Nav noslēpums, ka galvenais, lai valsts spētu izdzīvot un attīstīties, ir ražošana un eksports. Jēkabpils piena kombināts ir šā apgalvojuma spilgts piemērs.
Līdz ar pievienošanos lielākajam piena pārstrādes koncernam Baltijā Rokiškio sūris, uzņēmums spējis augt, pilnveidoties un nodrošināt ienākumus daudziem Latvijas zemniekiem.
Pareizs lēmums
Jēkabpils piena kombināta direktors Aigars Spēks atzīst, ka lēmums par iekļaušanos koncernā bijis pareizs solis un to nav nācies nožēlot. «Šobrīd mums ir darba pilnas rokas – līdztekus ikdienas pienākumiem, protams, domājam arī par attīstību,» viņš piebilst.
Pieaudzis zemnieku saimniecību skaits, ar ko uzņēmums sadarbojas, tādēļ pēdējā gada laikā uzbūvētas jaunas pārpumpēšanas stacijas un papildinātas strādājošo rindas. «Darbinieku mums patlaban ir vairāk nekā pirms krīzes,» apliecina A. Spēks. Pērn pieņemti 18 jauni darbinieki, līdz ar to kopējais strādājošo skaits ir vairāk nekā 60 cilvēku. Uzņēmumā notiek regulāras darbinieku apmācības, kas tendētas un profesionālo kompetenču pilnveidi un personības izaugsmi.
Stabili un ar pozitīvu ievirzi
Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, gada sākums piena tirgū bijis ar pozitīvu tendenci, proti, piena iepirkuma vidējā cena valstī pieaugusi. Arī globālais piena tirgus gada pirmajā ceturksnī bija stabils, ar augošu tendenci. «Tas, ko mēs redzam savā darbā – iepirktais piena daudzums ir palielinājies. Savukārt, ja vaicājat par cenām, jāteic, ka tās ir dažādas, jo atkarīgas gan no piena kvalitātes, gan apjoma vienai iepirkuma reizei. Manuprāt, samaksa ir adekvāta. Zemniekiem ir svarīga stabilitāte – viņi zina, ka konkrētā datumā naudu saņems, un to uzņēmums nodrošina,» saka A. Spēks. Jēkabpils piena kombināts sadarbojas ar dažāda lieluma zemnieku saimniecībām – lielsaimniecībām, vidējiem un mazajiem zemniekiem. Turklāt mazo un vidējo saimniecību īpatsvars ir ievērojams. «Būtu maldīgi domāt, ka tikai kvantitātē ir kvalitāte. Mums ir zemnieki, kuri tur trīs četras gotiņas, bet piens ir ideāls un arī kārtība saimniecībā teicama,» stāsta A. Spēks.
Diskusiju objekts allaž bijis kooperatīvu izveide – vajag vai nevajag, kādu labumu nes šāda apvienošanās? A. Spēks ir pārliecināts, ka kooperācijā slēpjas vairāki pozitīvi aspekti. Viņa vadītais uzņēmums sadarbojas ar desmit kooperatīviem, kur kopējais saimniecību skaits ir ap 1000. «Mazām un vidējām saimniecībām ir daudz jautājumu, ko būtu vieglāk risināt kopā. Diemžēl ne visi to izprot. Starp zemniekiem, kuri vēlas dibināt kooperatīvu, jāvalda savstarpējai sapratnei un uzticībai – tad arī veidosies iniciatīvas grupa. Ļoti svarīgi, lai šajā pulkā atrastos kāds, kurš gatavs uzņemties līdera lomu un virzīt visu uz priekšu. Tālāk, protams, seko kopīgs darbs,» spriež A. Spēks. Pēc viņa sacītā, kooperācija īpaši vajadzīga gadījumos, kad iecerēts īstenot neliela apjoma Eiropas projektus. Ne mazāk svarīga ir arī pleca sajūta – kopējo naudu, kas uzkrāta kooperatīvā, var izmantot, lai palīdzētu kādam, kurš nonācis grūtībās, vai arī novirzīt attīstībai. Tomēr jāpatur prātā, ka kooperatīva esamība nenodrošina lielākas piena cenas. Izdevumi uz piena savākšanu ir gan kooperatīviem, gan pārstrādes uzņēmumiem, un, ja kooperācijas dalībnieki domā, ka kooperatīvs nepieciešams tikai tam, lai dabūtu augstāku cenu, tas var ātri izjukt.
Vēl nesaka «hop!»
Jēkabpils piena kombināts pilda divas galvenās funkcijas – savāc un transportē pienu uz Lietuvu, un to piegādā arī Latvijas uzņēmumiem, tomēr paralēli ikdienas darbam domā arī par darbības spektra paplašināšanu. Pirms zināma laika bija iecere sākt atsevišķi vākt pienu tikai no bioloģiskajām saimniecībām. Vienā no uzņēmuma rūpnīcām pat tapa izmēģinājuma partija, bet tālāka virzība izpalika. «Negatīvu iespaidu atstāja ekonomiskā krīze, jo šāds piens tomēr iznāk stipri dārgāks un jāiegulda daudz līdzekļu, lai tas nestu peļņu,» skaidro kombināta direktors. Tomēr biznesā, tāpat kā dzīvē, ir svarīgi neapstāties grūtību vai izmaiņu priekšā. A. Spēks norāda, ka dažādu ideju netrūkst, bet uzskata, ka patlaban tās nav sīkāk apspriežamas – ja neesi pārlēcis, nesaki «hop!».