Iesvētīta Jēkabpils jaunā kapliča

Lai arī nāve mūsu dzīvē ir tik pat neatņemama sastāvdaļa kā piedzimšana, bēres ir ļoti īpašs brīdis, un savus tuviniekus vēlamies uz mūža mājām pavadīt ar cieņu un godu.

Nule kā Jēkabpils jaunajos kapos ir iesvētīta jaunā kapliča, kas būs daudz piemērotāka izvadīšanai par līdz šim izmantoto, vairāk nekā simtgadīgo kapliču.

Pašvaldības SIA Jēkabpils pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Gunārs Spalis pastāstīja, ka jaunajos kapos ir pagaidām nepilni deviņi tūkstoši apbedījumu un ik gadu tiek izvadīti vidēji 340 mirušie. Pēc speciālistu aprēķiniem un vidējā apbedījuma skaita var secināt, ka teritorijas apbedīšanai pietiks apmēram tuvākajiem septiņiem gadiem. Vecās kapličas telpa ir pārāk maza, tajā nevar satilpt daudz bēru dalībnieku, līdz ar to jāstāv ārā, un nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā jāpārcieš neviens vien nepatīkams mirklis. Tas traucē pienācīgi atvadīties no aizgājēja un rada papildu stresu jau tā saspringtā situācijā.

Kapliča veidota no trim daļām – centrālās un diviem spārniem, kas it kā simboliski norāda uz divām dzīvēm: zemes un mūžīgo. Arī kapličas centrālā daļa veidota saskaņā ar šo ideju: priekštelpa ir gaiša, pārredzama, tāda, kāda ir cilvēka šīs zemes dzīve, kuru mēs zinām un saprotam, savukārt izvadīšanas zālē paredzēts telpas logiem veidot vitrāžas, no tām telpa būs nedaudz ēnaina, noslēpumaina – kā mums nezināmā dzīve mūžībā, un tikai augšā stikla jumta līnija darīs telpu gaišāku, simbolizēs cilvēka saikni ar debesīm," savu ideju skaidro kapličas arhitekte Milaīda Druviņa. Kapličas iesvētīšanā piedalījās Jēkabpils Romas katoļu baznīcas dekāns Jānis Bratuškins un Krustpils luterāņu draudzes mācītājs Ēvalds Bērziņš.

Līdztekus jau pieminētajiem ieguvumiem bēriniekiem, komfortablāk un ērtāk būs strādāt arī kapu apsaimniekotājiem – ir paredzētas telpas kapračiem un kapu pārzinei. Tiks izveidota elektroniskā kapu uzskaites sistēma, un arī nezinātājs varēs jautāt par vietu, kur apglabāts kāds viņam zināms cilvēks. Izziņu varēs iegūt ātri un precīzi.

Lai arī kapliča jau iesvētīta, pagaidām izvadīšanas no tās nenotiek – jāaprīko telpas ar nepieciešamo atribūtiku, jāiegādājas soli un galdi; jārada vide, lai bēriniekiem nebūtu jādomā par saimnieciskās lietām un viņi varētu visas savas domas veltīt aizgājējam. "Savu iespēju robežās to darījām arī iepriekš, bet tagad mūsu iespējas ir daudz lielākas. Jaunu kapliču pilsētai vajadzēja jau sen," uzsver G. Spalis.

Kapu saimniecība, tāpat kā vēl 13 citas pilsētvidei nozīmīgas nozares, ir pašvaldības SIA Jēkabpils pakalpojumi pārziņā. Vaicāts par darba apjomu līdz ar pilsētas budžeta samazinājumu, valdes priekšsēdētājs Gunārs Spalis satbild: "Pašvaldība ir mūsu lielākais pasūtītājs, un likumsakarīgi, ka līdz ar finanšu plūsmas samazinājumu arī mums darba ir daudz mazāk – veicam tikai pašu nepieciešamāko, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības. Tāpēc visas četrpadsmit darbības nozares ir koriģētas, un darbinieku skaits samazināts. Tas nebija viegls lēmums, bet uzturēt nerentablas štata vietas mēs nevaram atļauties.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais