Par to, ka krīze nepieņemas spēkā, bet ekonomiskā situācija valstī pakāpeniski uzlabojas, liecina arī sabiedriskā transporta pasažieru skaita pieaugums. Jelgavas Autobusu parks (JAP), kas sniedz gan pilsētas, gan starppilsētu pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, 2012. gadā pārvadājis par 4,5% vairāk cilvēku nekā 2011. gadā.
Vairāk par tendencēm stāsta Jelgavas Autobusu parka valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs.
– Jaunums – banku sīkmaksājumu kartes sabiedriskajā transportā. Ko tas nozīmē?
– Bezkontakta bankas sīkmaksājumu kartes no 27 Eiropas Savienības valstīm darbojas 20 valstīs. Baltijas valstu starp tām līdz šim nebija. Līdz ar to JAP ir pirmais Baltijā, kas tās ieviesis, savukārt kartes darbībā iekļautā pabalstu administrēšana mums ir vienīgajiem pasaulē.
Skolēnu un iedzīvotāju bankas kartes, ar ko veic norēķinus un pabalstu administrēšanu, sabiedriskajā transportā skolēniem ieviesām pagājušajā gadā, bet pensionāriem šogad. Ar šīm kartēm var ne tikai veikt sīkmaksājumus, tas ir, maksu par braucienu sabiedriskajā transportā, bet pašvaldībai tā ir iespēja administrēt arī pabalstus.
Šādu karti izveidojām savstarpējā sadarbībā ar domi un banku un ceram, ka mūsu izveidotais inovatīvais pakalpojumu veids tuvākajā laikā tiks ieviests arī Jūrmalā un Liepājā, kā arī citās pilsētās. Par to bijām domājuši jau sen, bet bankas tam nebija gatavas, izskatījām arī iespēju ieviest e talonus, taču to ieviešana būtu pārāk dārga. Pareizo ceļu mums parādīja Londonas Olimpiskās spēles, kuru laikā autobusos, metro un arī taksometros tika izmantotas līdzīgas kartes, bet bez pabalstu administrēšanas iespējas.
– Ko īsti nozīmē termins «pabalstu administrēšana»?
– Jaunā tehnoloģija dod iespēju pašvaldības pabalstu saņemt tieši tam cilvēkam, kam tas pienākas, jo līdz šim dotācijas par pensionāru un skolēnu pārvadājumiem, pamatojoties uz aptuveniem aprēķiniem, saņēma pārvadātājs. Tagad cilvēki ar pārvadātāju norēķinās pilnā apmērā, savukārt pašvaldība izsniedz pabalstu konkrētajam cilvēkam par konkrētu braucienu. Pašvaldības pabalsts sabiedriskā transporta pakalpojumiem Jelgavā pienākas skolēniem un pensionāriem.
Tāpat arī pašvaldība var precīzāk aprēķināt pabalstu apjomu skolēniem. Līdz šim izmantotās skolēnu mēnešbiļetes paredzēja braucienu uz un no skolas. Taču realitātē daudzus no rīta uz skolu, dodoties uz darbu, aizved vecāki – tikai mājup viņi devās ar sabiedrisko transportu. Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu skolēnu skaits sabiedriskajā transportā ir pieaudzis.
Pagaidām šādu pakalpojumu piedāvā tikai SEB banka, bet domāju, ka drīz sīkmaksājumu kartes ieviesīs arī citas Latvijā pieejamās bankas. Ieplānots, ka jau nākamgad kartes tiks sertificētas kā VISA MasterCard, kas nozīmē, ka ar to varēs norēķināties praktiski visā pasaulē, kur pieņem sīkmaksājumu kartes.
Arī uzņēmumam ir izdevīgi palielināt bezskaidras naudas norēķinu īpatsvaru, kas patlaban ir 36%, tuvākajā laikā plānojam sasniegt 50% no kopējā apgrozījuma.
– Pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, JAP pārvadājis par 4,5% vairāk pasažieru. Ar ko to skaidrojat?
– Iedzīvotāji atkal kļuvuši ekonomiski un sociāli aktīvāki, kas apliecina, ka smagais krīzes periods ir beidzies. Līdz ar to ir nostabilizējies arī pilsētas sabiedriskā transporta reisu skaits, kuru ietvaros gadā plānojam kopumā nobraukt 2 miljonus kilometru.
Apmēram tikpat daudz paredzēts nobraukt starppilsētu maršrutos, kaut arī jāatzīst, ka starppilsētu maršrutos šogad atkal ir samazināts reisu skaits.
– Kamdēļ samazināt reisu skaitu, ja lauku teritoriju iedzīvotājiem, ko apliecina arī nesen TV rādītais sižets, sabiedriskais transports jau tā ir grūti pieejams?
