Aktivizējas ēku siltināšanas process

Kopš izveidota biedrība Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra (ZREA), pagājis gads. Šajā laikā aģentūras darbinieki vairākkārt organizējuši visiem interesentiem, to skaitā ēku apsaimniekotājiem, pašvaldību pārstāvjiem un dzīvokļu īpašniekiem, publiski pieejamus bezmaksas seminārus un konsultācijas katrā no pašvaldībām, kas ir minētās aģentūras partneri, – Jelgavā, Bauskā, Aucē, Ozolniekos un Jēkabpilī.

ZREA daļēji tiek finansēta no Eiropas programmas Inteliģentā enerģija, un tās galvenais uzdevums ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, CO2 izmešu samazināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā, kā arī nodrošināt informācijas pieejamību iedzīvotājiem minētajos jautājumos, tostarp arī par pieejamajiem finanšu instrumentiem, finansēšanas sistēmu, būvdarbiem, prognozējamajiem ieguvumiem.

Vaicāts par aktuālākajiem jautājumiem, kas tiek izvirzīti semināru laikā, biedrības direktors Mārtiņš Prīsis saka: "Dzīvokļu īpašniekos vēl joprojām valda neticība projekta efektivitātei, viņi arī baidās uzņemties ilgtermiņa finansiālās saistības. Taču redzot reālus piemērus, piemēram, Jelgavā Helmaņa ielas 3. nama renovācijas rezultātu, arī citu māju dzīvokļu īpašnieki pie mums nāk arvien biežāk. Izkristalizējušies arī mīti – kredīta atmaksas laikā dzīvoklim tiekot uzlikts apgrūtinājums. Tas ir pilnīgi absurds apgalvojums, jo kredīta ņēmējs ir namu apsaimniekošanas uzņēmums, kas arī nes pilnu atbildību par kredīta atmaksu. Savukārt starp dzīvokļu īpašniekiem un namu apsaimniekotāju tiek slēgta vienošanās par saistību kārtošanu. Dzīvokli var pārdot, mantot vai veikt citas legālas darbības. Atzīmēšu, ka bankas lielajiem namu apsaimniekotājiem kredītus izsniedz ar ļoti izdevīgiem noteikumiem – ar 5 līdz 6% gada likmi, dažkārt pat ar fiksētu likmi un ar termiņu 10 līdz 15 gadiem. Bankas interesē konkrētās ēkas naudas plūsma par komunālajiem maksājumiem, nozīmīga loma ir kredīta ņēmēja – namu apsaimniekotāja – maksātspējai. Jo stabilāks uzņēmums, jo izdevīgāki kredīta nosacījumi."

EM dati liecina, ka vidēji viena dzīvokļa renovācijai vajadzīgi aptuveni 3 tūkstoši latu, no kuriem 50 vai 60% sedz no ES fondu finansējuma. Tātad viena dzīvokļa kredītsaistības var būt ap 1500 latiem, atkarībā no darbu apjoma. ZREA mājaslapā www.zrea.lv ir pieejams kalkulators, kurā ievadot apmēram 20 parametrus, sākot ar mājas stāvu skaitu, līdz šobrīd patērētajai siltuma enerģijai, var aprēķināt izmaksu starpību pirms un pēc renovācijas darbiem ar 10–15% precizitāti.

Biedrības energoeksperts Jānis Graudulis mudina iedzīvotājus ātrāk sākt domāt par savas mājas energoefektivitātes uzlabošanu. Siltuma patēriņa samazināšanai iespējami arī citi risinājumi, piemēram, apkures sistēmas nomaiņa un individuālo siltuma uzskaites instrumentu uzstādīšana. Kāpēc ātrāk? Tāpēc, ka pašreiz ir ļoti izdevīgas būvniecības izmaksas un vēl pieejams ne tikai Ministru kabineta noteikumos nr.138 iestrādātais ES Klimata pārmaiņu finanšu instruments, bet arī MK noteikumos nr. 59 paredzētais valsts atbalsts energoaudita, mājas tehniskā stāvokļa apsekošanai un vienkāršota renovācijas projekta izstrādei 80% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Diemžēl šiem mērķiem paredzētā nauda pavisam drīz beigsies. ZREA strādā, lai atrastu jaunus finansējuma avotus, kas aizvietotu pieminēto programmu. Vispirms ir jāsakārto mājas tehniskā dokumentācija – energoaudits, tehniskā stāvokļa apsekošana un jāizstrādā projekts, tad iesniegtā projekta apstiprināšana EM ilgst tikai 2 līdz 4 mēnešus, pēc tam jāizsludina konkurss un jāveic citi administratīvie pasākumi, kopumā process var ieilgt līdz 7 mēnešiem, un tikai tad var sākties reālie būvniecības darbi.

Ar ZREA starpniecību trīs nedēļu kursos Vācijā mācās visu iesaistīto pašvaldību namu apsaimniekošanas speciālisti. Mācību laikā viņi apgūs visu māju renovācijas procesu, sākot ar energoauditu, līdz būvuzraudzībai. Tādējādi katrā partnerpašvaldībā būs viens ļoti zinošs cilvēks, kas varēs atbildēt uz jebkuru ar ēku renovāciju saistītu jautājumu. Tāpat konsultācijas var saņemt ZREA birojā Jelgavā un Jēkabpilī, kur izveidota darbavieta ar konsultācijas iespējām siltināšanas jautājumos.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais