Nākamziem gāzes cena vairs neglābs

Grūti iedomāties, cik iedzīvotājiem būtu jāmaksā par siltumu aizvadītajā bargajā ziemā, ja apkures tarifi, ko vistiešākajā veidā ietekmē dabasgāzes cena, būtu palikuši iepriekšējās apkures sezonas līmenī.

Lielākajā daļā pašvaldību apkures tarifs vidēji kritās par 30% pret iepriekšējo sezonu. Jūrmalā tas no 50 latiem par megavatstundu noslīdēja uz 39 latiem. Tādējādi vidējā maksa par siltumu, kaut arī patēriņš bija krietni lielāks, palika iepriekšējā gada līmenī. Ekonomisti un enerģētiķi lēš, ka jau šā gada otrajā pusē gāzes cena atkal strauji pieaugs un, iespējams, pat pārsniegs 2008. gada līmeni. Tas nozīmē, ka pieaugs arī siltuma tarifs. SIA Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Uģis Osis uzskata, ka ir pienācis pēdējais brīdis arī pašiem iedzīvotājiem iesaistīties procesos, kas dotu iespēju samazināt vai vismaz noturēt iepriekšējā līmenī maksājumus par saņemto siltumenerģiju.

Daudz ir runāts par ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmu, kuras ietvaros Latvija no ES var saņemt simtiem miljonus eiro, bet šo naudu apgūst tikai dažu procentu apmērā. Kāpēc? Tāpēc, ka demokrātiskā pieeja lēmumiem veikt mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus šajos apstākļos nestrādā efektīvi. Lai mājai uzsāktu renovāciju, ir nepieciešams 50% plus vienas balss akcepts. Lielajās daudzdzīvokļu mājās savākt kvorumu un vienoties ir praktiski neiespējami. Ne tikai Jūrmalā, bet visā Latvijā tā ir problēma numur viens. Tāpēc namu apsaimniekotāji, pašvaldība un siltuma ražotāji sāk domāt par alternatīvām metodēm, kas dotu iespēju apgūt ES finansējumu, uzlabot ēku tehnisko stāvokli un samazināt maksājumus par siltumu. Iespējams, ka nepieciešams veikt visu māju energoauditu un ēku renovāciju uzsākt prioritārā secībā, ko izvērtē namu apsaimniekošanas un enerģētikas speciālisti. "Visi satraucas par lielajām siltuma izmaksām, bet paši nevēlas pat padomāt par iespējām tās samazināt. No vienas puses, es saprotu cilvēkus, kuri šajos laikos baidās uzņemties papildu finanšu saistības, kaut arī tie būtu 7 līdz 10 lati mēnesī, taču ilgtermiņā tie būtu nevis izdevumi, bet gan ieguvumi," uzsver Uģis Osis.

Siltuma ražotājs un piegādātājs savas iespējas faktiski ir izsmēlis – izdevumi administrēšanai ir samazināti līdz minimumam, naudas plūsma uzņēmumā tiek efektīvi uzraudzīta, kā arī pakāpeniski tiek veikta siltuma ražošanas tehnoloģiju modernizācija un pārvades trašu renovācija. Viens no pēdējiem uzlabojumiem ir Dubultu katlumājas renovācija, kas tagad strādās automātiskajā režīmā. Enerģētiķis skaidro: "Siltā ūdens patēriņš dažādos diennakts periodos ir būtiski atšķirīgs, tāpēc ļoti svarīga ir siltuma ražošanas jaudas regulācija. Tagad uzstādīta automatizēta sistēma, kas atbilstoši patēriņam samazina vai palielina nepieciešamo ūdens sildīšanas jaudu."

Uzņēmums no savas puses sola arī nākamziem nodrošināt kvalitatīvu siltuma piegādi un savu iespēju robežās centīsies kompensēt siltuma tarifu kāpumu, taču gaida arī iedzīvotāju atsaucību un līdzdarbošanos šā jūtīgā jautājuma risināšanā.