– Sabiedriskais transports ir ekonomiski nerentabls, it īpaši Latvijā, kur lauku teritorijās ir zems iedzīvotāju blīvums, turklāt iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Pasažieru pārvadātāji darbojas komerclikuma ietvaros – Latvijas likumdošana neļauj strādāt ar zaudējumiem. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka vietas, kurās nav pieejams regulārs sabiedriskais transports, cilvēki ātri vien pamet, jo bērni netiek uz skolu, bet pieaugušie uz darbu. Atzīmēšu, ka pasažieru pārvadājumi ir dotējamā nozare praktiski visā pasaulē. Turklāt Latvijā pasažieru pārvadājumu pašizmaksa ir ļoti zema – 1 eiro par kilometru. Tajā pašā laikā Somijā tie ir 3 eiro par km, bet Norvēģijā 5 eiro. Tas liecina, ka Latvijas pārvadātāji strādā ļoti taupīgi.
Latvijā par sabiedrisko transportu domā tikai kontekstā ar autobusiem, bet, piemēram, Somijā par sabiedrisko transportu uzskata arī taksometrus. Somijas reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu valsts un pašvaldības pasūtījums un tam sekojošās dotācijas paredzētas arī taksometru pakalpojumiem. Arī Latvijā varētu izveidot šādu sistēmu – tas būtu sociāli taisnīgi pret iedzīvotājiem un ekonomiski izdevīgi valstij un pašvaldībām.
– Valsts pamanās palikt parādā arī jau tā pieticīgās dotācijas... Ko darāt?
– Turpinām cīnīties ar valdību, jo dotācijas pasažieru pārvadājumiem sistemātiski tiek aizturētas. Cīņas rezultātā tomēr mums izdodas saņemt nepieciešamo finansējumu pārvadājumu nodrošināšanai. Taču tas rada stresu pārvadātājiem, bankām, degvielas piegādātājiem, darba algu izmaksāšanā – bieži vien maksājumi aizkavējas un rada reālus draudus uzņēmumu maksātnespējai. Vissmagākā situācija šā gada pavasarī bija Madonas, Gulbenes, Bauskas autobusu parkiem.
Arī mēs saņemam satrauktus jautājumus no bankām.
– Kā šādā situācijā izdodas atjaunot tehnikas parku?
– Dzīvojot ļoti taupīgi, mums dažu gadu laikā ir izdevies pilnībā nomainīt autobusu parku – tagad vidējais tehnikas vecums ir 3 gadi. Tieši jaunā tehnika ir tas instruments, kas mums dod iespēju strādāt ekonomiski – degvielas patēriņš ir mazāks, remontu izmaksas sarukušas. Tas prasīja ļoti saspringtu darbu, kam būs ilglaicīgs efekts. Ar esošo tehniku varam strādāt līdz pakalpojumu sniegšanas līguma termiņa beigām – 2021. gadam.
– Aizvien biežāk izskan viedoklis, ka praktiski visās nozarēs trūkst labu darbinieku. Kā ir JAP?
– Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2012. gadā JAP darbinieku vidējā alga ir ceturtā lielākā starp visiem nozares uzņēmumiem, tas ir, 528 lati pirms nodokļu nomaksas. Arī mums veidojas situācija, kurā trūkst darbaspēka, tāpēc, lai noturētu labus darbiniekus, viņiem ir jāmaksā laba alga. Jāteic, ka mūsu prasības pretendentiem ir ļoti augstas, taču tiem, kas strādā labi, nodrošinām arī labu samaksu. Ik mēnesi tiek noteikti labākie darbinieki, kuriem par kvalitatīvu darbu tiek piešķirtas prēmijas. Neskatoties uz salīdzinoši labo darba algu, mums arvien vēl trūkst autobusa vadītāju. Piebildīšu, ka salīdzinājumā ar vecajām ES valstīm mūsu darba alga ir zema – Eiropā tā ir ap 2000 eiro mēnesī. Tas ir vēl viens drauds mūsu valstij – algu līmenis ir jāpielīdzina Eiropai, pretējā gadījumā drīz vien mums nebūs kas strādā.
– Pagājušajā gadā saņēmāt apbalvojumu kā viens no drošākajiem autoparkiem Latvijā...
– Esam sasnieguši ļoti labus rādītājus visās jomās, kas attiecas uz tehnisko nodrošinājumu pakalpojumu kvalitāti. Esam ierindojušies ceturtajā vietā Latvijā starp visiem pārvadātājiem, bet starp pasažieru pārvadātājiem ieņēmām otro vietu. Vērtējot pakalpojuma drošību, tika ņemts vērā satiksmes negadījumu skaits, kuros vainojami autobusu šoferi. Ja vēl pirms 7 gadiem šādu gadījumu gadā JAP bija 29, tad pērn vairs tikai 4. To panākam ar jaunu kvalitatīvu tehniku un ar sistemātiskām šoferu apmācībām – šoferi ir uzmanīgāki un pieklājīgāki pret citiem satiksmes dalībniekiem.
Mūsu devīze ir: kvalitatīvi, droši un pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi. Tas ietver arī domu par iespēju autobusā iekāpt vecam cilvēkam, mātei ar bērna ratiņiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tāpēc jau 2006. gadā pilsētas maršrutos norīkojām autobusus ar tā saukto zemo grīdu. Turklāt no šā gada janvāra arī visiem starppilsētu autobusiem ir zemā grīda, izņemot mikroautobusus. Ļoti patīkams bija zvans no kāda Elejas invalīda, kurš ir pateicīgs, ka viņam beidzot ir iespēja aizbraukt uz Rīgu.