasaras kūrorta sezonas atklāšanas pasākumu virkni. Vai atjaunot šādus svētkus ir iedzīvotāju vēlme?

– Jā, pēc pagājušā gada pasākuma sapratām, ka šādi svētki patīk gan pilsētas viesiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Tāpēc šogad tie ir vēl plašāki un krāšņāki ar dažādu mūziķu piedalīšanos un uguņošanu. Vasaras kūrorta sezonas atklāšanā 14. maijā Jūrmalā būs gan populāras grupas – Autobuss debesīs, Gaujarts, Dzelzs vilks, Opus pro, Melo M, dziedātāji Lauris Reiniks, Miks Dukurs, gan klasiskas vērtības – kamerorķestris Latvijas filharmoniķi, solisti Sonora Vaice un Andris Ābelīte.

– Kāda būs šī sezona?

– Ļoti bagātīga, var teikt, ka nebūs dienas, kad pilsētā nenotiks kāds kultūras vai sporta pasākums. Tradicionāli tie ir Jomas ielas svētki, Jaunā viļņa konkurss, kas atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadadienu. Taču es gribu uzsvērt, ka Dzintaru koncertzāle nav saistāma tikai ar šo vērienīgo notikumu vien. Faktiski Dzintaru koncertzālei būs divi atklāšanas koncerti – 28. maijā sadarbībā ar ASV vēstniecību koncertzāle piedāvā Čikāgas blūza dīvas Nellie, Tiger, Travis un Latvian Blues Band koncertu, bet

4. jūnijā būs lielais atklāšanas koncerts ar Raimonda Paula un Liepājas simfoniskā orķestra piedalīšanos. Būs arī Jāņu ielīgošana un citi ne mazāk interesanti notikumi, tostarp Baleta zvaigžņu festivāls un Ineses Galantes starptautiskais mūzikas festivāls Summertime.

Gribu uzsvērt, ka pilsētā ar katru gadu lielāku lomu ieņem starptautiski un vietēja mēroga sporta pasākumi. Šogad Jūrmalā būs pieci dažādi maratoni, tostarp arī velobrauciens, kurā piedalīšos kopā ar ģimeni, un aicinu tajā piedalīties arī visus Jūrmalas iedzīvotājus.

Šovasar Jūrmala būs mājvieta arī Latvijas Jaunatnes olimpiādei. Jau tagad gatavojam sporta bāzes, atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kas piesaistīs skatītājus. Tomēr galvenais uzdevums ir jauniešu sporta sasniegumu demonstrējums.

– Šogad ieviesti jauninājumi caurlaižu iegādē iebraukšanai Jūrmalā – pēc tās nopirkšanas pilsētā ir jāiebrauc stundas laikā. Kāpēc tāds risinājums?

– Laika limits tika ieviests viena iemesla dēļ – bieži nācās saskarties ar situācijām, kad cilvēki uzrādīja savulaik nopirktu vai varbūt pat kaut kur atrastu iebraukšanas talonu un apgalvoja, ka iegādājušies to laikus, lai brauciena dienā nevajadzētu stāvēt rindā pie biļešu automātiem. Pierādījumu, ka tas tā nav bijis, mums nav. Ja kāds uztraucas, ka nevarēs vairs diennakti braukāt turp un atpakaļ uz Jūrmalu, tad mums ir pamatots arguments – biļešu sistēma ir ieviesta, lai samazinātu transporta plūsmu un vides piesārņojumu.

Lai arī iebraukšana Jūrmalā ir par maksu, Jūrmala pret autobraucējiem izturas ar sapratni. Samaksājot latu, šeit var uzturēties neierobežoti ilgu laiku, ja vien neizbrauc ārpus pilsētas robežām. Tāpat publiskās autostāvvietas pilsētā ir bez maksas un neprasa atpūtniekam papildu izdevumus. Parēķiniet, cik naudas jūs atstāsiet, ja uz dažām stundām dosieties pastaigā pa Vecrīgu! Savukārt sauļojoties pludmalē, nav jādomā, cik saskaitīs stāvvietas skaitītājs.

Gribu pielikt punktu arī mūžīgajām spekulācijām un runām, ka tiks paaugstināta iebraukšanas maksa. Esmu jau teicis un atkārtoju vēlreiz – kamēr es būšu domes priekšsēdētājs, iebraukšanas maksa mainīta netiks!

– Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kam piešķirts veselīgas pilsētas statuss. Kādi kritēriji tiek ņemti vērā, vērtējot pretendentus?

– Pasaules veselības organizācija Jūrmalai veselīgas pilsētas statusu pirmo reizi piešķīra 2005. gadā, un tagad tas ir pagarināts vēl uz pieciem gadiem. Visu gadu gaitā notiek monitorings, un ik pēc pieciem gadiem tiek izvērtēti rezultāti. Lietuvā veselīgas pilsētas statuss ir piešķirts Klaipēdai, bet Igaunijā Pērnavai.

Tas nenozīmē, ka esam sasnieguši kādu ļoti veselīgu iedzīvotāju skaitu vai ko citu, bet gan to, ka veselības politikas, pasākumu, metodoloģijas, finansējuma, sporta, izglītības, rehabilitācijas, profilakses, vides tīrības, pilsētas plānošanas jomā, kā arī citos procesos tiek ievērota ilgtermiņa stratēģija ceļā uz veselīgu sabiedrību.

Es aicinu arī kolēģus no citu pilsētu pašvaldībām iesaistīties, jo tā ir ne tikai formāla statusa iegūšana, bet iespēja saņemt metodoloģisko palīdzību un sakārtot vidi, infrastruktūru un veselības aprūpes sistēmu.

Jūrmalā ievērojami resursi tiek ieguldīti dabas parku, meža masīvu, pludmales un upes liedaga uzturēšanā, dome atbalsta pastaigu taku un citu dabas objektu labiekārtošanu. Kā viens no šādiem objektiem jāpiemin Dzintaru meža parks, kas ir kļuvis par vienu no populārākajām atpūtas vietām ģimenēm ar bērniem. Veselīga dzīvesveida popularizēšanai dome vienmēr ir pievērsusi lielu uzmanību. Gada laikā Jūrmalā notiek aptuveni 140 dažādu sporta pasākumu, un vairāk nekā pusi no tiem finansē pašvaldība. Tātad veselīgas pilsētas statuss ir pasākumu komplekss, kas ved uz pozitīvu mērķi.

Ļoti nozīmīga ir veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana – arī pašvaldības atbalsts maznodrošinātajiem. Atzīmēšu, ka Jūrmala ir viena no tām pilsētām, kurā ar domes iniciatīvu ir organizēts diennakts dežūraptiekas darbs. Daudzās pilsētās tās kā biznesam neizdevīgas ir slēgtas. Sadarbībā ar Veselības ministriju esam saņēmuši licenci vēl vienas aptiekas atvēršanai Ķemeros, kaut arī formāli attiecībā pret iedzīvotāju skaitu aptieku skaits Jūrmalā bija pietiekams. Tajā pašā laikā netika ņemta vērā pilsētas specifika, tās rajonu izstieptais izvietojums.

Pašvaldībai jādomā arī par veselības saglabāšanas iespēju, iedzīvotājiem novecojot, tādēļ mēs saviem vecajiem cilvēkiem finansējam dažādas fizioterapijas procedūras un piedāvājam vingrošanu veselības grupās. Arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mums ir pietiekami plašs pakalpojumu klāsts. Ikvienā sabiedrībā jutīga tēma ir cīņa ar atkarībām.

Tiem, kas cieš no narkotiku atkarības, mēs saglabājām metadona izsniegšanas programmu, kā arī šļirču apmaiņas punktu. Atzīšu, ka deputātu lēmums šajā jautājumā nebija vienbalsīgs, bet es uzskatu, ka ir jādomā arī par cilvēkiem, kuri vēlas integrēties atpakaļ sabiedrībā. Mēs negaidām ātrus panākumus, bet ceram ar savu attieksmi izglābt kādu, sniegt palīdzīgu roku tiem, kas grib mainīt dzīvi. Arī tas ir svarīgi.

– Jūrmala ir iesniegusi priekšlikumus par izmaiņām Tūrisma likumā, kurā būtu skaidri definēts kūrorta statuss. Vai cerat arī uz rezultātu, jo šis jautājums darba kārtībā ir jau vismaz desmit gadus?

– Beidzot ir jāsakārto likumi, kas ietekmē kūrortu attīstību. Ne tikai Jūrmala pretendē uz kūrorta nosaukumu, bet arī Baldone, iespējams, arī Liepāja un citas vietas. Kamēr nav noteikta kārtība un kritēriji, tikmēr mēs nevaram pretendēt arī uz ES līdzekļiem kūrortoloģijas attīstībai. Gribam likumā ieviest noteikumus, kas kūrortiem paredz nodokļu atlaides. Ir jāsaprot, ka kūrortoloģijas attīstība, kas ir saistīta ar veselības uzlabošanas pasākumiem, ir veids, kā Jūrmalai piesaistīt iebraucējus arī ziemas sezonā, kad šeit lielākoties valda klusums.

Mūsu iniciatīvas ir pirmais solis, kas turpmāk varētu būt pamatā Kūrortu likumam. Nekādu objektīvu šķēršļu nav – ir vajadzīga tikai politiskā griba. Mūsu kaimiņvalstīs šāds likums jau ir izstrādāts un stājies spēkā, tāpēc mēs varam pārņemt viņu labo pieredzi. No tā iegūs ne tikai Jūrmala, bet arī visa mūsu ekonomika.

– Dažādi tiek vērtēts domes lēmums atļaut pludmales kafejnīcās tirgot arī vīnu un citus dzērienus, kuru alkohola īpatsvars nav lielāks par 15%. Kāpēc tika pieņemts šāds lēmums?

– Tas ir pieņemts uz vienu sezonu eksperimenta kārtā un galvenokārt domāts Jūrmalas viesu ērtībam. Vienlaikus tas ir netiešs atbalsts uzņēmējiem, kas piedāvā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, jo ir ļoti daudz cilvēku, kuri nedzer alu, bet vēlas iemalkot vīnu vai šampanieti. Kāpēc aizliegt to, ko saviem viesiem piedāvā labāko pasaules kūrortu pludmalēs?

Cita lieta ir jautājums par sabiedriskās kārtības uzturēšanu pludmalēs. Nereti alkohols tiek ņemts līdzi un iesaiņots papīra turzā, lai nepamanītu, kas tiek dzerts. Nav jēgas kaut kādiem drakoniskiem noteikumiem, kuri tāpat netiek ievēroti, jo mēs labi zinām – ja kāds vēlēsies pludmalē piedzerties, tad to arī izdarīs. Svarīgākais ir iemācīt cilvēkiem uzvesties, piedāvāt citas laika pavadīšanas iespējas.

Līdzīgi ir ar aizliegumu izvest pastaigāt pludmalē suņus. Piekrītu, ka karstajā sezonas laikā, kad pludmalē ir daudz cilvēku, dzīvnieks var traucēt apkārtējiem. Taču, kas attiecas uz dzīvnieku dabiskajām vajadzībām – vainīgs nav suns, bet gan cilvēks, kas nesavāc sava mīluļa atstātos pierādījumus. Es saprotu tos jūrmalniekus, kuri vēlas skriet gar jūru ar savu suni vai arī vienkārši pastaigāties. Ir jādomā saprātīgi jebkurā situācijā. Uzskatu, ka varam atļaut šādas pastaigas agrās rīta stundās, vēlos vakaros un pavasaros, rudeņos un ziemā. Protams, arī pašvaldības policijas kontrole šovasar tiks pastiprināta.

– Kādas ir šīs sezonas prognozes attiecībā uz tūristu skaita pieaugumu?

– Ik gadu tūristu skaits pieaug vidēji par 20%. Nav iemesla domāt, ka šogad varētu būt citādi, bet, gluži pretēji – cerams, būs vēl vairāk. To saistām arī ar Live Riga aktivitātēm, jo daudzu tūristu apziņā Rīga saistās arī ar Jūrmalu. Vienīgi jautājums ir par to, vai šie miljoni tūristu, ko Rīga šovasar gaida, apmetīsies Rīgā vai Jūrmalā. Katrā gadījumā nakšņotāju skaits mūsu pilsētā palielināsies.

Tūristus var sadalīt divās lielās grupās – vieni ir tie, kuri uzturas pilsētā vidēji piecas naktis un vairāk. To skaits vidēji ir 150–170 tūkstošu. Savukārt kopumā Jūrmalā iebrauc aptuveni 4 miljoni tūristu, kas šeit uzturas vienu nakti vai tikai dienu. Kopumā ne tirgotāji, ne pasākumu organizētāji, ne pakalpojumu sniedzēji nevar sūdzēties par pieprasījumu vasarā.

Lielākā problēma – kā mazināt sezonalitātes svārstības, kā attīstīt veselības, sporta un biznesa tūrismu ziemā.

Zināmā mērā par iestrādēm šajā jomā varam uzskatīt Ziemassvētku un Jaungada publisku pasākumu organizēšanu, ziemas sporta veidu sacensību rīkošanu un dažādas citas aktivitātes. Arī rehabilitācijas un veselības uzlabošanas pasākumi ir veids, kā piesaistīt atpūtniekus Jūrmalai.

Pagājušajā gadā, kad daudzos Krievijas reģionos plosījās mežu ugunsgrēki, glābiņu Jūrmalā meklēja pat tādi cilvēki, kuri citā situācijā pie mums nebūtu atbraukuši. Ceram, ka viņi brauks uz Jūrmalu arī tad, kad nebūs dabas stihiju. Mūsu auditorija ir arī tie, kuri nespēj panest milzu svelmi dienvidu kūrortos, bet tāpat vēlas baudīt jūru, smilšu pludmali un sauli. Pagājusī vasara bija ļoti piemērota mūsu pilsētas tūrisma nozarei, domāju, šī noteikti nebūs sliktāka.