Jelgava ir vienīgā no Latvijas lielajām pilsētām, kurā pagājušajā gadā iezīmējās pozitīva tendence – iedzīvotāju skaits palielinājās uz dabiskā pieauguma rēķina.
Tas nozīmē, ka pilsētā ir salīdzinoši liels produktīvā vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu dzīvi un karjeru saista ar Jelgavu.
Par to, kā pašvaldība veicina iedzīvotāju vēlmi dzīvot un strādāt Jelgavā, Neatkarīgā vaicāja pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam.
Vadīt ceturto lielāko valsts pašvaldību ir ļoti grūts uzdevums, tomēr, spriežot pēc pilsētas uzplaukuma gan sadzīviskā, gan ekonomiskā skatījumā, jāsecina, ka jums tas labi izdodas. Kur ir panākumu atslēga?
– Tas nav vienas dienas un viena gada darba rezultāts. Jau pirms astoņiem gadiem pilsēta izvirzīja sev mērķi – Jelgavai jābūt Zemgales ekonomikas, izglītības un zinātnes centram. Tagad mēs tiešām tādi esam! To apliecina jau minētais iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums, kas pierāda – Jelgava attīstās un iedzīvotāji uzticas savai pilsētai. Protams, ja mūsu vidū ir daudz bērnu un jauniešu, tad mums ir jāspēj nodrošināt viņiem labus izglītības un dzīves apstākļus. Ik gadu palielinās tā budžeta daļa, kas tiek novirzīta izglītības objektu sakārtošanai un būvniecībai.
Jādomā ne tikai par bērniem, bet arī par pieaugušajiem, lai viņi varētu strādāt un saņemt pietiekamu atalgojumu...
– Tieši tā, tāpēc ar prieku un gandarījumu varu atzīmēt tos uzņēmumus, kas Jelgavu atzinuši par piemērotu vietu savai attīstībai. Turklāt tie ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību un strādā ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Viens no jaunākajiem uzņēmumiem, kuru atklāja tikai šā bgada sākumā, ir EVOPIPE, kur ir modernākās plastmasas cauruļu ražošanas tehnoloģijas Eiropā.
Ļoti pozitīvs ir fakts, ka a/s AMO PLANT, kuras akcionāri ir Jelgavas pašvaldība, Maskavas valdība un a/s Ferrus, februārī noslēdza sadarbības līgumus ar holandiešu firmu VDL par autobusu Ambassador ražošanu Jelgavā un VDL autobusu izplatīšanu Baltijas valstīs un Maskavā. Parakstītais līgums ir vēl viens solis, kas tuvina pilsētu atjaunotās Latvijas autobūves nozares līdera nosaukumam, un tas ir ilgstoša darba rezultāts, kas apliecina visu iesaistīto pušu ieinteresētību un nopietnu sadarbību.
Jau šajās dienās jelgavnieki redzēs jaunos autobusus, kas atvesti no Holandes testēšanai vietējos apstākļos. Pagaidām Jelgavas rūpnīcā autobusus komplektēs no piegādātām detaļām, un pirmais šeit tapušais autobuss, pēc provizoriskiem aprēķiniem, būs gatavs šā gada beigās. Ar laiku daļu detaļas paredzēts ražot tepat Jelgavā. Autobusi ir paredzēti pilsētas satiksmei un ļoti labi piemēroti skolēnu pārvadāšanai. Plānojam piedāvāt šos autobusus Eiropas un Latvijas pasažieru pārvadātājiem. Autorūpnīcas jaudas būs lielas, tāpēc svarīgākais ir pieprasījums un noieta tirgus – piedāvājumu mēs varēsim nodrošināt. Tā kā projekts tapis sadarbībā ar Maskavas valdību, ir pamats domāt par šo autobusu piegādi Krievijas galvaspilsētas autobusu parkiem. Atzīmēšu, ka Maskavai ik gadu autoparku atjaunošanai nepieciešamas 700 jaunu tehnikas vienību.
AMO PLANT Jelgavai ir ļoti nozīmīgs ne tikai no tā viedokļa, ka ar šo projektu mēs atgriežamies autoražotāju saimē, bet arī, lai nodrošinātu pilnu ražošanas procesu, kurā paredzēta arī ZIL markas kravas auto un traktoru ražošana. Attīstīsies arī citi ar autobūvi saistīti uzņēmumi – plastmasas izstrādājumu ražotāji un vēl virkne uzņēmumu. Tas būs vērtīgs devums ne tikai Jelgavai, bet valstij kopumā. Varbūt kādam šķiet dīvaini, ka laikā, kad lielie autobūves uzņēmumi pārdzīvo ekonomisko krīzi, Jelgavā viss attīstās, taču tieši šie apstākļi ir brīdis, kad paveras jaunas iespējas.
