Jelgava ievieš inteliģento satiksmes vadības sistēmu

© Ojārs Lūsis

Domājot gan par tranzīta, gan vietējo iedzīvotāju ērtībām, Jelgavā pakāpeniski tiek ieviesta arvien mūsdienīgāka un tehnoloģiski sarežģītāka satiksmes vadība sistēma – tiek uzstādīti tādi luksofori un papildu iekārtas, kas dod iespēju būtiski palielināt ielu caurlaides spēju.

 Patlaban Jelgavā tiek veidota satiksmes vadības sistēma – viena no modernākajām Eiropā. Vairāk stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Pilsētsaimniecība vadītājs Andrejs Baļčūns.

– Kaut arī esmu autovadītāja ar lielu pieredzi, zināšanu, kā strādā luksofori un kādas ir to iespējas, man ir ļoti maz. Zinu tikai, ka bieži vien deg sarkanais, kaut arī no sānielām nebrauc neviena mašīna. Tas kaitina, veidojas sastrēgumi, ceļš prasa vairāk laika, nekā esmu plānojusi. Lūdzu precīzāku komentāru par to, kā tiek organizēta luksoforu darbība un cik vienkārša vai sarežģīta tā ir.

– Visizplatītākie ir luksofori ar fiksēto signālplānu. Tie strādā atkarībā no iestatītās programmas – piemēram, uz galvenās ielas ar lielāku satiksmes plūsmu ilgāk deg zaļā gaisma, no ielām ar zemāku satiksmes intensitāti zaļais signāls ir īsāku laiku. Kopumā Jelgavā ir uzstādīti 46 luksofori, un lielākā daļa no tiem strādā jau pieminētajā fiksētā signālplāna režīmā. Arī uz galvenās satiksmes maģistrāles – Lielās ielas – pirms tās rekonstrukcijas strādāja šāda tipa luksofori. Tiem bijām sinhronizējuši pārslēgšanās laiku, kas rīta stundās nodrošināja zaļo vilni Rīgas virzienā, bet vakarpusē pretējā virzienā.

Kā papildu funkciju šiem luksoforiem var uzstādīt infrasarkano staru detektoru, kas dod iespēju izbraukt no mazākas nozīmes ieliņas, respektīvi – uz ielas ar lielāku satiksmes intensitāti visu laiku deg zaļā gaisma – tikai tad, ja no mazāksvarīgās ielas piebrauc automašīna, luksofors pārslēdzas, noteiktas sekundes deg sarkanais un atkal pārslēdz zaļo gaismu. Šāda sistēma Jelgavā darbojas Dambja un Filozofu ielas krustojumā.

Adaptīvie luksofori uzstādīti Dobeles šosejas krustojumos ar 4. un 5. līniju un Raiņa–Sarmas–Tērvetes ielas, Raiņa–Pulkveža O. Kalpaka ielas krustojumos. Pirms šiem luksoforiem uz katras braukšanas joslas zem asfalta ir iestrādāti detektori, kas uzskaita un reģistrē tur stāvošās mašīnas un izrēķina satiksmes plūsmu, attiecīgi pārslēdzot ilgāk zaļo gaismu tajā virzienā, kur ir lielāka transporta kustība.

Savukārt inteliģentajai satiksmes vadības sistēmai – gudrajiem adaptīvajiem luksoforiem signālplāni netiek izstrādāti. Patlaban tādi darbojas uz Raiņa ielas krustojumos ar Mātera, Akadēmijas, Pasta un Katoļu ielu. Šī sistēma ne tikai izrēķina satiksmes plūsmu, bet arī sazinās ar nākamo luksoforu, un dators dod atbilstošu zaļās un sarkanās gaismas režīmu konkrētajai situācijai. Pateicoties jaunajai sistēmai, mēs varam nodrošināt raitu transporta kustību, arī tagad, kad Lielā iela ar četrām kustības joslām uz rekonstrukcija slaiku ir slēgta.

– Ko šī sistēma prasa no autovadītājiem?

– Disciplīnu un ātru reaģēšanu – svarīgi ir apstāties pirms stop līnijas, kā arī uzsākt kustību tūlīt pēc zaļā signāla iedegšanās un pilnībā šķērsot krustojumu iespējami ātrākā laikā, jo, arī izbraucot no krustojuma, detektori fiksē automašīnu.

– Kur jūs visus šo jaunumus noskatījāt?

– Pirmos šāda tipa kontrolierus ar detektoriem, kas pavēra iespēju uzsākt jaunās sistēmas ieviešanu, uzstādījām 2011. gadā. Savukārt inteliģentā satiksmes vadības tehnoloģija pagājušā gada martā tika noskatīta Amsterdamas izstādē un jau augustā ieviesta Jelgavā. Pamatoti var uzskatīt, ka tā ir modernākā Eiropā.

Pēc rekonstrukcijas uz visiem Lielās ielas krustojumiem darbosies inteliģentā satiksmes vadības sistēma.

– Vai smalkā satiksmes vadības sistēma galvenokārt paredzēta tranzītam caur Jelgavu?

– Nē, nodrošināt tikai tranzīta kustību nebūtu nekādu problēmu arī ar vienkāršāku tehnoloģiju. Svarīgi, lai luksofori savā starpā sazinās un sarēķina satiksmes plūsmu arī no piebraucamajām ielām, lai arī vietējie iedzīvotāji, kam jāšķērso Lielā iela, varētu ērti tikt uz darbu.

– Vai arī gājēju vajadzībām ir kāds speciāls aprīkojums?

– Jā, vairākas vietās ir uzstādītas tā sauktās gājēju pogas, ar ko izsauc zaļo gaismu uz gājēju pārejas. Arī šīs iekārtas kļūst arvien efektīvākas un uzlabo satiksmes drošību – tās ne tikai ieslēdz zaļo gaismu, bet uz tablo rāda sekundes, cik vēl degs zaļā gaisma. Paturot roku uz iekārtas ilgāk, tā dod arī skaņas signālu, kas ir ļoti svarīgs neredzīgajiem.

– Lielās ielas rekonstrukcija tiešām sarežģī pārvietošanos pa Jelgavu. Kad tā tiks pabeigta?

– Projekts ir ietilpīgs, taču jau 1. novembrī iela tiks atvērta satiksmei. Lielā iela būs būtiski mainījusies gan funkcionāli, gan vizuāli.

Līdz šim uz Lielās ielas apstāties nebija iespēju – tagad, mazliet sašaurinot zaļo zonu, tiek veidotas kabatiņas auto novietošanai. Atzīmēšu, ka Jelgavā visas autostāvvietas ir bez maksas.

Domāju, ka daudzi var pamācīties no jelgavniekiem arī tajā jomā, kas attiecas uz materiālu un dažādu elementu otrreizēju izmantošanu. Noliktavā nogādājam demontēto armatūru, apgaismes stabus un citas iekārtas, kā arī noņemto bruģi. Tādējādi mums veidojas materiāli tehniskā rezerve, ko varam izmantot atkārtoti. Piemēram, Lielās ielas rekonstrukcijas laikā demontētais bruģis atkārtoti uz ietvēm tiks uzlikts Rīgas, Māras un Vaļņu ielā. Savukārt nofrēzētais un sadrupinātais asfalts tiek uzbērts uz grants seguma ielām.

– Plūdi šogad Jelgavai negāja secen – cietis esot arī rekonstruētais Čakstes bulvāra posms ap jauno Mītavas gājēju tiltu. Vai viss ir salabots?

– Plūdu sekas faktiski ir likvidētas – pilsētai nācās segt tikai tos zaudējumus, kas saistās ar augsnes noskalojumiem nogāzēs, bet pamatā garantijas remonta ietvaros defektus laboja būvnieks – bruģa segumu iesēdumus, zālienu un stādījumus.

– Faktiski ir sākusies Čakstes bulvāra rekonstrukcijas otrā kārta. Ko tā paredz un kad tiks pabeigta?

– Praktiskie darbi sāksies šovasar, un rudenī tie jāpabeidz. Posmā no Lielās ielas līdz gājēju zonas sākumam veiksim pilnu ielas rekonstrukciju, galā izveidojot automašīnu apgriešanās laukumu. Savukārt tālāk esošā gājēju zona līdz bulvāra galam tiks labiekārtota, nobruģējot ietvi gājējiem un riteņbraucējiem, iekārtojot nelielas atpūtas vietas ar soliņiem, rekonstruējot apgaismojumu un visā šajā posmā sakārtojot Driksas upes krastu. Ielas posmā, tāpat kā citu ielu rekonstrukcijas laikā, tiks mainītas pazemes komunikācijas, tostarp no jauna izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma.

– Mītavas tilts ir Jelgavas pēdējā laika interesantākais objekts. Kurp tas ved?

– Mītavas gājēju tilts, Čakstes bulvāris un Pasta sala, kur šobrīd vēl notiek aktīvi būvdarbi, ir iezīmējuši jaunus vaibstus Jelgavas sejā. Pērn uz valsts svētkiem svinīgi atklātais Mītavas tilts un rekonstruētais Čakstes bulvāris ieguva 1. vietu konkursa Gada labākā būve Latvijā 2012 nominācijā Inženierbūve. Baltijas valstīs unikāls vanšu tilts savieno pilsētas centra daļu ar Pasta salu. Tērauda tilts ir iekārts vantīs un izliekts divās asīs, padarot to par tehniski sarežģītu konstrukciju. Mītavas tiltu jau tagad iecienījuši jelgavnieki un pilsētas viesi.

