SIA Jēkabpils pakalpojumi pērnā gada nogalē nosvinēja savu 15 gadu pastāvēšanas jubileju. Turklāt pavisam nesen uzņēmuma vadības groži tika uzticēti tā jaunajam valdes priekšsēdētājam Jānim Haukam.
Sarunā ar Neatkarīgo viņš ieskicē savu redzējumu par Jēkabpils pakalpojumu attīstības virzību un prioritātēm, taču virsuzdevums uzņēmumam palicis nemainīgs – rūpes par tīru un sakārtotu Jēkabpili. Šobrīd karstākais darba kārtības jautājums ir saistīts ar bedrīšu remontu pilsētas ielās.
«Situācija ceļu būvē ir dramatiska visā Latvijā. Naudas diemžēl visām vajadzībām nepietiek. Uzskatu, ka lielākā kļūda bija Valsts autoceļu fonda likvidēšana, šīs nepareizās rīcības sekas ik gadu mēs izjūtam arvien vairāk. Šobrīd darām tik, cik atļauj mūsu rocība, kā arī piesaistām papildu naudu, izstrādājot projektus. Lai arī ceļu būvei ir sezonāls raksturs, bedrīšu lāpīšanu sākām jau februārī, jo atsevišķās vietās bija izveidojušās avārijas situācijas un ilgāk vairs vienkārši nevarēja gaidīt, jo citādi mēs neizbēgami saņemtu daudz sūdzību no autovadītājiem par ķibelēm ar to spēkratiem, kas radušās, iebraucot kādā bedrē. Protams, laikam kļūstot siltākam, sāksies vērienīgāki ceļu virsmas remontdarbi. Kopā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamentu esam vienojušies, ka prioritāte ir ielas ar intensīvāku satiksmi, piemēram, Bebru iela, Draudzības aleja, Jaunā iela. Lai arī naudas līdzekļi ir ierobežoti, tomēr tie ļauj paveikt kaut mazumiņu no visa Jēkabpils pilsētā nepieciešamā. Neaptrīdams ir fakts – ja ceļus nelabo, tie bojājas vēl vairāk: jo ilgāk nekas netiek darīts, jo lielāka varbūtība, ka nepietiks vairs ar ceļu virsmas labošanu, bet ūdens ietekmē tiks sabojāti arī brauktuves pamati. Līdzīgi ir ar cauru jumtu mājai: ja to laikus nelabos, tad pēc pāris gadiem būs jālabo arī pamati,» uzver J. Hauka.
Visiem jāiesaistās
Uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ietilpst ne tikai ikdienas ceļu uzturēšanas darbi, bet arī sadzīves atkritumu savākšana. Jēkabpils pakalpojumu valdes priekšsēdētājs stāsta: lai arī daļa iedzīvotāju apzinīgi šķiro savus atkritumus, taču lielākās raizes sagādājot tie, kas savu atkritumu maisu negrib iemest pat tuvākajā konteinerā. «Žēl, ka daļai jēkabpiliešu ir izpratne, ka viņu atbildība par tīru vidi beidzas aiz savas sētas vai dzīvokļa durvīm,» akcentē J. Hauka. Viņš teic, ka šogad aptuveni 60% novada un 80% pilsētas iedzīvotāju ir jau noslēguši līgumu ar uzņēmumu par atkritumu izvešanu. «Gada sākumā tas notika masveidā, tāpēc veidojās garas rindas. Lai mūsu klientiem nevajadzētu tajās nīkt, esam ieviesuši jaunu kārtību – tie, kam konteineri ir jau nomā, līgumu ar mums var noslēgt elektroniski,» informē J. Hauka.
Akcija jēkabpiliešiem
Lai mudinātu jēkabpiliešus aktīvāk domāt par sakoptu apkārtni ap sevi, Jēkabpils pilsētas pašvaldība un Jēkabpils pakalpojumi nolēmuši iesaistīties Latvijas Zaļā punkta šķirošanas maratona organizēšanā. Proti, šā gada vasaras mēnešos – maijā, jūnijā, jūlijā un augustā – jēkabpilieši var piedalīties trijās akcijās – Šķiro plastmasas pudeles un laimē!, Šķiro stiklu un laimē! un Nekrāj krāmus! Lai piedalītos akcijā Šķiro plastmasu un laimē!, tukšā, tīrā, saplacinātā plastmasas pudelē (ar korķi) jāieliek zīmīte ar savu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, pēc tam pudele jāiemet šķirotajiem plastmasas atkritumiem paredzētajā konteinerā vai jānodod šķiroto atkritumu pieņemšanas punktā Raiņa ielā 83. Bet, lai piedalītos akcijā Šķiro stiklu un laimē!, interesentam jānogādā stikla iepakojumi (burkas un pudeles) atkritumu šķirošanas laukumā Raiņa ielā 83. Tur jāizpilda reģistrācijas anketa. Savukārt tiem, kas gribēs piedalīties akcijā Nekrāj krāmus!, jānogādā nolietota un neizjaukta elektroprece atkritumu šķirošanas laukumā Zemgales ielas 24/1. Pēc tam uz vietas jāizpilda arī reģistrācijas anketa. Katru mēnesi akciju dalībnieki varēs laimēt dažādas balvas.
Plaša kopjamā teritorija
Trešā svarīgākā Jēkabpils pakalpojumu darbības sfēra ir Jēkabpils pilsētas sakopšanas darbi. «Mūsu kopjamā teritorija ir 48 hektārus liela, ieskaitot skvērus, parkus, kapsētas. Sakopšanas darbus veic 15 sētnieki, kā arī pilsētnieki, kuri piedalās algotos sabiedriskajos darbos – tā saucamie simtlatnieki. Lai darbi noritētu pēc iespējas kvalitatīvāk, tiek domāts, kā atjaunot uzņēmuma autotehnikas parku. Šobrīd lielāku uzsvaru liekam uz mazo tehnisko vienību iegādi, piemēram, kaisīšanas tehniku,» norāda J. Hauka.
Viņš ir gandarīts, ka laba sadarbība izveidojusies ar pilsētas domi un plecu pie pleca tiek risināti jautājumu, kas skar pilsētas sapošanas darbus. «Esam sastrādājušies, un tas ir priekšnoteikums, lai Jēkabpils taptu vēl krāšņāka un tīrāka.» ir pārliecināts J. Hauka.
