Intervija ar a/s Latvijas Autoceļu uzturētājs Jēkabpils ceļu rajona direktoru Arturu Ivbuli.
– Kāda bija šī ziema, no ceļu uzturētāju viedokļa raugoties?
Finansiāli diezgan ietilpīga. Janvārī, februārī nācās tīrīt un kaisīt itin bieži, it īpaši valsts galvenos jeb A uzturēšanas klases autoceļus. Mazāk uzmanības tika veltīts reģionālās nozīmes autoceļiem jeb B uzturēšanas klases ceļiem, taču arī uz tiem Ministru kabineta noteikumu ietvaros viss tika izdarīts.
Gan janvārī, gan februārī plānotie līdzekļi tika pārtērēti, tāpēc tagad ir jābūt ļoti taupīgiem, lai nauda paliktu arī vasaras uzturēšanas darbiem. Jāteic, ka marts šajā ziņā ir pateicīgs, jo, kaut arī pieturas sals, asfaltētie autoceļi ir sausi un kaisīšanu neprasa. Līdz ar to mēs varam cerēt, ka kopumā ziemas mēnešiem plānoto finansējumu nebūsim daudz pārtērējuši.
– Cik naudas ziemas mēnešos ir plānots Jēkabpils ceļu rajona darbības nodrošināšanai?
– Jāatzīmē, ka Jēkabpils ceļu rajonā no 2012. gada 1. jūnija ietilpst arī Aizkraukles nodaļa. Jēkabpils nodaļas pārziņā esošo ceļu ziemas uzturēšanai mēnesī vidēji tiek plānoti 110 000 latu, bet Aizkraukles nodaļai 170 000 latu. Paskaidrošu, ka, plānojot finansējumu, vērā tiek ņemts gan esošo autoceļu nozīmīgums, gan to garums. Salīdzinot ar Jēkabpils nodaļu, Aizkraukles nodaļā ziemas uzturēšanai pakļauto A un B klases ceļu garums ir lielāks. Savukārt vasaras uzturēšanai Aizkraukles nodaļai naudas būs mazāk, jo mūsu darba devējs – VAS Latvijas Valsts ceļi – finansējumu plāno uz gadu, un mums pašiem ir rūpīgi jāseko tam, kā to pēc iespējas efektīvāk izmantot, vienlaikus ievērojot Ministru kabineta noteikumu prasības.
Ļoti gribētos zināt, kāds finansējums ceļu nozarei būs turpmāk, jo katrs ministrs nāk ar savām idejām. Mums kā darbu veicējiem ir svarīgi zināt, kurp dodas valsts, jo mums ir jāplāno gan darbinieku – speciālistu skaits un kvalifikācija, gan jaunas tehnikas iegāde.
– Kā jūsu pusē šogad ar bedrītēm?
– Salīdzinot ar citiem reģioniem, bedrīšu jautājums mūsu pusē ir mazāk aktuāls, jo, it īpaši Jēkabpils apkaimē, ir salīdzinoši daudz rekonstruētu ceļu ar jaunu asfalta segumu. Kā zināms, uz jauniem ceļiem bedrītes neveidojas, problēmas sākas, ja asfalts noveco, sāk plaisāt, tajā iekļūst ūdens, kas sasalstot izplešas un sadrupina asfalta segumu. Mūsu darbības stratēģija vairāk orientēta uz veco segumu saglabāšanu, uz virsmas apstrādi, kas pagarina asfalta kalpošanas laiku par vairākiem gadiem, līdz ar to bedru ir mazāk.
VAS Latvijas Valsts ceļi kopā ar Satiksmes ministriju ir ņēmuši vērā par ES līdzekļiem būvēto ceļu audita aizrādījumus par jauno ceļu būvniecības un uzturēšanas kvalitāti, tāpēc vairāk finansējuma tiks novirzīts šo jauno ceļu sistemātiskākai uzturēšanai, tai skaitā virsmas apstrādei.
Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss par šo ceļu virsmas apstrādi. Paredzu, ka daudz būs ceļu lietotāju, kuri uz šiem darbiem lūkosies ar neizpratni, jo vizuāli asfalts vēl ir labs. Taču apstrāde ir vajadzīga, lai arī pēc 5 gadiem šie ceļi būtu labā tehniskā stāvoklī.
Ir vēl viens aspekts – Jēkabpils rajonā ir mazs asfaltēto ceļu īpatsvars, daudz ir grantēto ceļu. To uzturēšanas darbiem ir cita specifika. Pārsvarā veicam segas planēšanas, grants seguma atjaunošanas darbus. Arī šie darbi prasa līdzekļus.
– Vai attiecībai starp asfaltētajiem un grantētajiem ceļiem ir pozitīvas tendences?
– Jā – pēdējo piecu gadu laikā ir noasfaltēti vairāki desmiti kilometru. Visbūtiskākais ir tas, ka tagad no Rīgas līdz Daugavpilij un no Aizkraukles līdz Jēkabpilij arī pa Daugavas kreiso krastu var aizbraukt pa asfaltu. Šie ceļi kļūst arvien noslogotāki, sabalansējot satiksmes plūsmu pa abiem Daugavas krastiem. Arī ceļš A12 Jēkabpils–Rēzekne Krustpils un Varakļānu novados tagad ir labā tehniskā stāvoklī. Pilnībā asfaltēts ir arī īsākais ceļš no Jēkabpils uz Lietuvu.
Tas veicina arī šī reģiona ekonomisko aktivitāti.
– Kādi ir vasarai ieplānotie darbi?
– Paredzētais vasaras finansējums ceļu uzturēšanai ir saplānots, bet konkrēto darbu apjomi ir grūti prognozējami. Mēs jau esam kā ugunsdzēsēji, tāpēc iepriekš grūti paredzēt, kur parādīsies aktuālākās problēmas. Protams, nekavējoties darīsim vissvarīgāko. Tas attiecas gan uz grants ceļu planēšanu, gan bedrīšu remontu asfalta segumā, gan ceļmalu pļaušanu. Diemžēl finansējums dod iespēju veikt tikai pašus nepieciešamākos darbus, bet ceļu kvalitatīvai, ilgtspējīgai uzturēšanai naudas katastrofāli trūkst.
Ļoti ceram, ka jaunais satiksmes ministrs īstenos ieceri par pastiprinātu ceļu būves kvalitātes uzraudzību. Rit diskusija par piecu gadu garantiju rekonstruētajiem un jaunbūvētajiem ceļu posmiem. Tas būtu pareizi no vairākiem viedokļiem – pretendējot uz darbu veikšanu, konkursos piedalītos tikai tiešām profesionālas ceļu būves kompānijas, kas spētu uzņemties atbildību tik garā garantijas periodā. Vienlaikus darbi tiktu veikti daudz augstākā līmenī.
