Saruna ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni.
– Ir pagājis gandrīz gads kopš pašvaldību vēlēšanām – kā redzat Jūrmalas pilsētas attīstību un svarīgākos darbus?
– Stratēģiski Jūrmala uzstādījusi sev augstus mērķus – Jūrmala ir veselīgākā pašvaldība Latvijā ar labāko sociālo politiku vietējiem iedzīvotājiem, Jūrmala ir mūsdienīgi attīstīta teritorija, kas rada stabilu vidi investīciju piesaistei un tūrisma plūsmas pieaugumam, kā arī Jūrmala ir Rietumu un Austrumu tikšanās centrs un starptautiska mēroga pasākumu norises vieta. Mēs esam ceļā uz jaunu Jūrmalu, tāpēc mērķtiecīgi veidojam jaunu administrācijas profesionāļu komandu, kas spēj ieviest pārmaiņas un dot alternatīvu skatu uz līdz šim paveikto. Ķemeru attīstības vīzijas apstiprināšana, Dzintaru koncertzāles augstas profesionālās vadības nodrošināšana, koncertzāles rekonstrukcijas projekta īstenošana, cīņa par Eiropas Savienības fondu finansējuma piešķiršanu arī Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un infrastruktūras projektiem – tie ir tikai daži no piemēriem, kas raksturo nopietnas pārmaiņas jaunās Jūrmalas radīšanas virzienā.
– Vai minētās prioritātes atspoguļojas arī pilsētas budžetā?
– Veidojot 2014. gada budžetu, par vienu no galvenajām prioritātēm tika izvirzīts uzdevums saglabāt esošos pašvaldības noteiktos atvieglojumus, sociālās garantijas un sociālos pabalstus saviem iedzīvotājiem. Domāju, ka Jūrmalā mums ir izdevies izveidot vienu no labākajām sociālā atbalsta sistēmām valstī – mums ir bezmaksas sabiedriskais transports skolēniem, studentiem un pensijas vecuma cilvēkiem, pašvaldības izglītības iestādēs visi skolēni no 1. līdz pat 12. klasei saņem bezmaksas pusdienas. Un, sākot ar 1. septembri, bezmaksas ēdināšana būs arī pilnīgi visiem pilsētas bērnudārzu bērniem. Vidēji rēķinot, katra Jūrmalas ģimene ar bērniem ik mēnesi saņem gandrīz 60 eiro atslogu no ikmēneša tēriņiem.
Jūrmalā ir nodrošināts Latvijā lielākais pabalsts jaundzimušajiem – 285 eiro. Izveidota ļoti plaša sociālo pakalpojumu un pabalstu sistēma, kopumā iedzīvotājiem tiek nodrošināti vairāk nekā 20 pabalstu veidi. Paralēli budžetā ir paredzētas iespējas īstenot arī jaunas, uz Jūrmalas pilsētas attīstības programmu 2014.–2020. gadam balstītas iniciatīvas ar mērķi turpināt tālāko Jūrmalas kā ārstniecības kūrorta attīstību.
– Kā kopumā pildās Jūrmalas budžets? Publiski plašu rezonansi izraisīja jūrmalniekiem piešķirtā 70% nodokļa atlaide zemei.
– Pērn dome noteica 70% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi par zemes īpašumu. Bet atsevišķām grupām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, šie atvieglojumi var sasniegt pat 90%. Tam bija vairāki apsvērumi. Pirmkārt, mums bija jārisina Jūrmalas pamatiedzīvotāju maksātspējas problēmas – augstās kadastrālās vērtības dēļ jūrmalniekiem radās lielas grūtības šo maksājumu veikt. Otrkārt, nosacīti tā bija Jūrmalas deklarēšanās programma – nodokļa atvieglojumi bija vērā ņemams iemesls, lai tie cilvēki, kas dzīvo mūsu pilsētā, bet dažādu iemeslu dēļ bija deklarējušies citur, oficiāli pārdeklarētos uz Jūrmalu. Un, kas svarīgi, šie atvieglojumi attiecas tikai uz Latvijas iedzīvotājiem un Eiropas Savienības pilsoņiem. Trešo valstu pilsoņi – Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas u.c. – kā maksājuši, tā arī turpmāk maksās pilnu summu. Pirmā ceturkšņa laikā esam iekasējuši gandrīz pusi jeb 1,8 miljonus eiro no saimnieciskā gada plānotā nekustamā īpašuma nodokļa par zemi. Budžets pildās labi.
– Kāda ir bijusi pagājušā gada Jūrmalas tūrisma sezona? Vai vērojams tūristu skaita pieaugums?
– Tūristu skaits pērn pieaudzis par piektdaļu – 20,5%, salīdzinot ar 2012. gadu, kas, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs un apliecina, ka pilsētas tūrisma un attīstības politika ir nesusi pozitīvus rezultātus. Kopumā viena ceturtdaļa Jūrmalas viesu ir Latvijas iedzīvotāji, savukārt trīs ceturtdaļas – ārvalstu viesi.
– Kādas ir šā gada tūrisma prognozes?
– Statistikas dati par pirmo ceturksni vēl nav pieejami, bet, tiekoties ar pilsētas uzņēmējiem, nešaubīgi varu teikt, ka dinamika būs pozitīva – viesnīcu rezervācijas pildās, un tūristu interese aug. Domāju, vismaz 5–10% pieaugumu mēs noteikti varam gaidīt.
– Kāds bija vidējais viesnīcu noslogojums? Un kuru valstu ciemiņi visvairāk izvēlējušies Jūrmalu kā savu atpūtas galamērķi?
– Caurmērā Jūrmalas apmeklētāju portrets ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem – vidēji viesi pie mums pavada 3,1 nakti, lielākais ārvalstu viesu skaits bijis no Krievijas, Igaunijas un Lietuvas. Turklāt tieši Krievijas tirgus ir bijis visstraujāk augošais tūristu pieplūduma ziņā – par 41% vairāk nekā 2012. gadā. Pozitīvi, ka gandrīz tādu pašu pieaugumu, 38%, veido viesi no Igaunijas. Savukārt Lietuvas, Baltkrievijas un Uzbekistānas tūristu skaits audzis par 20%.
Runājot par viesnīcu noslogojumu – likumsakarīgi, visaugstākais tas ir trešajā ceturksnī, kad aizpildītas vairāk nekā divas trešdaļas kūrortviesnīcu un gandrīz 60% sanatoriju un rehabilitācijas centru. Top sezonas laikā – jūlijā un augustā – tas ir gandrīz 90%. Bet mums vēl daudz darāmā, lai celtu kopējos gada rādītājus un sabalansētu noslodzes arī klusajā sezonā. Rūpīgi plānojam, kā piesaistīt tūristus arī pārējos deviņus mēnešus, un, piemēram, Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas un restaurācijas projekta pabeigšana, izbūvējot iekštelpu zāli, kas dos iespēju rīkot pasākumus arī rudenī un ziemā, ir viens no soļiem, lai piesaistītu viesus visa gada garumā.
– Ko tūristi Jūrmalā dara ziemas laikā? Vai attīstās biznesa tūrisms, veselības rehabilitācijas pakalpojumi?
– Veselības tūrisma pakalpojumu piedāvājums un izmantošana pieaug. Cilvēki novērtē pakalpojumu kvalitātes un cenu attiecību. Daļa Latvijas iedzīvotāju, kas iepriekš braukuši uz plaši reklamētām SPA brīvdienām Igaunijā, atskārtuši, ka Sāremā vai Pērnavas vietā var izvēlēties Jūrmalu – tas pat cenu ziņā ir izdevīgāk. Ļoti pieprasīti ir kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri sniegtie veselības un kūrorta ārstniecības pakalpojumi. Tāpat arvien vairāk izmanto Jūrmalas slimnīcas sniegtos dzemdību pakalpojumus. Attīstās arī biznesa tūrisms – kūrorta viesnīcu sniegtā informācija liecina, ka pakāpeniski palielinājies korporatīvo klientu skaits, kas Jūrmalā rīko konferences.
– Vai Jūrmala gatava kūrortsezonas atklāšanai?
– Jā, noteikti! Kā nekā sezonas atklāšanas pasākums Jūrmalā notiks jau šosestdien, 17. maijā. Pats par sevi saprotams, ka uz šo brīdi visiem darbiem jābūt pabeigtiem. Šogad, tāpat kā pērn, Jūrmala var lepoties ar četrām starptautiski atzītā ekosertifikāta – Zilā karoga – peldvietām, kas ir trešdaļa no visām Zilā karoga peldvietām Latvijā. Tas apliecina pašvaldības zaļo domāšanu un pilsētvides ilgtspējīgu attīstību – ūdens ir tīrs, vide sakopta, infrastruktūra sakārtota. Kopā Jūrmalā ir 12 oficiālas peldvietas: 11 gar jūru un pirmo reizi arī viena iekšzemes peldvieta Lielupes krastā.
Īpašu uzmanību esam pievērsuši arī komforta līmeņa paaugstināšanai pludmalēs. No 1. jūnija iecienītākajās peldvietās – Bulduros, Dzintaros, Majoros, Asaros un Kauguros – būs pieejamas bezmaksas dušas. Ierīkoti papildu celiņi jaunajām māmiņām – lai varētu ērti nobraukt pludmalē ar bērnu ratiem. Tāpat veikti uzlabojumi, lai pludmales atpūta būtu pieejamāka cilvēkiem ar invaliditāti – Kauguru un Jaunķemeru pludmalēs būs pieejams specializēts aprīkojums. Aktīvās atpūtas cienītājiem izveidoti trīs jauni velo maršruti un nodrošināta velosipēdu noma.
– Un kā ar pasākumu programmu?
– Tā būs ļoti intensīva – Jūrmalā gadā notiek ap 400 dažāda mēroga sporta pasākumu un vairāk nekā 500 kultūras pasākumu. Tur ietilpst gan pašdarbības kolektīvu koncerti, gan starptautiska mēroga sacensības. Esmu patiešām lepns, ka Jūrmala augustā būs Eiropas Volejbola konfederācijas starptautiskā Satellite turnīra pludmales volejbolā vīriešiem mājvieta. Fantastiska iespēja šeit klātienē redzēt visus Eiropas līmeņa vadošos sportistus. Tāpat Dzintaru koncertzāle ieguvusi jaunu elpu, pateicoties Latvijas koncertu vadītāja Guntara Ķirša piekrišanai pārvaldīt arī Jūrmalas koncertzāli. Ir uzstādīti lieli mērķi – pirmkārt, mainīt pozicionējumu un no telpu izīrētājiem kļūt par koncertu rīkotājiem. Un, otrkārt, pilnvērtīgi iekļaut Dzintaru koncertzāli Latvijas koncertapritē, sagaidot arī fundamentālas izmaiņas repertuārā.
– Jaunais vilnis būs?
– Pievienojos bijušās Valsts prezidentes Vairas VīķesFreibergas paustajam viedoklim, ka privātos pasākumos politikai nebūtu jāiejaucas un iejaukšanās tajā politisku iemeslu dēļ būtu nepareiza. Jaunais vilnis būs, bet koncertzāles uzdevums ir strādāt, lai pavērtu durvis pirmām kārtām jau kvalitatīviem Latvijas kultūras pasākumiem, kā arī attīstītos Rietumu un Skandināvijas virzienā.
Un, ja paskatāmies šīs vasaras repertuāru, līdztekus Jaunajam vilnim vai Comedy Club ir arī citi, ļoti augstvērtīgi un dažādām gaumēm atbilstoši pasākumi – piemēram, starptautiskais baleta festivāls Baleta zvaigznes Jūrmalā šogad notiks jau 15. reizi, tāpat ārkārtīgi daudz mūzikas cienītāju pulcē starptautiskais mūzikas festivāls Summertime – aicina Inese Galante, Jūrmalā mājvietu radis arī jaunais mūzikas un mākslas festivāls Artissimo. Būs arī Menueta, Iļģu jubilejas koncerti un daudzi citi radošie projekti. Brauciet ciemos – šī ir pilsēta iedvesmai un lieliskai atpūtai!