Lai nodrošinātu komfortablus apstākļus savā mājoklī gada aukstajos mēnešos, vairums cilvēku izmanto centralizēto siltumapgādi.
Par jēkabpiliešu omulību rūpējas pašvaldības uzņēmums SIA Jēkabpils siltums, kura pamatuzdevumi ir ne vien ražot siltumenerģiju un nodrošināt ar to iedzīvotājus, bet arī rūpēties par maģistrālo siltumtīklu un siltumsistēmu apkalpošanu. Uzņēmums jau vairākus gadus pakāpeniski ievieš siltumenerģijas skaitītāju digitalizāciju, pieslēdzot savos objektos esošos skaitītājus internetam, un mērķtiecīgi strādā, lai novērstu siltuma zudumus trasēs. «Mēs zinām, kā uzņēmumu padarīt konkurētspējīgāku un gala produktu – lētāku. Diemžēl ierobežotu finanšu resursu dēļ tas nenotiek tik ātri kā gribētos, bet iespēju robežās cenšamies veikt ieplānotos darbus,» saka SIA Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.
Patlaban aktualitāte numur viens ir tieši siltuma zudumu samazināšana un padomju laikā būvēto siltumtrašu nomaiņa.
A. Karpenko uzsver, ka, ņemot vērā energoresursu dārdzību, ir pilnīgi nepieņemami, ka daļa siltuma gluži vienkārši aizplūst prom. Plānots, ka līdz nākamās apkures sezonas sākumam tiks veikta divu kilometru siltumtrašu rekonstrukcija. Šobrīd vēl noris iepirkuma procedūra, proti, uzņēmums izvērtē saņemtos piedāvājumus. Tiklīdz būs zināms uzvarētājs, sāksies reālie darbi. Tiek lēsts, ka projekts uzņēmumam dos ievērojamu ietaupījumu, jo paredzēts siltuma zudumu samazinājums līdz četru procentu apmērā.
Virkni nozīmīgu uzlabojumu uzņēmumam dod skaitītāju digitalizācija, ko uzņēmums uzsāka 2007. gadā. Vaicāts par galvenajiem ieguvumiem, A. Karpenko norāda, ka šādā veidā iespējams iegūt visprecīzākos datus aprēķinu veikšanai par siltumenerģijas patēriņu objektā kalendārā mēneša garumā. Sistēma automātiski katra mēneša pēdējās dienas pusnaktī fiksē mēnesī patērēto siltumenerģijas daudzumu, tādējādi iedzīvotāji saņem precīzākus rēķinus. Ne mazāk svarīgs ir arī tāds aspekts kā pārskatāmība – pieslēgums internetam ļauj nepārtraukti sekot līdzi siltumnesēja parametriem trasē, laikus pamanīt kļūdas vai bojājumus, kas radušies kādā no objektiem. Tāpat ar sistēmas palīdzību iespējams konstatēt ikvienu tehnisku manipulāciju ar skaitītāju. Kas zina – varbūt tieši fakts, ka jebkura nelikumīga darbība ir redzama, atturēs kādu ļaunprāti no kaitnieciskās darbības. «Būtībā digitalizācija ir milzīgs visu resursu ietaupījums. Cik vien finanses ļaus, turpināsim skaitītāju pieslēgšanu arī šogad,» saka A. Karpenko.
Tikpat nemainīgs un mūžīgs kā gadalaiku ritējums ir arī parādnieku jautājums. Jēkabpilī situācija nedaudz mainījusies uz labo pusi, jo parādu summas pieaugums ir samazinājies. A. Karpenko nenoliedz, ka parādi ir daudziem dzīvokļiem, tomēr, pateicoties nepārtrauktam ikdienas darbam un parādnieku monitoringam, problēma tiek risināta. «Sūtām brīdinājumus, sniedzam prasības tiesā – tā arī cīnāmies,» stāsta A. Karpenko. Palīdzīgu roku sniedz arī pašvaldība, piešķirot pabalstus maznodrošinātām personām, kam komunālie rēķini ir nepanesama nasta. Kopumā pašvaldībai pieder 1847 dzīvokļi. «Pieredze rāda, ka ne vienmēr nemaksātāji ir trūcīgas personas. Ir arī tādi klienti, kuri var maksāt, bet tīšuprāt to nedara. Tomēr, manuprāt, pamatiemesls problēmai meklējams daudz dziļāk un plašākā mērogā. No kurienes tad rodas maznodrošinātās ģimenes? Tas ir tāpēc, ka cilvēkiem nav darba, savukārt tie, kuriem tas ir, nesaņem normālu, adekvātu atalgojumu – tā jau ir valsts problēma. Ir absurdi, ka valsts izliekas nemanām faktu, ka vairāk nekā 20 gadu esam neatkarīga, bet vēl aizvien nabadzīgākā valsts Eiropā,» spriež A. Karpenko. Viņš arī norāda uz milzīgajiem birokrātiskajiem līkločiem un likumdošanas nepilnībām, kas liedz uzņēmumam efektīvi risināt parādnieku problēmu. «Primāri valstij būtu jāstrādā, lai paaugstinātu iedzīvotāju labklājības līmeni – lai cilvēki sāk nopelnīt, nevis brauc prom,» ir pārliecināts A. Karpenko.