Vai kontekstā ar jaunās rūpnīcas atvēršanu var runāt par lielu darba vietu skaitu?
– Kā jau iepriekš teicu, Jelgavas prioritāte ir augstu tehnoloģiju izmantošana ražošanā, tāpēc runāt par lielu darba vietu skaitu vienā uzņēmumā nav īsti pareizi. Mums ir svarīgi veicināt daudzu uzņēmumu ienākšanu pilsētā, kam nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki, kas spēj radīt produktus ar lielu pievienoto vērtību un saņemt labu atalgojumu, tādējādi radot jaunas darba vietas. Mūsuprāt, laba tendence ir tā, ka jaunajos uzņēmumos nav liels darbinieku skaits, jo mazie uzņēmumi spēj elastīgāk piemēroties tirgus pieprasījumam, tādējādi cilvēki nezaudē darbu un pilsētā nepalielinās sociālā spriedze.
Plašumā vēršas Ekonomikas ministrijas un ES fondu atbalstītā biznesa inkubatoru veidošana, kas ir būtisks atbalsts jaunu uzņēmumu dibināšanai un inovatīvu biznesa veidu radīšanai. Cik sekmīgi šie projekti realizējas Jelgavā?
– Ļoti veiksmīgi attīstām biznesa inkubatoru, kas atrodas Zemgales tehnoloģiskā parka teritorijā. Patlaban tajā darbojas jau vairāk nekā 20 jaunu uzņēmumu. Lai veicinātu biznesa inkubatoru attīstību, arī LLU biznesa inkubators pārcelsies uz Zemgales tehnoloģisko parku. Tādējādi uzlabosies saikne starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Atzīmēšu, ka pašvaldības iniciētā biznesa inkubatora darbība vērsta uz IT tehnoloģiju izmantošanu, bet LLU – uz biotehnoloģiju ieviešanu. Abi virzieni organiski papildina viens otru un nākotnē var sniegt ļoti labus rezultātus.
Pēc Jelgavas uzņēmēju aktivitātēm skaidri redzams, ka Latvijas tirgus viņiem ir stipri vien par mazu. Tāpat zināms, ka dome, izmantojot savas iespējas, popularizē jelgavnieku produkciju un Jelgavu kā pilsētu, kurā var veiksmīgi atvērt jaunas ražotnes, dodoties ārvalstu vizītēs, tai skaitā uz Krieviju un Baltkrieviju. Kas ir tuvākais pasākums, kad varēsiet palepoties ar pilsētas uzņēmēju panākumiem ārpus Latvijas?
– Tehnoloģiskajā parkā ļoti veiksmīgi darbojas uzņēmums JTS, kas strādā pie jaunu skaņas izolācijas un siltināšanas materiālu izstrādes.
Uzņēmēji ir radoši, un mēs labprāt palīdzēsim arī viņiem atrast jaunus tirgus ārpus Latvijas. Šos izolācijas materiālus parādījām arī mūsu sadraudzības pilsētā Baltkrievijā, kur tos atzinīgi novērtēja. Prezentēsim mūsu pilsētas jaunumus arī Baranovičos ieplānotajās uzņēmēju dienās maija vidū. Uzskatām, ka pašvaldībai un uzņēmējiem ir jāizmanto jebkura iespēja atrast noieta tirgu neatkarīgi no tā, kur tas atrodas – Austrumos vai Rietumos.
Vai valsts politika attiecībās ar mūsu austrumu kaimiņiem netraucē uzņēmējiem?
– Protams, traucē un rada nopietnus šķēršļus, taču tie nav nepārvarami. Saprātīgi domājošiem cilvēkiem ir skaidrs, ka sadarbība ar Krieviju ir izdevīga abām pusēm. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai šo sadarbību attīstītu.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā daudz vienkāršāk ir piesaistīt arī Eiropas noieta tirgus un naudu dažādu projektu realizācijai.
– Jelgavā Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē veiksmīgi ir iesaistījusies gan pašvaldība, gan uzņēmēji. Patlaban Eiropas līdzfinansējums ražotņu atvēršanā un tehnoloģiju pilnveidošanā ir ļoti nozīmīgs. Atzīmēšu, ka Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas jaunās tehnoloģijas ir uzstādītas ar ES finansējuma atbalstu, tāpat jau minētais EVOPIPES ir piesaistījis līdzekļus no ES fondiem. Zviedrijas investoru izveidotā dzelzceļa ritošā sastāva remonta rūpnīca; kompānija AKG, kas ražo radiatorus, un vairāki citi ražošanas uzņēmumi ir pierādījums, ka Eiropas līdzekļus var izmantot ļoti veiksmīgi.
Savukārt pašvaldība Eiropas naudu piesaistījusi izglītībai, infrastruktūras sakārtošanai un projektu realizācijai citās jomās. Bet, mūsuprāt, projektu realizāciju visvairāk kavē mūsu valstī spēkā esošā birokrātiskā sistēma projektu iesniegšanai un apstrīdēšanai. Tas ļoti paildzina projektu realizācijas laiku.
Atgriežoties pie jaunās paaudzes, kas ir katras teritorijas ilgtermiņa stratēģijas pamats – vai spēsiet viņiem nodrošināt dažāda līmeņa un profesionālā novirziena izglītību, lai jaunieši paliktu savā pilsētā un šeit arī strādātu?
– Mēs ejam pa priekšu valsts un Izglītības un zinātnes ministrijas nostādnēm. Viena no tām ir profesionālās izglītības iegūšana jau vidusskolas laikā – ar mērķi samazināt skolēnu skaitu vispārizglītojošās vidusskolas programmās un palielināt audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs. Jau daudzus gadus ļoti labā līmenī darbojas pašvaldības pārziņā esošā Amatu vidusskola, kas piedāvā pilnu vidējo izglītību, kā arī iespēju apgūt pārtikas un metālapstrādes nozares profesijas. Skola veiksmīgi izmanto sadarbību ar Franciju, kurā patlaban kādas pilsētas dažādos ēdināšanas uzņēmumos strādā un papildina zināšanas astoņi Amatu skolas audzēkņi. Uz Franciju apmaiņas braucienos dodas Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, lai nostiprinātu franču valodas zināšanas, savukārt franči izmanto iespēju Latvijā apgūt krievu valodu. Tie ir tikai daži Eiropas un Jelgavas sadarbības piemēri izglītības jomā. Manuprāt, tas skaidri norāda, ka Jelgavas pašvaldība ir patiesi ieinteresēta savu jauno iedzīvotāju izglītībā.
Aktualizējot mašīnbūves nozari pilsētā, likumsakarīga ir darbinieku sagatavošana šiem uzņēmumiem. Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (PIC) jau darbojas metālapstrādes filiāle, kas sagatavo loka metinātājus un automātisko darbagaldu operatorus. Mums ir izdevies piesaistīt ES finansējumu metālapstrādes parka izveidošanai, kurā atradīsies mūsdienīgi darbagaldi un tehnoloģijas, lai gan Amatu vidusskolas audzēkņi, gan PIC kursanti, gan LLU Tehniskās fakultātes studenti varētu mācīties strādāt ar iekārtām, kādas ir mūsdienīgos metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumos.
Iedzīvotājiem ir svarīgs ne tikai darbs un izglītība, bet arī vide, kurā viņi dzīvo. Jelgava pēdējos gados ir būtiski mainījusies, kļuvusi daudz pievilcīgāka, ko noteikti labāk pamana tie, kuri šeit viesojas. Zinot, ka Jelgava ir viena no 17 pilsētām, kas saņēmusi pilsētvides uzlabošanai paredzēto ES finansējumu, gribas noskaidrot – kādiem mērķiem tik izmantota šī nauda?
– Katram jelgavniekam Sv. Trīsvienības tornis ir emocionāli ļoti svarīgs, un jau daudzus gadus esam centušies piesaistīt finansējumu tā atjaunošanai. Beidzot tas ir izdevies! Tajā tiks izveidots tūrisma un kultūrizglītības centrs. Plānots, ka darbi varētu sākties aprīlī, maijā un beigties līdz 2010. gada 1. jūlijam. Tas ir tikai viens no objektiem, kas tiks sakārtots programmas ietvaros.
Jelgavā vecā apbūve ir saglabājusies ļoti maz un tā ir sliktā stāvoklī, tāpēc 2009. gadā pašvaldība sāka projektu Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai. Šo projektu līdzfinansēs Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF), un kopumā paredzēts apgūt 774 600 latu, no tiem 75% ir ERAF finansējums. Ceram trīs gadu laikā Jelgavā radīt vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem patīkamu vidi.
Tuvojas vēlēšanas, kas varētu ienest jaunas vēsmas pilsētā. Ko jūs gribētu pateikt savas pilsētas iedzīvotājiem, pirms viņi izvēlas savu nākamo vadošo politisko spēku?
– Paldies pilsētas iedzīvotājiem par to, ka viņi ir kļuvuši sociāli aktīvi un iesaistās Jelgavai sāpīgu jautājumu risināšanā! Tieši tāpēc šajos astoņos gados ir izdevies izdarīt tik daudz. Mēs esam daudz strādājuši un esam ieinteresēti pilsētas tālākajā attīstībā, un ceru, ka to novērtēs jelgavnieki, domājot par nākamajiem četriem gadiem.