Šovasar Pasta salā top vēl viena labiekārtota pilsētas pludmale, būs laukumi dažādiem sporta veidiem, bērnu rotaļlaukumi, atpūtas vietas, kā arī ledus un smilšu skulptūru festivāliem piemērota vieta. Perspektīvā Pasta sala iecerēta ne tikai kā sauszemes, bet arī upju tūrisma un atpūtas objekts. Lielākā daļa no nosauktā būs pabeigta jau šovasar augustā.

– Jau vairākus gadus tiek runāts par Lietuvas šosejas rekonstrukciju. Cik noprotams pēc redzētā, nupat tā ir sākusies...

– Tieši tā, darbi jau notiek. Brīdinu autovadītājus, ka no jūnija sākuma uz rekonstrukcijas laiku tiks ierobežota satiksme Lietuvas šosejā. Posmā no Dzirnavu ielas līdz Miera ielas krustojumam tiks atļauts tikai viens virziens uz centru pa vienu braukšanas joslu – no centra uz Eleju vai Rīgu būs organizēts apbraucamais ceļš. Tas nozīmē, ka Jelgavā pa apvedceļu A8 būs sarežģīti iebraukt, turklāt arī uz apvedceļa A8 notiek remontdarbi un transporta kustība ir ierobežota. Tātad labāk jāizvēlas ceļš caur Ozolniekiem. Tranzītam satiksme no apvedceļa tiks organizēta pa Tērvetes un Viskaļu ielu, pa ko tālāk var izbraukt uz Dobeles šoseju.

Lietuvas šosejas malā izvietots privātmāju rajons, un līdz šim no katras mājas izbrauktuve veda tieši uz šosejas. Lai atvieglotu izbraukšanu no privātmājām, no Dzirnavu ielas līdz Miera ielai paralēli šosejai izbūvēsim nelielu ieliņu, lai drošāk justos gājēji un velobraucēji, kā arī privātais transports uz šosejas varētu izbraukt krustojumā.

– Viens no lielākajiem iecerētajiem projektiem ir satiksmes termināļa izbūve tiešā dzelzceļa stacijas tuvumā. Kā virzās šis projekts, un ko tas dos jelgavniekiem un iebraucējiem?

– Tas ir viens no lielākajiem ieplānotajiem projektiem, kura rezultātā izveidosim mūsdienīgu un drošu multimodālu sabiedriskā transporta sistēmu. Tas nozīmē, ka dzelzceļa stacijas tiešā tuvumā atradīsies arī autoosta, pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu galapunkts un plaša autostāvieta privātajam transportam. Līdz ar to jelgavniekiem, kuri dodas strādāt uz Rīgu, būs iespēja aizbraukt līdz satiksmes terminālim, atstāt savu privāto auto stāvlaukumā un tālāk doties ar vilcienu vai autobusu. Dzelzceļa stacijas un autoostas atrašanās vienā vietā dod iespēju operatīvi reaģēt un izmantot tieši to transporta veidu, kas tobrīd ir izdevīgākais.

Kopumā šajā projektā plānots ieguldīt vairāk nekā 5 miljonus latu, ko izmantos laukumu un piegulošo ielu rekonstrukcijai. Ceram, ka jau šogad sāksies reālie būvdarbi. Projektu pabeigt esam iecerējuši 2014. gada nogalē.

– Jelgavā vēl arvien ir ielas ar grants segumu, kas vasarā put un rada pamatīgu diskomfortu iedzīvotājiem...

– Jelgavā ielu kopgarums ir 265 kilometri, no tiem 141 kilometrs ir ar grants segumu. Tāpēc jau vairākas vasaras uz ielām ar intensīvāku satiksmi veicam tā dēvēto atputekļošanu. Tas nozīmē, ka grants segums tiek apstrādāts ar speciālu maisījumu, kam piemīt ļoti laba spēja piesaistīt mitrumu, un ceļa virskārta saglabā valgmi arī sausā laikā un iela neput. Šovasar atputekļošanu veiks uz 14 Jelgavas ielām.

– Vai pilsēta šogad būs zaļa un pievilcīga?

– Neskatoties uz intensīvajiem būvdarbiem, cenšamies, lai pilsēta būtu zaļa, ziedoša un sakopta. Uz Jelgavas apgaismes stabiem šogad atkal būs ziedoši puķu podi, būs jauni ziedu stādījumi, turpinām papildināt puķu dobes ar dažādiem dekoriem. Jelgava ir skaista un draudzīga pilsēta. Pilsēta ar izaugsmi!

Svarīgākais