Konfrontējam ar kultūru

© Ojārs Lūsis

Gunāra Priedes lugas nosaukums Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini zināmā mērā attiecināms arī uz Jēkabpils Kultūras pārvaldes darbību.

Tikai šoreiz stāsts nav par Raini vien, bet par mākslu un kultūru. Dot iespēju saviem cilvēkiem attīstīties caur dejas, dziesmas, dzejas, vizuālās mākslas un teātra prizmu ir Kultūras pārvaldes darbinieku misija, kas tiek īstenota ar vispārdrošākajām metodēm un pieveicot vislielākos izaicinājumus.

Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele atzīst, ka pēdējo gadu tendences liecina par jaunas – inteliģentas un kulturālas – sabiedrības veidošanos. Taču tas nenotiek pats no sevis – vispirms ir jārada kultūrvide, kas jauši vai nejauši liek cilvēkiem iedziļināties dažādos procesos – dzejā, mūzikā, baletā, operā, teātrī, vizuālajā mākslā – ir jārada priekšnoteikumi attiecību veidošanai.

Dzejolis uz asfalta

Nu jau trīs gadus septembra Dzejas dienas nepamanītas nevar palikt nevienam, kurš vien sper kāju ārpus mājām – trotuāri aprakstīti ar dzejas rindām, ko brīvprātīgi piespiedu kārtā lasa gluži vai katrs kājāmgājējs. Intas kundze saka: «Dzeju uz asfalta rakstīt drīkst katrs, kas vēlas ko vēstīt savas pilsētas cilvēkiem. Atsaucība ir tiešām liela – šajā akcijā piedalās vairāki simti jauniešu un pieaugušo – ar krītu uz asfalta nodod savu vēstījumi citiem. Dzejas rindas rakstām uz plakātiem autobusu pieturās, kur tās izlasa praktiski visi. Attieksme ir dažāda – citi tēlo, ka nepamana, cits uzmanīgi sper kāju, lai neuzkāptu vārdam, cits pieraksta lasīto – tā tās attiecības veidojas. Fascinē, cik populārs kļūst mūsu Dzejas busiņš – Dzejas dienās visgarākā pilsētas autobusa maršrutā tiek norīkots speciāli aprīkots autobuss, kurā dzejnieki lasa savu dzeju un līdzņemšanai sadrukātas ir lapas ar dzejoļiem. Esmu novērojusi, ka cilvēki bieži vien nobrauc lieku apli, lai tikai pabūtu šajā atmosfērā.»

Kā loģisks turpinājums ir izdotā bērnu dzejas grāmata Rakstu dzejoli pats. No 217 iesniegtajiem dzejoļiem, ko sarakstījuši Jēkabpils bērni vecumā no 5 līdz 12 gadiem, grāmatā iekļaut izdevās vien 50. Šo dzeju nevar lasīt bez saviļņojuma – pārsteidzoša ir bērnu doma un pasaules uztvere. Piemēram, astoņgadīgais Artūrs Mateša raksta: «Manā pilsētā cēli stāv pils,/ Lejā pie pils tek ūdens zils./ Jēkabpils ir manas mājas,/ Mums te visiem labi klājas.» Grāmatas priekšvārdā rakstniece Māra Cielēna raksta: «Jēkabpils bērni un pieaugušie ir sacēluši dzidrus, vieglus viļņus, un tie, cerams, nenorims. (..) Kaut vienmēr kāds gādātu, lai saviļņojums nenoplok!»

Jēkabpilieši dzeju ir iemīļojuši, un to apliecina arī Imanta Ziedoņa piemiņas vakars Nāc ar savu Ziedoni, kurš spēja sapulcināt ap 50 Ziedoņa dzejas cienītāju – dzejas lasīšana nemitējās vairākas stundas.

Žizele, Pēterburgas opera un Vestards Šimkus

Tie ir tikai daži no jēdzieniem, kas raksturo Jēkabpils kultūras dzīves dinamiku un augsto kvalitāti. Intas kundzei ir pārliecība: «Katram cilvēkam vajag ko savu – citam gribas izklaidēties šlāgera vai popmūzikas gaisotnē, citam labāk patīk Rahmaņinovs un balets. Mūsu uzdevums ir pacelt latiņu pēc iespējas augstāk, nodrošinot augstas raudzes mākslas pieejamību tepat pie mājām. Ir izveidojusies sabiedrības daļa, un tā kļūst arvien lielāka, kas regulāri seko kultūras namu piedāvājumam – interesējas par gaidāmajām profesionālo teātru viesizrādēm, klasiskās mūzikas koncertiem.»

Lai nodrošinātu pasaules labāko mākslinieku uzstāšanos Jēkabpilī, ir veikti milzīgi kapitālieguldījumi Krustpils kultūras nama restaurācijā, tehnoloģiju iegādē, Krustpils saliņas estrādes rekonstrukcijā. 4. maijā Krustpils kultūras namā kopā ar Jēkabpils kamerorķestri uzstāsies pasaules pianisma zvaigzne, jūrmalnieks Vestards Šimkus, kurš spēlēs jauno Seilers firmas flīģeli, ko pērn par 50 tūkstošiem latu iegādājās pašvaldība. Savukārt jūlijā Krustpils estrādē noritēs nu jau tradicionālās Operas dienas, kurās galvenais akcents ir Pēterburgas operas izrāde Pēteris Lielais, bet augusts nāks ar Latvijas Nacionālās operas baleta izrādi Žizele.

Vaicāta par apmeklējumu, direktore pauž neviltotu prieku: «Pagājušajā gadā organizētās Operas dienas un baleta izrāde Gulbju ezers kopā sasauca plašas apkārtnes cilvēkus – pilnu Krustpils estrādi. Brīvdabas baleta un operas izrādes nojauc barjeras – šeit pārliecināti un labi jūtas arī tie, kam nav bijusi iespēja apmeklēt Rīgas opernamu, kuri mazliet kautrējas, ka nav īsti mākslas pasaules eksperti.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais